Augstākās Radas priekšsēdētājs: Latvijas palīdzība katru dienu pietuvina Ukrainu uzvarai (2)

Viņš nodeva sveicienus Latvijai no nesalauztās Ukrainas galvaspilsētas un tautas, kas jau divus gadus cīnās ar Krievijas iebrucējiem. Pēc Augstākās Radas priekšsēdētāja paustā, daudzi domāja, ka ukraiņi neizturēs pat trīs dienas un ka nav iespējams pretoties tā sauktajai otrai lielākajai pasaules armijai.

"Daudzi tā domāja, taču ne latvieši. No barbariskā uzbrukuma sākuma tieši latvieši atbalsta Ukrainu, palīdz un tic. Gribu pateikties jums par nemainīgo atbalstu un palīdzību. Latvijas parlaments bija viens no pirmajiem, kas nosodīja Krievijas pilna mēroga iebrukumu, atbalstīja aicinājumu ieviest lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas teritorijas un mudināja ANO valstis šo lēmumu pēc iespējas ātrāk izsludināt," sacīja Stefančuks.

Augstākās Radas priekšsēdētājs atgādināja, ka Saeima atzina Krievijas noziegumus Ukrainā par genocīdu, pasludināja Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, aicināja saukt pie atbildības kara noziedzniekus un vainīgos noziegumos pret cilvēci. Pēc Stefančuka paustā, Saeima vērsusies pie pasaules ar aicinājumu atgūt nelikumīgi uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietotos ukraiņu bērnus. Tāpat Latvijas parlaments aizliedza pašmāju izlasēm spēlēt pret Krievijas vai Baltkrievijas valsts izlasēm.

"Zinu, ka tiek gatavoti jauni un vareni lēmumi! Paldies! Mēs jūtam jūsu atbalstu gan valsts līmenī, gan cilvēciskā - mēs jūtamies kā brāļi un māsas. Jūsu palīdzība ir nenovērtējama, neatkarīgi no tā, vai runa ir par militāro palīdzību, vai par vēstuli Ukrainas karavīriem frontē," deputātiem sacīja Augstākās Radas priekšsēdētājs.

Viņš norādīja, ka no kara sākuma Latvija atbalstījusi Ukrainu ar vairāk nekā 371 miljonu eiro, kas ir viens procents no valsts iekšzemes kopprodukta. Pērn Latvija apmācīja vairāk nekā 3000 ukraiņu karavīrus, nodrošināja ārstēšanu un rehabilitāciju vairāk nekā 250 ievainotajiem karavīriem.

"Ja runājam sirds valodā, mēs esam jums pateicīgi par palīdzību un saprotam, ka nav vienkārši atrasts jaunus un jaunus resursus, lai to turpinātu. Bet mums ir jācīnās tālāk. Mums ir jābūt stipriem un jāpalielina spiediens uz agresoru. Eiropas Savienības 12.sankciju kārta bija svarīgs elements. [..] Agresorvalsts, krievu oligarhi un ietekmes aģenti dienu no dienas meklē jaunus veidus, kā apiet sankcijas. Tāpēc mums ir jāturpina strādāt un dažreiz jāpaveic vairāk, īpaši likumdošanas jomā, lai to nepieļautu," teica Stefančuks.

Viņš akcentēja, ka ir jāturpina darbs, lai jomas, kuras sankcijas vēl neskar, paliktu arvien mazākas, tādējādi atņemot Krievijai iespējas turpināt karu. Augstākās Radas priekšsēdētājs savā uzrunā pieminēja iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskāciju par labu Ukrainai - agresorvalstij ir jāsamaksā par ievainotās, izkropļotās, bet nenogalinātās Ukrainas atjaunošanu.

"Jūs esat pirmais nacionālais parlaments Eiropā, kas nacionalizēja īpašumu, kas piederēja agresorvalstij. [..] Es pateicos arī par politisko atbalstu Ukrainai ceļā uz Eiropu un Eiropas integrāciju. Mums ir jādara viss, ko varam, lai NATO jubilejas samitā Vašingtonā tiktu apstiprināti un pieņemti Ukrainai vēsturiski lēmumi. Latvija ne tikai palīdz, bet mudina palīdzēt arī citus. Mēs esam pateicīgi par Baltijas un Ziemeļvalstu centieniem panākt, lai Ukrainu sadzirdētu Vašingtonā un Briselē," teica Augstākās Radas priekšsēdētājs.

Stefančuks pauda pārliecību, ka kopīgiem spēkiem Ukraina tiks atjaunota un padarīta vēl labāka. Viņš norādīja, ka ne ukraiņu, ne latviešu valodā nevar izteikt Ukrainas milzīgo pateicību par visiem paveiktajiem darbiem. Augstākās Radas priekšsēdētājs izteica vēlmi, lai šodien, neilgi pirms kara Ukrainā otrās gadadienas, gan Latvija, gan pasaule sajustu Ukrainas pārliecību par uzvaru karā.

"Mums nav, kur iet no savas zemes. Mums ir jāskatās acīs mūsu bērniem un pēctečiem, mums ir jāceļ Ukraina no drupām, bet Latvijas atbalsts un palīdzība, mūsu uzticīgu sabiedroto un draugu palīdzība var pietuvināt un katru dienu jau pietuvina mūs uzvarai. Šī uzvara būs kopīga. Tā būs brīvības, neatkarības un demokrātijas uzvara," runas noslēgumā sacīja Augstākās Radas priekšsēdētājs.

LETA jau rakstīja, ka 2022.gada 24.februāra agrā rītā Krievijas diktators Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā.