Ne valdību vadītāju, ne prezidentu līmenī Ukraina līdz šim nav aicinājusi Latviju neatzīt martā gaidāmās prezidenta "vēlēšanas" Krievijā, trešdien preses konferencē žurnālistiem apliecināja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Ukrainas parlamenta spīkera vietniece Olena Kondratjuka tika aicinājusi Lietuvu neatzīt martā gaidāmās tā dēvētās prezidenta vēlēšanas Krievijā, uzsverot, ka tās tiks organizētas arī Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, tādēļ nav uzskatāmas par likumīgām.
Rinkēviča ieskatā, visefektīvākais veids, kā reaģēt, ir kopīga starptautiskās sabiedrības nostāja. Viņš atzina, ka diskusija Eiropas Savienības (ES) līmenī notiek, taču lēmumi par vēlēšanu atzīšanu vai neatzīšanu parasti tiek saskaņoti vai nu īsi pirms, vai tūliņ pēc vēlēšanām.
"Man personīgi būtu grūti runāt par leģitimitāti, bet es uzsvēršu - man personīgi - būtu grūti runāt par leģitimitāti. Tas būs jautājums, ko mēs koleģiāli izdiskutēsim ES līmenī. Nacionālajā līmenī tas ir valdības jautājums. Patlaban šāds lūgums no Ukrainas puses nav bijis," sacīja Valsts prezidents.
Siliņa atzīmēja, ka iepriekš rūpīgi strādāts pie kopīga Baltijas valstu paziņojuma. Tajā, pēc Ministru prezidentes paustā, ir skaidri norādīts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija nosoda vēlēšanu rīkošanu okupētajās teritorijās Ukrainā. Premjere norādīja, ka Baltijas valstis līdz šim ir bijušas vienotas un turpinās tādas būt, jo runa ir par jautājumiem, kas attiecas uz Baltijas valstu politiku un drošību.
Kā vēstīts, tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde pašreizējā diktatora Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notiks no 15.marta līdz 17.martam. Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu "Meduza" un "Vjorstka" ziņām, Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par 71 gadu veco Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.
Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, nav ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās "uzvarēs", paliekot amatā vismaz līdz 2030.gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi vai nu bijuši spiesti atstāt valsti vai ielikti cietumā, bet opozīcijas redzamākais politiķis Aleksejs Navaļnijs tika nomērdēts cietumā.
