Drošības iestādes seko līdzi dažāda veida ietekmes aģentiem un cilvēkiem, kuriem ir sakari ar Latvijai nedraudzīgām valstīm, uzsvēris Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot izskanējušās ziņas par Latviju pārstāvošās Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas iespējamo saistību ar Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB).
Rīgas pils preses konferencē Rinkēvičs trešdien atzīmēja, ka šo jautājumu pārrunājis ar Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāju. Viņš vērsa uzmanību, ka lielākā daļa nesen publicētās informācijas attiecas uz EP deputātes iespējamām darbībām līdz 2016., 2017.gadam.
"Atcerēsimies, ka līdz 2016.gadam mums nebija pietiekama krimināltiesiskā bāze. Tika grozīts likums. Dīvainā kārtā mēs redzam, ka ap to laiku publiski pieejama sarakste ap šo laiku drusku apsīka. VDD patlaban vērtē pieejamos materiālus no krimināltiesiskā viedokļa. [..] Nevar teikt, ka nedēļas sākumā mēs izlasījām rakstu un neviens neko nezināja un nekas netika darīts," pauda Valsts prezidents.
Viņš norādīja, ka kriminālprocess paredz ļoti striktu lietu izvērtēšanu, kur ir iesaistīti prokurori. Viņiem ir jāiet uz tiesu un jāpanāk notiesājošs spriedums. Līdz 2016., 2017.gadam Latvijā to nevarēja izdarīt, jo nebija likuma. Prezidents piebilda, ka tas tik daudz nav valsts drošības iestāžu problēmjautājums.
"Mēs tikai pēc Krimas pretlikumīgās okupācijas sākuma sākām pakāpenisku un šis process turpinās, nostiprināt mūsu likumus. Saeima apstiprināja arī manis virzītos grozījumus Krimināllikuma sadaļā par noziegumiem pret valsti. Tas, kas patlaban ir svarīgi, lai šos likumus arī piemēro, lai būtu vienota, skaidra, stingra tiesu prakse gadījumos, kad cilvēki ir vainīgi," teica Valsts prezidents.
Rinkēvičs teica, ka viņš pilnībā paļaujas, ka jaunā informācija no valsts drošības iestāžu puses tiks izvērtēta un ja būs pamats, arī atbilstoši rīkosies.
Kā ziņots, krievu neatkarīgās pētnieciskās žurnālistu organizācijas "The Insider" izmeklēšana, kas veikta sadarbībā ar igauņu, latviešu un zviedru žurnālistiem, liecina, ka Ždanoka sarakstījusies ar Krievijas pilsoņiem, kas, iespējams, ir Krievijas FSB virsnieki. Cita starpā viņa tiem sūtījusi atskaites par savu darbību. Izmeklēšana balstās uz Ždanokas uzlauzta e-pasta saraksti.
EP ir sācis izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām par Ždanokas sakariem ar Krievijas izlūkdienestiem. EP priekšsēdētāja Roberta Metsola "ļoti nopietni" uztver apsūdzības pret Ždanoku.
Kā izriet no nopludinātajiem materiāliem, vispirms elektronisko vēstuļu apmaiņa vairāku gadu garumā regulāri notikusi starp Ždanoku un Krievijas pilsoni Dmitriju Gladeju, kurš darbojās Krievijas FSB. Ždanoka "Re:Baltica" neesot atbildējusi, vai zināja, ka Gladejs bija no FSB. Viņa "redzamais" uzdevums pēdējās desmitgadēs bija pārstāvēt Krieviju vēlēšanu novērošanas organizācijās, kuras leģitimizēja problemātiskas vēlēšanas Krievijas interešu lokā esošajās valstīs, kurās īstas starptautiskas organizācijas saskatīja problēmas, piemēram, 2014.gadā Krievijas anektētajā Krimā, kur Ždanoka kopā ar vairākiem citiem Kremlim draudzīgiem EP deputātiem tēloja "novērotājus" no Rietumiem. VDD toreiz norādīja, ka Ždanoka kalpoja kā "efektīvs resurss gan Krievijas televīzijas pārraidēs, gan dažādos publiskos pasākumos Briselē un Latvijā, kur tika pausts stingrs atbalsts Krievijas pozīcijai Ukrainas konfliktā".
Ždanoka savā paziņojumā masu medijiem nav noliegusi e-pastu autentiskumu, bet uzsvaru likusi uz to, ka uzskatot par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu. Viņa arī mediju publikāciju mēģina sasaistīt ar viņas it kā "antifašistisko darbību".
"Gribu pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka personīgā elektroniskā pasta uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir nepieļaujama. Šīs darbības kvalificējamas kā personas datu zādzība, kas pati par sevi ir kriminālnoziegums," teikts Ždanokas paziņojumā, kurā viņa apgalvo, ka "es nebiju sadarbojusies un nesadarbojos ne ar kādiem citiem specdienestiem".
VDD ir paziņojis, ka izvērtēs informāciju par EP deputātes iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem, vienlaikus norādot, ka par to informācija esot bijusi jau iepriekš, bet sarakstē ietvertajā laika posmā šī rīcība neesot bijusi klasificējama kā noziegums.
Lai arī VDD vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus Latvijas valstij, par ko dienests vēsturiski esot informējis gan tā laika valsts amatpersonas un lēmuma pieņēmējus, gan sabiedrību, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām neesot bijusi iespējama.
VDD paša vērtējumā, tas šajā laikā esot "mērķtiecīgi īstenojis pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts drošībai novēršanai". VDD vērtējumā, Ždanokas EP deputātes statuss un šā statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bijusi nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.
