Valsts finansiālais atbalsts Dziesmu un deju svētku koru un deju kolektīvu vadītājiem ir ārkārtīgi zems. Mēnesī par šo darbu tiek samaksāti vien 36 eiro, pārējo sedz pašvaldības. Kolektīvu vadītāji ir vīlušies, jo iepriekš ticis plānots, ka nākamā gada budžetā tiks atvēlētas finanses algu celšanai, tomēr tas nav noticis, vēsta TV3 Ziņas.
Video: TV3 Ziņas
Pēc kultūras ministres Agneses Loginas (P) atklāšanas runas Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konferencē ceturtdien, 2. novembrī, viņu pie skatuves pārtvēra svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, lūdzot skaidrot – kādēļ pretēji solītajam nākamā gada budžetā nav rasts finansējums svētku kolektīvu vadītāju algu celšanai.
Atbildei izraisot sašutumu sanākušo vidū, viņi cēlās kājās, vienojoties arī sava veida protesta dziesmā – izpildot Jāzepa Vītola "Gaismas pili".
Uzreiz pēc tam skatītāju zāli Klišāns kopā ar diriģentu Intu Teterovski arī pameta. Abi norādīja, ka šādi rīkojušies, jo situācija ap kolektīvu atalgojumu šobrīd ir tik kritiska, ka nu jau svētku nākotne ir apdraudēta, taču jaunā kultūras ministre to neizprotot un viņos neieklausās.
Koru un deju kolektīvu atalgojumam šobrīd valsts atvēl 1,2 miljonus eiro gadā, kas ir mazāk par 40 eiro mēnesī vienam diriģentam vai deju kolektīva vadītājam, pārējo atalgojumu sedz pašvaldības. Par to trauksmi nupat cēla arī diriģentu asociācija. Tās vadītāja rāda kādas Jēkabpils diriģentes algas lapiņu par septembri – "uz rokas" 177 eiro.
"Tie cipari ir graujoši," norāda Latvijas Diriģentu asociācijas vadītāja Agita Rimšēviča.
"Algu lapiņā ir viena pozīcija, kas saucas Kultūras ministrijas mērķdotācija. Un tie ir 36 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Mēs nespējam vairs strādāt, jo tas ir pazemojoši.
Ir beigušies Dziesmu svētki, viņu pacietība ir beigusies, un ir ļoti daudz diriģentu, kuri vienkārši saka, es beigšu to darbu."
