NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs 14. februārī brīdinājis sabiedrotos, ka tiem "nevajadzētu darīt neko tādu, kas apdraudētu" alianses kodolatturēšanas potenciālu.
NATO jau gadu desmitiem izmanto kodolieročus kā atturēšanas līdzekli, kas darbojas Rietumu militārās alianses labā, norādīja Stoltenbergs. "Mums jāturpina nodrošināt, lai tas joprojām būtu drošs un uzticams," viņš uzsvēra.
Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO pašreizējā sistēma ir balstīta uz "saskaņotām vadības procedūrām", kurās iesaistīti ASV kodolieroči un citi NATO sabiedrotie, kas nodrošina transportu un loģistiku. "Protams, mums ir arī divi citi sabiedrotie ar kodolieročiem - Apvienotā Karaliste un Francija," viņš piebilda.
Stoltenbergs norādīja, ka NATO izveidota šāda sistēma un sabiedrotajiem nevajadzētu darīt neko tādu, kas mazinātu uzticamību šai kārtībai.
Vācijas valdība trešdien paziņoja, ka tā turpina paļauties uz NATO spējām atvairīt draudus, minot Francijas un Lielbritānijas, kā arī ASV kodolieročus, taču ļāva noprast, ka vēlas izpētīt vēl citas iespējas.
"NATO pastāv, mēs ticam NATO un arī visām atbalsta garantijām, kas saistītas ar NATO," izteicās valdības preses pārstāvis Štefens Hēbeštreits. "Tas neatbrīvo mūs no uzdevuma pastāvīgi pārbaudīt, vai mēs atrodamies pareizā pozīcijā un kādi lēmumi mums jāpieņem nākotnē. Un mēs šos lēmumus apspriedīsim un paziņosim, kad tie būs pieņemti," sacīja amatpersona.