/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/12/18/15789402t1h30ad.jpg)
Aizvadītā gada 18. decembrī 48 gadu vecumā mira dzejnieks, prozaiķis Andris Ogriņš. Latvijas Televīzija ziņo, ka ekspertīze apstiprinājusi vīrieša nāves cēloni - kardiomiopātija narkotisko vielu ietekmes dēļ.
Andra bijusī sieva Anda norāda, ka tieši vīra atkarība no narkotikām izšķīra viņu laulību, taču viņa turpinājusi gādāt un rūpēties par Andri.
Tieši Anda atrada bijušā vīra līķi - dzīvoklī arī atrasts amfetamīns. Andu satrauc tas, cik viegli narkotikas ir pieejamas "Telegram" un citās virtuālās vides grupās.
Policija norāda, ka narkodīleru atrašana ir plānveida darbs, bet jauna čata atvēršana – sekunžu jautājums.
Katrā procesā narkotiku apkarotājiem ir jāspēj pierādīt saikne starp organizatoru un izplatītāju, kuri bieži vien pat viens otru pazīst tikai ar segvārdiem. Pēc samaksas veikšanas devu atstāj slēpnī. Pircējs to paņem viens pats. Tas arī sarežģī policijas darbu.
Policijā piekrita, ka saziņas vietnes pilnīga aizvēršana sasietu rokas izplatītājiem tikai uz brīdi.
Jau vēstīts, ka Ogriņš (1975-2023) ir autors astoņiem dzejas krājumiem "Es zvēru pie kraukļiem" (2008), "Zem pulksteņa pulkstenis" (2011), "Pēdējā santīma grāmata" [dzejproza] (2012), "Plaukstu šķērsielas" (2015), "Debesu punkti" (201), "tā putna diena" (2019), "Kā būtu ja tevis nebūtu epikūr" (2021) un "Par bites tiesu" (2023).
Par pirmo dzejoļu krājumu "Es zvēru pie kraukļiem" Andrim Ogriņam piešķirta Literatūras gada balva nominācijā "Spilgtākā debija", kā arī Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes Izcilības stipendija. Kopā ar Māri Salēju atdzejojis Oļega Ļencoja dzejoļu krājumu "Pieceļas ieelpo..." (2014).