"Aiz priekškara": Kremļa propagandisti izveidojuši savu ideoloģisko karaļvalsti (2)

Foto: Ekrānuzņēmums no video
LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Skatoties pagājušās nedēļas Krievijas televīzijas propagandas vēstījumus, izkristalizējas vairāki skaidri vēstījumi sabiedrībai - Krievija ir humānākā valsts pasaulē, kas karo pilnīgi citādi nekā "ļaunā" un "nežēlīgā" Izraēla; Krievija Ukrainā karo tikai un vienīgi pašaizsardzības nolūkos; Ukraina ir Rietumu marionete, kur pie varas ir asiņains diktators, kas savu iegribu dēļ, lai izkalpotos aizokeāna saimniekiem, drošā nāvē sūta ukraiņu vīriešus un sievietes; Krievija ļoti vēlas miera sarunas ar Ukrainu, bet tās nevēlas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Tāda, lūk, greizo spoguļu ideoloģiskā karaļvalsts, kurā karaļi ir Kremļa ideologi, kas ar vērienu zombē sabiedrību.

Krievu propagandas nacionālās īpatnības

Krievijas propagandas nacionālā īpatnība un panākumu atslēga ir tās mērķauditorijas neizglītotība. Proti, lielais vairums televīzijas skatītāju ir gados vecāki cilvēki bez svešvalodu zināšanām, kas neizmanto internetu. Līdz ar to viņi nemeklē nekādus citus informācijas avotus, kā arī negrasās pārbaudīt tiem piedāvāto propagandas vēstījumu patiesumu. Piemēram, ziņu raidījumos, kur tiek aptaujāti cilvēki ielās, par karu dominē viedoklis, ka vainīga ir Ukraina un nereti tiek atstāstīti propagandistu izteikumi, ka Zelenskis ir narkomāns. Tāpat aptaujātie krievi ir pārliecināti, ka pret Donbasa iedzīvotājiem tika veikts genocīds un kara noziegumus Bučā ir pastrādājuši paši ukraiņi.

Jāteic, ka propagandistu izteikumi un vēstījumi interneta platformās no teiktā televīzijas raidījumos atšķiras ar to, ka televīzijā vēstītais ir krietni piesardzīgāks un daudz vairāk ir noklusētā. Skaidrs, ka "Telegram" kanālus lieto cilvēki, kas izmanto internetu un tur nav jēgas un arī iespēju noklusēt kādas nepatīkamas lietas. Tādēļ tur tiek pārspriesti, piemēram, ukraiņu dronu uzbrukumi Krievijas pierobežai, kurus no "Telegram" lietotājiem nav iespējams noslēpt.

Turpretī nedz televīziju ziņu raidījumos, nedz sarunu šovos par šādiem dronu uzbrukumiem ziņots netiek, lai lieki nesatrauktu labticīgo publiku, kurai ļauj dzīvot laimīgā neziņā. Tā, piemēram, par 26.novembrī Krievijā notikušo dronu uzbrukumu pieciem apgabaliem - Maskavas, Tulas, Kalugas, Brjanskas un Smoļenskas - netika teikts ne vārda nedz 26.novembra vakara lielajā ziņu raidījumā, nedz tam sekojošajā sarunu šovā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu".

Tāpat netika pieminēts, ka 25.novembrī Ukrainā bija Holodomora (Staļina laikā izraisīts mākslīgs bads) piemiņas diena. Savukārt par Krievijas ciniski tieši šīs piemiņas dienas priekšvakarā uz Ukrainu palaistajiem ap 70 "Shahed" droniem, ko Zelenskis nodēvēja par terora aktu, propagandisti lepni paziņoja, ka uguns strādājusi pa "veseušņikiem" (Ukrainas bruņoto spēku abreviatūra krievu valodā) nepārtraukti, iznīcinot ienaidnieku. Par to, ka dronu uzbrukumos cietušas dzīvojamās mājas un ievainoti civiliedzīvotāji, protams, tika klusēts. Jāuzsver, ka krievi ļoti lepojas ar saviem masveidīgajiem raķešu triecieniem, vienlaikus melīgi apgalvojot, ka tie nekādā veidā nekad nav apdraudējuši Ukrainas civiliedzīvotājus.

Par masveidīgajiem dronu uzbrukumiem Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba sociālajā tīklā "X" rakstīja šādi: "Holodomora genocīda piemiņas dienas priekšvakarā apšaudot Ukrainu ar vairāk nekā 70 bezpilota lidaparātiem, Maskava netieši uzņemas atbildību par šo šausmīgo pagātnes noziegumu, kurā miljoniem ukraiņu tika nogalināti badā. Viņiem tas bija par ukraiņu nogalināšanu toreiz un tagad. Atšķirība starp 1932.-1933.gadu un tagadni ir tāda, ka toreiz mēs bijām praktiski neaizsargāti pret totalitāro ļaunumu, kas atņēma mums visu pārtiku un norobežoja badā mītošos ciematus, neļaujot cilvēkiem meklēt glābšanu citos reģionos. Šodien mums ir sava valsts, sava armija, sava pretgaisa aizsardzība un sava atmiņa. Mēs nekad nepiedosim un neaizmirsīsim to, ko Kremlis ir nodarījis mūsu tautai. Maskava lepojas ar ukraiņu nogalināšanu. Bet viņi arī parāda, cik viņi baidās no tā, ka mēs esam stiprāki par viņiem. PSRS un vēlāk Krievija darīja visu iespējamo, lai slēptu un noliegtu Holodomora genocīda noziegumu. Viņiem neizdevās. 28 valstis un trīs starptautiskās organizācijas to ir atzinušas par genocīdu pret ukraiņiem, un šis skaits 2022.-2023.gadā ir vairāk nekā dubultojies. Esmu pateicīgs katram no viņiem un aicinu citus sekot šim piemēram. Mēs turpināsim savu darbu, lai paplašinātu Holodomora atpazīstamību visā pasaulē. Ļaunums ir jāuzvar, un tas tiks uzveikts un saukts pie atbildības."

Noklusējot savus vēsturiskos noziegumus, 26.novembra vakara ziņu raidījumā toties bija plašs sižets par "nacionālo katastrofu" Maidanu, kas notika pirms 10 gadiem. Propagandists Dmitrijs Kiseļovs apgalvoja, ka tieši Maidans ir pie vainas pašreizējā karā un pirms 10 gadiem šo "apvērsumu" esot sarīkojuši Rietumi ar ASV un Lielbritāniju priekšgalā, lai "sakūdītu" Ukrainu pret Krieviju. Kāds cits propagandists paziņoja, ka tajā brīdī, kad Ukraina nostājās ASV pusē un kļuva noskaņota pret Krieviju, tā parakstīja sev nāves spriedumu. Kiseļovs arī gari un plaši klāstīja, ka līdz ar Maidanu Ukraina esot pazaudējusi pēdējās neatkarības un suverenitātes paliekas.

Krievija esot par mieru

Propagandisti papagailiskā centībā atkārtoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina teikto, ka Krievija nekad nav atteikusies no miera sarunām, taču tās nevēloties pieļaut Kijiva. Šo savu izteikumu Putins arī atkārtoja, virtuāli uzrunājot G20 samita dalībniekus. Līdztekus Putins uzsvēra, cik liekulīga esot Rietumu šausmināšanās par Krievijas nežēlībām Ukrainā (kādas pēc viņa teiktā nekad nav notikušas), vienlaikus nemanot civiliedzīvotāju nogalināšanu Gazā un Donbasā.

Tikmēr ASV televīzijas kanāls CNBC vēsta, ka Putina komentāri, kuros viņš vaino Ukrainu miera sarunu trūkumā un apgalvo, ka Krievija ir gatava diskusiju atsākšanai, ir domāti tam, lai radītu spiedienu uz Rietumiem, lai tā atgrieztu Ukrainu pie sarunu galda. Vienlaikus CNBC atzīmē, ka Kremlis, runājot par miera sarunām, nekad nav atkāpies no teritoriālajām prasībām un noteikuma par politiskās varas maiņu Ukrainā. Tāpat Putins nav izrādījis vēlēšanos atkāpties no sava mērķa noteikt Krievijas dominanci pār Ukrainu un iekļaut Krievijas sastāvā četrus Ukrainas dienvidu un austrumu reģionus.

"Putins sacīja, ka šokējoša ir civiliedzīvotāju nožēlojamā situācija Gazā, ko viņš nosauca par "iznīcināšanu", norādot, ka Rietumi ir gatavi ignorēt tur notiekošo agresiju. Putins arī atkārtoja Krievijas biežo nostāju, ka Kijiva 2014.gadā ir rīkojusies agresīvi pret saviem iedzīvotājiem Donbasā, nosaucot to par šokējošu. Tas ir vēl viens piemērs taktikai, pie kuras Putina kungs un citas Krievijas augstākās amatpersonas ir ķērušās pēdējos gados: Rietumu apsūdzēšana pārkāpumos, bieži vien sagrozot realitāti, lai novērstu uzmanību no savējiem," raksta laikraksts "The New York Times", pieminot interesantu detaļu - Putins kaujas Ukrainā nosauca par karu, nevis izmantoja Kremļa eifēmismu "īpaša militāra operācija".

Par Putina vēlmi būt miera balodim skarbi izteikusies arī poļu izcelsmes ASV žurnāliste un vēsturniece Anna Aplbauma. "Pēdējā laikā esmu dzirdējusi vairākus labi domājošus cilvēkus, kuri visi ir Ukrainas atbalstītāji, apgalvojam, ka šis konflikts varētu beigties tā, kā savulaik beidzās Korejas karš, ar iesaldētajām robežām pašreizējā frontes līnijā un pārējo Ukrainu, kuru aizsargātu amerikāņu drošības garantijas un pat ASV bāzes, līdzīgi, kā tas ir ar Dienvidkoreju. Visiem šiem ieteikumiem, gan labi domātiem, gan citādi, ir viens un tas pats trūkums: pagaidu vai cita veida pamiers nozīmē, ka abām pusēm ir jāpārtrauc cīņa. Patlaban, pat ja Zelenskis piekrīt sarunām, nekas neliecina, ka Putins vēlas risināt sarunas, ka viņš vēlas pārtraukt cīņu vai ka viņš jebkad būtu vēlējies pārtraukt cīņu," raksta Aplbauma žurnālā "The Atlantic".

Krievi priecājas par Vildersu

Kremļa propagandisti neslēpti līksmoja par Nīderlandes parlamenta vēlēšanu rezultātiem, kur uzvarētāju laurus plūca galēji labējā Brīvības partija un tās vadītājs Gerts Vilderss. Krievi apgalvoja, ka Briselē par šo faktu valdot panika, toties Krievijas draugu pulkam līdzās Orbāna Ungārijai un Fico Slovākijai nu piepulcēšoties arī Nīderlande.

Politiski angažētais kinorežisors Karens Šahnazarovs gan iebilda, ka nevajagot dzīvot ilūzijās, ka Rietumu labējie ļoti mīlot Krieviju, taču pēdējai labējo nākšana pie varas esot ļoti izdevīga, jo tā sašķeļ Eiropas Savienību un mazina Rietumu atbalstu Ukrainai. Faktiski Krievijas ideāls ir tāda pasaules kārtība, kur katra valsts ir pati sev "pirmajā vietā" un nekāda iestāšanās par lielvalstu agresijas upuriem nav starptautiskajā politiskajā dienas kārtībā.

Jāteic, ka Kremļa naratīvā uzkrītoši dominē vēstījums, ka Rietumi novēršas un ir noguruši no Ukrainas. Īpaši šo tendenci apstiprinot tādu valstu līderi kā Orbāns, Fico un Vilderss, turklāt, kā apgalvo propagandisti, gandrīz drošticami, ka nākamgad ASV vēlēšanās uzvarēs Donalds Tramps, kas nozīmējot, ka arī Amerika beigs atbalstīt Ukrainu. Propagandists Igors Korotčenko pauda, ka Ukrainai šajā situācijā vienīgā izeja esot miera sarunas, protams, uz Krievijas noteikumiem.

Vienlaikus, runājot par notikumiem frontē, krievi kārtējo reizi uzsver, kādi zaudējumi ir ukraiņiem un kā tiek iznīcināta Rietumu piegādātā militārā tehnika. Tajā pašā laikā jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija, norādīts, ka pēdējās sešās nedēļās okupanti visdrīzāk cietuši dažus no līdz šim augstākajiem zaudējumu rādītājiem karā. 2023.gada novembrī Krievijas zaudējumu skaits, kā ziņo Ukrainas ģenerālštābs, ir vidēji 931 karavīrs dienā. Iepriekš nāvējošākais mēnesis Krievijai bija 2023.gada marts ar vidēji 776 zaudējumiem dienā, kad notika Krievijas uzbrukuma Bahmutai kulminācija, norāda Lielbritānijas ministrija.

Foto: MAF

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2023

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām