Siliņa skaidro, kādā gadījumā Latvijai nevajadzētu kandidēt uz olimpisko spēļu uzņemšanu

Zviedrijas valdība šonedēļ atbalstīja kandidēšanu 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai. Zviedrija kā partneri spēļu uzņemšanai uzrunājusi Latviju ar nolūku izmantot Siguldas ledus trasi kamaniņu sporta, bobsleja un skeletona sacensībām.

Siliņa apsveica Zviedrijas kolēģus ar šādu lēmumu. Pēc Ministru prezidentes paustā, patlaban notiek citādāka lēmumu pieņemšana - vērtējot jebkuras lielas sporta aktivitātes, tiek ņemts vērā arī ekonomiskais pienesums.

"Es noteikti nebūšu gatava pieņemt lēmumu, ja nebūs skaidri izvērtēts, kāds būs ekonomiskais pienesums Latvijai. Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs ir dārga. Turklāt Latvijai ir daudz dažādu vajadzību. Ja tas nestu lielāku atdevi no tūrisma, ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumiem, tad dalību izvērtēt būtu jēgpilni, taču, ja izdevumi ir lielāki, diemžēl tas būs pamats no dalības atteikties," žurnālistiem sacīja Siliņa.

LETA jau rakstīja, ka oktobrī intervijā Latvijas Radio Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs skaidroja, ka gadījumā, ja Latvija iesaistīsies 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, uzņemot sacensības Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, tad šī objekta rekonstrukcijā būs jāiegulda apmēram 58 miljoni eiro.

Pēc viņa teiktā, šāda summa parādās iepriekš veiktajos aprēķinos, un tas uzskatāms par diezgan būtisku ieguldījumu. Daļu no minētā ieguldījuma gan Latvija varētu saņemt atpakaļ no olimpisko spēļu potenciālās rīkotājvalsts Zviedrijas kā nomas maksu par trases īri.

Šteinbergs uzskata, ka no iesaistīšanās olimpisko spēļu rīkošanā Latvijas ekonomikai kopumā būtu diezgan liels ieguvums. Turklāt arī rekonstruētā Siguldas kamaniņu un bobsleja trase būtu paliekoša, fundamentāla investīcija un varētu kalpot turpmākajā nākotnē.