Kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka karu, Ukraina no Ziemeļamerikas, Eiropas un Āzijas valstīm ir saņēmusi atbalstu 178 miljardu dolāru vērtībā, aprēķinājis Kara izpētes institūts (ISW).
Eiropas Savienības dalībvalstis sniegušas Ukrainai 138 miljardu eiro vērtu atbalstu. Tajā ierēķināta arī nesen pieņemtā palīdzības pakete 50 miljardu eiro vērtībā.
Lielbritānija jau 2022. gada februārī solīja Ukrainai piešķirt 15,1 miljardu dolāru, no kuriem 9 miljardi piešķirti militārajai palīdzībai. Tikmēr Norvēģija panākusi vairāku gadu vienošanos ar Ukrainu par atbalsta programmu, kas paredz piešķirt Ukrainai septiņus miljardus dolāru periodā no 2023. līdz 2027. gadam.
Norvēģija apņēmusies piešķirt Ukrainai 1,4 miljardus dolāru gadā un jau izmaksājusi ap miljardu dolāru 2022. gadā un 1,9 miljardus 2023. gadā.
Turcijas palīdzība saistāma ar tās vadošo bezpilota lidaparātu ražotāju “Baykar”, kas 2023. gada septembrī paziņoja par rūpnīcas būvēšanu Ukrainā. Paredzams, ka bezpilota lidaparātu “Bayraktar TB2” rūpnīca un servisa centrs darbību Ukrainā sāks 2025. gada sākumā.
Ziemeļmaķedonija Ukrainai piešķīrusi 10 militārās palīdzības partijas, tostarp padomju laiku militāro tehniku. Valsts arī apmāca Ukrainas karavīru grupas, un ir apņēmusies atbalstīt Ukrainu arī turpmāk.
No Ziemeļamerikas valstīm lielākais atbalsts ir no ASV. Arī Kanāda kopš kara sākuma ir aktīvi atbalstījusi Ukrainu, piešķirot 1,8 miljardus dolāru militārajai palīdzībai.
Turklāt Kanādas karavīri apmācījuši ap 40 tūkstošiem Ukrainas militārpersonu jau kopš 2015. gada. Kanāda ir paplašinājusi šo programmu, kas būs aktīva līdz 2026. gadam.
Dienvidkoreja ir paplašinājusi Ukrainai ļoti svarīgo 155 milimetru artilērijas lādiņu ražošanu. Japāna decembrī solīja piešķirt Ukrainai 4,5 miljardus dolāru, kā arī veikt papildu iemaksu 37 miljardu dolāru vērtībā NATO fondā Ukrainas aizsardzības atbalstam.