"Nevaram veikt straujas kustības." Zane Driņķe par LVM rekordiem un šogad paveikto

Foto: LVM.
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šī gada pavasara sezonā saskaņā ar plānoto iestādīja 310 hektārus jauna meža, saņēma balvu "Goda darba devējs 2023" un līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad atklāja aptuveni 400 iepriekš nezināmas putnu ligzdas. Minētie ir tikai daži fakti, kas raksturo uzņēmuma darbību 2023. gadā. Kā kopumā šogad veicies LVM un ko no plānotā izdevies sasniegt? Uz sarunu aicinājām uzņēmuma padomes priekšsēdētāju Zani Driņķi.

Nenoteiktības apstākļi un izaicinājumu gads

Vaicājot, kā LVM vērtē šogad paveikto, Driņķe uzsver – lai arī šis gads bijis izaicinājumu pilns, uzdevumi, kas izriet no stratēģiskajiem mērķiem, tiek paveikti. "Šogad esam atjaunojuši uzņēmuma stratēģiju.

Tajā izvirzītie mērķi pozicionēti precīzāk, ņemam vērā arī to, kas šobrīd notiek pasaulē. LVM pamatdarbība ir mežsaimniecība, tā veido vairāk nekā 95% no kopējiem uzņēmuma ieņēmumiem. Izcila mežsaimniecība ir galvenais uzņēmuma mērķis arī nākotnē – tā būs viena no atslēgām Eiropas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā.

Kā jebkuru citu nozari, arī meža nozari tieši un netieši ietekmē dažādu faktoru kopums, sākot ar Covid-19 pandēmiju iepriekš un postošo karu Ukrainā, kas turpinās joprojām. Globālie notikumi negatīvi ietekmē eksporta apjomus – tie krītas. Šīs tiešās un netiešās ietekmes ir savstarpēji saistītas un ietekmē arī LVM darbību.

Jāņem vērā, ka dzīvojam nenoteiktos apstākļos, tāpēc, plānojot katru nākamo gadu, protams, tiek ievērota piesardzīga finanšu politika un budžeta veidošana.

Pašreizējos apstākļus varam salīdzināt pat ar turbulenci, kad galvenais ir piezemēties pēc iespējas mierīgāk – ar iespējami mazākiem zaudējumiem," saka LVM padomes priekšsēdētāja.

Ir virkne lēmumu, kurus nenoteiktības apstākļos pieņemt ir daudz sarežģītāk nekā tad, kad apstākļi ir paredzami. Driņķe turpina: "Mēs domājam par attīstību. Šis bija izaicinājumu gads, uzņēmumam tika iecelta arī jauna padome un valde. Sākām ar jaunu stratēģiju un jautājumiem, kas nozarē jārisina nekavējoties. Tas mums uzlika vēl lielāku atbildību. Iecerēto cenšamies paveikt pēc iespējas labāk.

Šī brīža problēmas, ar ko saskaramies, ir pieprasījuma zudums, eksporta mazināšanās, koksnes apjoma realizācija – šie ir lieli izaicinājumi arī nozarē kopumā. Skaidrs, ka nekad vairs nebūs tā, kā bija iepriekš. Būs citādāk, un ir labi, ja zinām, kurā virzienā jaunajos apstākļos vairāk koncentrēt savus spēkus, tāpēc LVM prognozē un modelē, kā noteiktas situācijas attīstīsies nākotnē."

Daudz vērā ņemamu aspektu

Galvenais LVM darbības fokuss bija un ir nodrošināt klientiem apaļkoksnes piegādes plānotajā apjomā, vienlaikus ievērojot visus ar profesionālu vides aizsardzību saistītos nosacījumus un attīstot atpūtas iespējas mežā Latvijas iedzīvotājiem.

LVM darbības rezultāti 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos liecina, ka pārskata periodā Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem tika piegādāti 5,18 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu un 417 tūkst. megavatstundu šķeldas.

2023. gada deviņos mēnešos tirgum piegādātajā lietkoksnē uzkrātā oglekļa apjoms, izteikts CO2 ekvivalentā, ir 4,7 miljoni tonnu.

"Tikpat nozīmīga, protams, bijusi arī nepārtraukta mežu un jaunaudžu kopšana. Turklāt meža kopšanas darbus šogad izdevies paveikt vairāk par budžetā plānoto. Pie tam šogad bija izsludināta arī ārkārtas situācija egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai, tāpat bija neparedzēti vējgāžu postījumi. Tās ir lielas svārstības, ar ko uzņēmums tika galā, strauji pārplānojot darbību.

Latvijā postošākais skujkoku audžu kaitnieks ir egļu astoņzobu mizgrauzis, kas spēj iznīcināt pat veselas audzes. Mizgrauzis kokiem nodara neatgriezeniskus bojājumus, tas var invadēt ne vien novājinātas egles un nemizotus kokmateriālus, bet apdraud arī veselus kokus, radot meža īpašniekiem ievērojamus finansiālus zaudējumus.

LVM ir atbildīga par turpat pusi Latvijas mežu, tāpēc stabilitāte ir primāra. Meklējam tiesiski pamatotus un ekonomiski izdevīgus risinājumus.

Egļu astoņzobu mizgrauzis
Egļu astoņzobu mizgrauzis Foto: Shutterstock

Ir situācijas, kurās nevaram kuģi tik strauji pagriezt, jo mums jādomā arī par to, lai pietiktu pakalpojumu sniedzēju jaudas visu plānoto darbu veikšanai un vienlaikus – pakalpojumu sniedzējiem būtu nodrošināta arī stabilitāte.

Mēs nevaram veikt straujus manevrus, citādi kuģis var apgāzties. Gan mūsu darbiniekiem, gan klientiem ir jābūt drošības sajūtai par to, ka būsim iespējami stabili un ar pieņemtajiem lēmumiem neradīsim vēl ļaunākas sekas."

Driņķe uzsver, ka LVM ievēro visas Latvijas likumdošanas prasības un vērtē arī Eiropas zaļā kursa noteiktos principus. Viņa turpina: "Nesen viesojos Eiropas Parlamentā, un arī tur pārrunāju mums saistošās nozares aktualitātes – izvirzītie Zaļā kursa mērķi ir kompleksi un tāpēc ne vienmēr viegli sasniedzami.

Jautājums ir, kā šos mērķus sasniegt. Virziens ir pareizs, bet tas ir milzīgs darbs un nav paveicams vienā dienā.

Augoši un veselīgi meži ir viens no lielākajiem ieguldījumiem, ko varam dot zaļākai Latvijai un zaļākai Eiropai. No aprīļa līdz jūnijam tiek stādīti meži. Galvenokārt tas ir roku darbs, bet esam sākuši ieviest arī mašinizētu stādīšanu, kas ļauj taupīt resursus, vienlaikus saglabājot augstu darba kvalitāti.

Protams, turpinām strādāt pie dažādu procesu digitalizācijas, esam ieviesuši un paplašinājuši dronu izmantošanu meža darbu plānošanā, meža veselības novērošanā, vasarā arī meža ugunsdzēsības nodrošināšanā. Drons ir kā darbinieka acis, ko varam pacelt virs meža un ātri un kvalitatīvi ievākt nepieciešamo informāciju par mežu, tā nodrošinot labāku mežsaimniecību."

Ne mazāk svarīgs LVM darbības virziens ir sakopt un atjaunot teritorijas, kuras skāris astoņzobu mizgrauzis. Driņķe uzsver: "Šāda veida darbi liek pārplānot iepriekš paredzēto. Taču Latvijā šī situācija nav unikāla, salīdzinot ar citām valstīm. Piemēram, Vācijā, arī Čehijā, saistībā ar astoņzobu mizgrauža postījumiem situācija ir vēl smagāka. Un mūsu reakcijas ātrums, kas ir būtisks mizgrauža apturēšanā, nav sliktāks kā citu valstu kolēģiem, tāpēc varam droši teikt, ka situācija tiek kontrolēta."

Nodrošināts daudz atpūtas vietu

Kā LVM rūpējas par ierīkotajām atpūtas vietām? LVM padomes priekšsēdētāja saka: "Manuprāt, LVM sekmīgi uztur atpūtas vietas un labi par tām rūpējas. Ir žēl, ka reizēm tās tiek postītas. Vēsturiski ir pat bijis gadījums, kad atpūtas vieta bija tiktāl izpostīta, ka LVM to neatjaunoja.

Covid-19 radījis lielāku pieprasījumu pēc atpūtas dabā. Pandēmijas laikā parkos un purvos bija īpaši daudz cilvēku. Šis dažādu ierobežojumu laiks iedzīvotājos radīja paliekošu pieradumu doties pastaigās ne tikai gar jūru, bet arī pa meža takām. Arī šobrīd apmeklētāju ir daudz, kas nozīmē, ka esošā tūrisma infrastruktūra pandēmijas laikā tika un arī tagad tiek izmantota pastiprināti. Tas liek savest kārtībā un biežāk atjaunot esošās atpūtas vietas un, protams, turpināt rūpēties par tām.

Reizē ir svarīgi izglītot sabiedrību par to, ka ir jābūt atbildīgiem pret dabu un arī cilvēka darbu. LVM izveidojusi apmēram 300 ikvienam brīvi pieejamas atpūtas vietas. Pati esmu bijusi 64 no tām. Kopumā tās ir lielas teritorijas, kas atvēlētas un tiek apsaimniekotas ar mērķi nodrošināt rekreācijas iespējas.

Manuprāt, ir ļoti vērtīgi, ka LVM Latvijas iedzīvotājiem var nodrošināt šādas daudzpusīgas atpūtas iespējas dabā – katrs var izvēlēties, vai iekurt ugunskuru un koka nojumē ieturēt pusdienas, uzkāpt skatu tornī, vai ar velosipēdiem izbraukt kādu no takām.

Latvijas valsts mežos izveidotas vairāk nekā 300 atpūtas vietas – 100 dabas takas 250 km garumā, 10 velotakas 125 km garumā, seši lielie LVM skatu torņi (Ūdrkalna, Kamparkalna, Priedaines, Ložmetējkalna, Tērvetes, Kalsnavas) un piecas skatu platformas putnu un purvu vērošanai, kas bez maksas pieejamas ikvienam apmeklētājam.

Plānojot atpūtu dabā un dodoties uz LVM tūrisma vietām, uzņēmums aicina izmantot lietotni LVM GEO, kurā ērti atrodama visa nepieciešamā informācija.

Interese par atpūtu dabā ir krietni lielāka, nekā dažkārt šķiet. Piemērām, Zvirgzdes Baltajā kāpā ir uzstādīts skaitītājs, kas fiksējis, ka vienā dienā šo atpūtas vietu apmeklējuši pat 1000 cilvēku. Cilvēki labprāt dodas dabā, lai atpūstos."

Zane Driņķe novērojusi, ka daudziem par sava veida azartu kļuvis uzmeklēt kādu skaistu un sakoptu vietu, kur varētu atgriezties vēl un vēl. "Šo skaisto un sakopto vietu pieejamība, kas ļauj mums ne vien atpūsties, bet arī vairāk iepazīt Latvijas dabu, ir ārkārtīgi vērtīga. Iespējams, cilvēki pat nenovērtē to, kas mums ir dots. Domāju, ka katra krīze kaut ko iemāca. Covid-19 krīze iemācīja domāt par cita veida atpūtu – atpūtu pie dabas un fizisko aktivitāšu vairošanu, ko, starp citu, tik viegli ir apvienot.

Atpūtas vietu veidošanā un uzturēšanā LVM ir cieša sadarbība ar pašvaldībām. Ja pašvaldībām ir nepieciešama jauna atpūtas vieta, tad noslēdzam līgumu un vienojamies par to, ko LVM no savas puses var darīt vietas izveidošanā un attīstīšanā.

Vairāku iedzīvotājiem nozīmīgu vietu ikdienas uzturēšanu nodrošina arī pašas pašvaldības. Dabas tūrisma jomā LVM sadarbojas ar vairākām augstskolām, ar kurām kopā tiek ieskicēti labi attīstības un darbības virzieni un risinājumi. Tas ir nepārtraukts process," saka Driņķe.

Vērīgi skatās mežā

Ik gadu LVM darbinieki atrod aptuveni 400 jaunas, iepriekš nezināmas lielo putnu ligzdas. Kopumā "Latvijas valsts mežos" līdz šim fiksētas aptuveni 6700 lielo putnu ligzdas, no tām – apmēram 2600 ligzdas ir īpaši aizsargājamām putnu sugām.

"Tas ir daudz! LVM darbinieki nekavējoties ziņo, ja tiek atklātas jaunas putnu ligzdas. Darbinieki ir entuziasti un vērīgi skatās mežā. To viņi dara no visas sirds.

Ja LVM darbinieks pamana kādu retu vai aizsargājamu dzīvnieku vai augu, ir pienākums to paziņot LVM vides ekspertiem, kuri tālāk izvērtē nepieciešamos aizsardzības pasākumus, piemēram, veidojot lielākas vai mazākas teritorijas sugas aizsardzībai.

Turklāt ļoti bieži retas dabas vērtības mežā atrod darbinieki, kuri nav vides speciālisti, piemēram, mežkopji vai plānotāji. Savukārt, lai noskaidrotu putnu dzīves nianses, pie tām mēdz izlikt kameras – ik gadu interneta tiešraidē varam vērot mazo ērgļu vai klinšu ērgļu paradumus," saka Driņķe.

Regulāri pēta klimata pārmaiņas

LVM sniedz būtisku ieguldījumu arī CO2 emisiju un klimata pārmaiņu mazināšanā Latvijā. LVM padomes priekšsēdētāja skaidro: "Pats koks ir videi draudzīgs materiāls. Viens no virzieniem, ko LVM dara klimata pārmaiņu kontekstā, ir koka izmantošana būvniecībā – gan paša uzņēmuma būvēs, gan piedaloties pasākumos koksnes izmantošanas veicināšanai visā Latvijā. Koksne, kas izmantota ēku būvniecībā, palielina arī kopējo CO2 piesaisti Latvijā, mazinot klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņu mazināšana ir viens no lielajiem uzsvariem LVM darbībā.

LVM ir saistoši gan uzņēmuma stratēģiskie, gan nacionālie mērķi, kas jāpilda, lai klimata pārmaiņas mazinātu, un koks ir nozīmīgs resurss šajā procesā.

Jāuzver, ka pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanai jāskata plašākā kontekstā. Piemēram, arī sēklām, kas tiek izmantotas jauno meža stādu audzēšanai, ir ļoti liela nozīme. LVM selekcionētie meža stādi, kas veidos nākotnes mežus, ir izturīgāki pret paredzamo klimata pārmaiņu ietekmēm.

Visos procesos, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, ir iesaistīti LVM speciālisti un zinātnieki, lai ikkatra darbība būtu pamatota un tiktu uzraudzīta, vēlāk monitorēta.

Uz klimata pārmaiņu mazināšanas instrumentiem skatīties plašāk nozīmē arī to, ka nerunājam tikai par kokiem, bet arī par kūdru, notekūdeņiem, gaisu un citiem aspektiem vides pārvaldībā. Tas ir faktoru kopums, ko pēta LVM speciālisti. Domāju, ka arī starptautiskā mērogā mūsu speciālistu veikums un pētījumi tiek atzīti."

Iegūtas vairākas balvas

Kā LVM padomes priekšsēdētāja vērtē uzņēmumam šogad piešķirtās balvas? Driņķe uzsver: "Šogad esam ieguvuši apbalvojumus “Goda darba devējs”, "Taisnīgākais atalgojumu maksātājs” un Latvijas zaļākā zīmola balvu. Balvas nav pašmērķis, svarīgs ir gandarījums par paveikto un sajūta, ar kādu savu darbu dari.

Ikviens, ienākot LVM, var redzēt, ka darbinieki šeit jūtas novērtēti, ir motivēti un strādā ar iniciatīvu. Saņemt goda darba devēja balvu ir ļoti apsveicami, tas būtībā ir rezultāts darbam vairāku gadu garumā, veidojot noteiktās vērtībās balstītu organizācijas kultūru.

Foto: LVM.

Organizācijai ir svarīgi darbinieki un sadarbības partneri, tāpēc tam ir jābūt līdzsvarā. Darbiniekiem ir jābūt motivētiem, ar pareizo attieksmi un uzņēmumā jājūtas droši un labi. Šie faktori ietekmē un stiprina arī uzņēmumu."

Kā norāda Driņķe, ir svarīgi, ka darbinieki identificējas ar uzņēmumu un tajā var uzturēt arī savas personiskās vērtības. Viņa turpina: "Vērtības saskan, tāpēc arī darbinieki ir izvēlējušies tieši šo uzņēmumu un turpina šeit strādāt. Tās ir augstākas vērtības, kas ir pamats arī katra cilvēka vērtību sistēmai. LVM ir pareizi veidota personāla politika, jo cilvēciskais faktors un īstas, cilvēciskas vērības šeit ir noteicošās.

Lielākā daļa no aptuveni 1300 LVM darbiniekiem strādā reģionos visā Latvijā, Rīgā strādā tikai 393 darbinieki.

Dažādos formālos un neformālos pasākumos satiekas darbinieki no dažādiem reģioniem. Cik esmu novērojusi, patiess ir satikšanās prieks. Arī tās ir uzņēmuma vērtības – dzīvesprieks, draudzība un savstarpējs atbalsts gan darbā, gan ārpus tā.

Darbinieku veikumu arī novērtējam. Viens piemērs ir ikgadējā balva “Pumpurs”, kas tiek piešķirta par izcilu darba sniegumu dažādās nominācijās atbilstoši kādai no uzņēmuma vērtībām. Uz šo pasākumu visi ierodas kā uz lieliem svētkiem, lai priecātos par komandu paveikto, viens otru sveiktu. Tā ir uzņēmuma identitātes sajūtas radīšana. Šo darbu nevar darīt cilvēki, kam nepatīk daba, mežs un ar to saistītie jautājumi."

Sadarbībā ar PEFC.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām