Aizvadītajā gadā 18% Latvijas iedzīvotāju ir jutušies depresīvi vai piedzīvojuši izdegšanu darba vietā, liecina "Mana aptieka & Apotheka" astotā ikgadējā Veselības indeksa pētījuma dati.
Pērn katrs piektais Latvijas iedzīvotājs piedzīvojis depresiju vai izdegšanu
Saskaņā ar aptauju katrs desmitais respondents (10%) izjutis depresiju, bet 8% - izdegšanu profesionālajā jomā.
Mentālās saslimšanas nešķiro savus upurus ne pēc vecuma, ne dzimuma vai turības, tomēr Veselības indeksa dati liecina, ka izšķiroša nozīme var būt personas dzīvesveidam. Saskaņā ar datiem iedzīvotāji, kuri uzskata, ka kopumā dzīvo veselīgi, depresiju un izdegšanu piedzīvojuši daudz retāk (12%), kamēr aptaujātie ar neveselīgiem paradumiem - krietni biežāk (30%). Tāpat psiholoģisks diskomforts biežāk piemeklē tos, kuri pārāk maz laika atvēl fiziskajām aktivitātēm (21%), kamēr sportiski aktīvos respondentus - retāk (10%).
Kā skaidro sabiedrības veselības speciāliste Ineta Vanaga, cilvēkiem ar neveselīgu dzīvesveidu biežāk rodas depresīvi stāvokļi, jo nepilnvērtīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums var izraisīt aptaukošanos un citas veselības problēmas, kas savukārt veicina depresijas attīstību.
Pērn depresija vai izdegšana profesionālajā jomā skārusi katru piekto aptaujāto sievieti (21%), kamēr vīriešus krietni retāk (14%). Hormonālās izmaiņas, kas saistītas, piemēram, ar menstruāciju ciklu, grūtniecību un menopauzi, var būtiski ietekmēt sieviešu emocionālo stāvokli un veicināt depresijas attīstību. Arī sociālais spiediens un sabiedrības diktētās lomas var palielināt stresu un emocionālo slogu, kas savukārt veicina depresijas risku, skaidro Vanaga.
Depresiju visbiežāk piedzīvo iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadu vecumam, kamēr izdegšanu profesionālajā jomā - aptaujātie no 55 līdz 64 gadu vecumam.
Depresija nedaudz biežāk skar arī iedzīvotājus ar pamatizglītību, zemiem ienākumiem un Rīgā dzīvojošos, kamēr profesionālā izdegšana - aptaujātos ar augstāko izglītību un vidēji augstiem ienākumiem.
Ja fiziskas kaites lielākoties cilvēki pamana ātri, tad mentālās saslimšanas nereti sākas pakāpeniski, tās veicina vairāki atsevišķi cēloņi, kā rezultātā tās var būt grūtāk pamanāmas.
Vanaga norāda, ka reizēm ilgstoši drūmu garastāvokli un neapmierinātību cilvēki attaisno ar laikapstākļiem, neizgulēšanos, bērnu saslimšanām un citiem faktoriem, lai gan patiesībā tas var būt pirmais brīdinājuma signāls izdegšanai. Tāpēc ir svarīgi pašam sevi pieskatīt, ik pa laikam paņemt kādu brīvu dienu un vērsties pie speciālista jau tad, kad rodas pirmās sajūtas par pārlieku biežu nomāktību.
"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Pētījums veikts 2023.gada augustā.