Saimniekojot Latvijas mežos, tirgojot koksni un to pārstrādājot, ir jāņem vērā starptautiski likumi. Atmežošanas regulas mērķis ir nodrošināt, ka konkrēti produkti ir izsekojami, ir ražoti/audzēti, neizraisot atmežošanu vai meža degradāciju ne ES, ne trešajās valstīs. Tomēr ne viss ir tik gludi, kā varētu vēlēties, jo jaunās prasības, par kuru ieviešanas niansēm vēl viss nav skaidrs, radīs papildu slogu ļoti daudziem.
“Atmežošanas regulas (saīsinājumā EUDR) būtība ir līdz minimumam samazināt tādu preču un produktu tirdzniecību ES, kas izraisa atmežošanu un mežu degradāciju visā pasaulē, kā arī par vismaz 32 milj. tonnu gadā samazināt oglekļa emisijas, ko rada attiecīgo produktu ražošana un patēriņš,” skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vecākā eksperte Regīna Ekmane.
“Atmežošanas regulas aptverto produktu sarakstā ir iekļauti kokmateriāli, lauksaimniecības produkti (liellopi, liellopu gaļa un ādas, kafija, kakao, soja, palmu eļļa), kā arī kaučuka gumija.
Nākotnē paredzēts iekļaut arī kukurūzu un, iespējams, vēl arī virkni citu produktu un izstrādājumu. Mērķis nodrošināt, ka konkrētie produkti ir izsekojami un ražoti/audzēti, neizraisot atmežošanu vai meža degradāciju ne ES, ne trešajās valstīs. Tos tirgū drīkstēs laist tikai pēc veiktām pienācīgām pārbaudēm, kas apliecina preces vai produkta atbilstību Atmežošanas regulas prasībām, kā arī atbilstību “neatmežojošs” definīcijai. Produkts ir “neatmežojošs”, ja tā ražošana (liellopiem – audzēšana un arī barības ieguve) nav veikta zemē, kas atmežota vai degradēta pēc 2020. gada 31. decembra.”
“Pirmo reizi normatīvajā aktā tiek ietverta definīcija “meža degradācija”, kas tiek skaidrota kā strukturālas izmaiņas mežu segumā”,
par jaunumiem informē Ekmane. “Tas izpaužas kā pirmatnējo mežu vai mežu, kas veidojušies, dabiski atjaunojoties, pārveidošana par plantāciju mežiem vai par citu kokaugiem klātu zemi; vai pirmatnējo mežu pārveidošana par stādītiem mežiem. Atmežošana šajā regulā tiek saprasta kā meža pārveidošana nolūkā to izmantot lauksaimniecībā. Un šeit parādās risks attiecībā uz aizaugušu zemju atmežošanu un zemes izmantošanas mērķi. Piemēram, ja lauksaimniecības zemē tiek audzēta enerģētiskā koksne un pēc kāda laika šīs zemes izmantošanas mērķis tiek mainīts uz meža zemi, tad, lūkojoties nākotnē, ir jāsaprot, ka, mainot atpakaļ par lauksaimniecības zemi, var nākties saskarties ar daudziem ierobežojumiem tieši Atmežošanas regulas kontekstā, jo tas var tikt traktēts kā atmežošana.”
Izvērtējot situāciju saistībā ar Atmežošanas regulas aptverto produktu ražošanu Latvijā, kā arī datus par šo produktu eksportu no Latvijas un importu Latvijā, ir secināts, ka
galvenokārt Atmežošanas regulas prasības ietekmēs kokmateriālu un liellopu laišanu tirgū un eksportu.
Pārējie produkti Latvijā tiek ražoti/audzēti nelielos daudzumos vai netiek ražoti vispār, kā arī lielākoties tie Latvijā tiek ievesti no citām ES dalībvalstīm, retāk importēti tieši no trešajām valstīm.
Lielāko ietekmi jutīs koksnes tirgotāji un pārstrādes uzņēmumi, it īpaši lielie. Paredzēts, ka ES tirgū varēs laist brīvā apgrozībā un iegādāties konkrētos produktus, zinot, ka tie nav izraisījuši atmežošanu vai meža degradāciju savā izcelsmes valstī.
“Pagaidām uz jautājumu, kā tieši regulas prasības ietekmēs patērētāju, nav skaidras atbildes, tomēr, spriežot pēc minētajām prasībām, iespējams, tas varētu atstāt iespaidu uz preces vai produkta cenu tirgū,”
pieļauj Ekmane. “Ja mēs lūkojamies attiecīgo produktu audzētāju un ražotāju virzienā, jaunā regula paredz virkni informācijas, kas jāiesniedz, lai preci varētu tirgot gan iekšējā tirgū, gan arī eksportēt. Piemēram, zemesgabalu ģeolokācija (koordinātes), kuros ražotas attiecīgās preces, kuras satur attiecīgais izstrādājums vai no kurām tas ir izgatavots, tāpat arī ražošanas datums vai laikposms, kā arī iesniedzot pilnu dokumentāciju par ražotāju, ražošanas vietu un produkta atbilstību “neatmežojošs” definīcijai utt.”
Tirgus dalībniekiem būs jānodrošina, ka to produktu izcelsmi, ko tie pārdod, var izsekot līdz zemes nogabalam, vai liellopiem un liellopu gaļai – līdz novietnei, kurā tā ražota. Jāņem vērā, ka tirgus dalībniekiem vispirms pašiem būs jāveic pārbaudes, vēl pirms attiecīgo izstrādājumu laišanas tirgū vai pirms to eksportēšanas. Tirgus dalībnieki attiecīgos izstrādājumus nelaiž tirgū un tos neeksportē, ja iepriekš kompetentajai iestādei nav iesniegts pienācīgas pārbaudes paziņojums, kas ietver informācijas, datu un dokumentu vākšanu, riska novērtēšanas pasākumus un riska mazināšanas pasākumus.
“Saredzam, ka tieši jaunā prasība nodrošināt informācijas iekļaušanu produktu piegādes ķēdē, sasaistot to ar produkta izcelsmes vietu un apliecinājumu par veiktajām pārbaudēm, radīs vislielākos izaicinājumus,”
atzīst Ekmane.
Pagaidām noris aktīvs darbs Eiropas Komisijas darba grupā, kur meklē risinājumus regulas īstenošanai. Latvija stingri iestājas par esošo dalībvalstu nacionālo datubāzu un sistēmu izmantošanu un digitālo sasaisti, tādējādi atvieglojot datu iesniegšanu vietējiem ražotājiem un audzētājiem. Ekmane skaidro: ”Latvijā ir ES līmenim attīstīta un plašu informāciju aptveroša datubāze – Mežu Valsts reģistrs, ko uztur Valsts Meža dienests. Šī datubāze satur regulai nepieciešamo informāciju, tāpēc šķiet tikai loģiski to izmantot. Tāpat turpinām apzināt, kādas nacionālās sistēmas un datubāzes vēl ir iespējams izmantot, lai nodrošināt efektīvu informācijas ievadi regulas prasību izpildei.”
Lai arī Latvijā atmežošana un meža degradācija nav plaša mēroga problēma, regulas prasības radīs papildu administratīvo slogu vietējiem ražotājiem, kā arī papildu pienākumus valsts iestādēm, kas būs iesaistītas regulas prasību ieviešanas kontrolē. Līdz 2023.gada beigām dalībvalstīm ir jāpaziņo Eiropas Komisijai atbildīgā kompetentā iestāde, kas veiks iepriekšminētās pārbaudes par preču un produktu atbilstību Atmežošanas regulas prasībām. Kompetentajām iestādēm pārbaudes būs jāveic, balstoties uz valstu riska novērtējumu, proti, būs pienākums pārbaudīt 9 % tirgus dalībnieku un tirgotāju, kas tirgo produktus no augsta riska valstīm, 3 % – no standarta riska valstīm un 1 % – no zema riska valstīm, lai pārliecinātos, ka ir izpildītas Atmežošanas regulas prasības.
Pagaidām dalībvalstīm nav pieejama informācija par valstu riska kategorijām, tomēr ir skaidri redzams, ka novērtējums atstās iespaidu uz tirgus situāciju, tirgus dalībnieku veicamo darba apjomu un sadarbības valstīm.
“Ņemot vērā prasību apjomu un neskaidro situāciju – kā regulas prasības ir plānots īstenot trešajās valstīs, piemēram, pārliecināties, ka produkts nav izraisījis atmežošanu vai ka izcelsmes valstī audzēšanas/ražošanas procesa laikā ir ievēroti tās vispārējie likumi, ir iespējama tirgus plūsmas palēnināšanās,” brīdina Ekmane. “Tāpat
paredzams, ka regulas prasības atstās iespaidu arī uz iekšējo ES tirgu, jo pirmo reizi laižot preci vai produktu tirgū, būs nepieciešams veikt tā pilno pārbaudi un pārliecināties, ka produkts nav izraisījis atmežošanu vai meža degradāciju.
Tas varētu palēnināt eksporta plūsmas regulā noteiktajiem produktiem, kā arī palielināt birokrātisko slogu ražotājiem, audzētājiem, un arī dalībvalstu kompetentai iestādei, kam jākontrolē regulas nosacījumu ievērošana.”
Ikviens sabiedrības pārstāvis var izteikt pamatotas bažas, ka attiecīgie produkti ir veicinājuši atmežošanu un meža degradāciju. Un atbildīgajām iestādēm būs pienākums pārbaudīt šo informāciju, uz pārbaudes laiku apturot konkrēto preču vai produktu plūsmu tirgus ķēdē. Tāpat
pastāv risks, ka normatīvo aktu pārkāpumu gadījumā var tikt aizliegts tirgot konkrētos kokmateriālus.
Ilgāku laiku neapsaimniekotas platības var aizaugt ar kokiem, bet, ja pēc kāda laika šo platību sāk apsaimniekot, piemēram, ierīkojot ganības, tad to iespējams interpretēt kā atmežošanu, attiecīgi piemērojot sankcijas par to, kas tiek darīts.
Jāņem vērā, ka uzraudzībā arvien vairāk tiks izmantotas attālās izpētes tehnoloģiju iespējas, piemēram, satelīta attēli vai ortofoto kartes. Risks šajā gadījumā pastāv, ka aizaugusi neapsaimniekota platība šādos attēlos var izskatīties ļoti līdzīgi meža teritorijai, tāpēc šādu tehnoloģiju izmantošanā ir nepieciešama sasaiste arī ar teritorijas informāciju.
“Gan mūsu, gan citu Eiropas meža un citu nozaru organizāciju viedoklis par šo regulu ir izteikti negatīvs,” saka Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. “Neskatoties uz cēlo mērķi, ieviešanas process ir absolūti nesagatavots un neskaidrs no Eiropas Komisijas puses. Regulas pamatmērķis ir novērst lauksaimniecības vajadzībām (pamatā palmu eļļas plantācijām) veikto mežu izciršanu pasaulē, kas ir problēma Dienvidamerikā un citos reģionos, bet ne Eiropā. Taču
reāli birokrātiskais slogs un izdevumi būs Eiropā strādājošiem uzņēmumiem un zemes īpašniekiem.
Regula ir viena no visvairāk birokrātiju veicinošiem ES līmeņa dokumentiem, kas pieņemti pēdējos gados. Piemēram, ir paredzēts, ka, laižot regulā minētos produktus tirgū, EK datubāzē ir jānorāda izcelsmes vietas koordinātas, un izskatās, ka tas būs jādara manuāli, ievadot koordinātas datubāzē. Digitalizācijas laikmetā? Kāpēc netiek nodrošināta automātiska datu apmaiņa ar dalībvalstu datubāzēm, piemēram Meža valsts reģistru, ko administrē Valsts meža dienests? Turklāt Latvijā mēs lietojam mūsu nacionālo koordinātu sistēmu, vai tas nozīmē, ka meža īpašniekiem, pārdodot apaļos kokmateriālus, būs jāveic pārrēķini uz citu koordinātu sistēmu? Neskaidrību ir ļoti daudz, un pastāv iespēja, ka šīs neskaidrības var radīt pārrāvumus piegāžu ķēžu darbībā un preču cenu kāpumu Eiropā. Ne velti 22 Eiropas organizācijas 5. decembrī ir parakstījušas vēstuli augstām EK amatpersonām.”
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
