Īsi pirms Ziemassvētkiem uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem uzstādītas pirmās piecas Sēlijas vēsturiskās zemes robežzīmes, aģentūru LETA informēja kopienu sadarbības tīkla "Sēlijas salas" pārstāvis Jānis Dzimtais.
Ceļazīmes, kas norāda vēsturisko zemju robežas, izgatavotas uz brūna fona. Šādas zīmes jau iepriekš izmantotas tūrisma objektu un kultūrvēsturiski nozīmīgu vietu norādēs.
Pirmās Sēlijas robežzīmes uzstādītas pie tiltiem pār Daugavu, iebraucot Sēlijā no Latgales puses. Tās redzamas Krāslavā un Jēkabpilī, kā arī uz Daugavpils apvedceļa A14 Sventes pagastā. Uz Sēlijas un Zemgales robežas zīmes uzstādītas uz reģionālajiem autoceļiem P87 Jaunjelgavā un P73 Mazzalves pagasta Krastos.
Papildus šīm zīmēm Ziemeļkurzemē uzstādītas apdzīvoto vietu un upju nosaukumu ceļazīmes lībiešu valodā. Savukārt Latgalē tiek nomainītas ceļazīmes, papildinot tās ar apdzīvoto vietu, pilsētu vai ciemu nosaukumiem latgaliešu rakstu valodā.
Kopumā visā valsts autoceļu tīklā tiks uzstādītas 54 vēsturisko zemju robežu zīmes, bet Kurzemē arī trīs kultūrvēsturiskās teritorijas "Lībiešu krasts" robežas zīmes. Zīmju vietas izvēlējās darba grupa, kurā darbojās Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts valodas centra un Latvijas Valsts ceļu pārstāvji. Par līgumsummu 13 630 eiro (ar PVN) zīmes uzstāda VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".
Vēsturisko zemju robežzīmes ir daļa no Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānā 2022.-2027.gadam ietvertajiem pasākumiem Latvijas reģionālo identitāšu stiprināšanai. Šo nacionāla līmeņa vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu uz septiņiem gadiem apstiprina Ministru kabinets, balstoties uz "Latviešu vēsturisko zemju likuma", kas stājās spēkā 2021.gada 1.jūlijā, 5. pantā ietvertajām normām.