Lai arī izstrādātas papildu procedūras attiecībā uz centralizēto eksāmenu tehnisko nodrošinājumu, nav zudušas bažas par iespējamu sistēmas pārslodzi, ko rada liela apjoma pieslēgums, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji.
Tas bija klupšanas akmens arī pērn, un IZM Informācijas tehnoloģiju departaments kopā ar Valsts izglītības satura centru (VISC) pilnveido šo sistēmu. Šogad arī tiks atrunāts laika periods, kura laikā vecāki varēs pieprasīt sertifikātus, un tie tiks atsūtīti uz norādīto elektronisko adresi. Ministrija cer, ka tas atvieglos sistēmu.
VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle apliecināja, ka eksāmena grūtības pakāpe nav mainīta. Gada sākumā publicētas eksāmena programmas, kurās norādītas pamatprasības, lai skolēns varētu iegūt vismaz 20%. Pēc pavasara brīvlaika gaidāmi arī metodiskie semināri skolotājiem.
Atbilstoši IZM piedāvājumam, šajā mācību gadā 9.klašu centralizēto eksāmenu snieguma slieksnis paliks iepriekšējā līmenī - skolēniem būs jāsasniedz vismaz 10%, lai eksāmens skaitītos nokārtots.
IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) ieceri skaidro ar satura izmaiņām pēdējos gados un nozarē notiekošajām reformām. Taču viņa nepiekrīt publiskajā telpā izskanējušiem pārmetumiem, ka ministrija ar paziņojumu nāk novēloti. "Par vēlu būtu bijis, ja centralizētie eksāmeni jau būtu ar 15% latiņu, un būtu divkāršojies vai pat trīskāršojies caurkritušo bērnu skaits," uzskata Reinberga. 10% slieksnis būšot vēl tikai šajā mācību gadā, un ar nākošo mācību gadu pakāpe turpinās pieaugt atbilstoši plānā paredzētajam.
IZM arī apņēmusies no nākamā gada projekta veidā ieviest izlīdzinošo mācību gadu, kad skolēni apgūs priekšmetus, kuros izkrita centralizētajos eksāmenos, kā arī noteiktas prasmes un kvalifikāciju, lai pēc tam iekļautos darba tirgū, atklāja Reinberga. Viņa gan atzīmēja, ka ik gadu ir bērni, kuri kādu apstākļu dēļ nav varējuši nokārtot centralizētos eksāmenus. Pērn šo bērnu skaits strauji pieaudzis, ņemot vērā, ka tika celta latiņa.
Kritiski par ministrijas ieceri saglabāt snieguma latiņu līdzšinējā līmenī raugās Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). "Jebkas, kas ir zem 20%, ģenerē šobrīd darba tirgum ļoti zemu sagatavotu nākotnes darbinieku," pauda LDDK izglītības un nodarbinātības vadītāja Liene Voroņenko.
Viņa arī aicināja IZM izvērtēt, cik daudz no tiem skolēniem, kuri pagājušajā mācību gadā nenokārtoja eksāmenus, saņēma individuālo atbalstu, ko sniedza programma "PuMPuRS". Voroņenko pieļauj, ka šie bērni izglītības sistēmā tiek slikti atpazīti vai arī esošais pieejamais individuālais atbalsts neatbilst bērnu vajadzībām.
Saeimas komisijas deputāti aicināja IZM pārskatīt 11.klasēm atvēlēto sagatavošanās posmu optimālajiem eksāmeniem. Izskanēja arī piedāvājums uz nākamo eksāmenu sesiju izvērtēt eksāmenu klāstu, tai skaitā nepieciešamību pēc eksāmeniem padziļinātajos kursos.
"Cik pamatoti nepieciešami ir šie padziļinātie kursi, kuriem nākotnē nav nekādas nozīmes?" vaicāja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Viņa atzīmēja, ka augstskolās var iestāties ar eksāmeniem optimālajā līmenī, kamēr padziļinātie mācību priekšmeti vispārējās izglītības iestādēs "rada ļoti lielu spriedzi".
