Aizvadītajā nedēļā viens no galvenajiem starptautiskās politikas notikumiem, kas saistīts ar Krieviju, protams, bija opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija bēres, par ko ziņoja visi Rietumu mediji. Tajā pašā laikā Krievijas valsts televīzijās par to valdīja kapa klusums.
Navaļnija bēru faktu nepieminēja nedz propagandistu raidījumos, nedz ziņās. Tas, protams, ir likumsakarīgi, jo grūti iedomāties, ko gan Kremļa ideologi par to būtu varējuši pateikt.
Toties pilnā sparā propagandisti runāja par trim lietām: ikgadējo Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu Federālajā asamblejā; ASV aizsardzības ministra Loida Ostina teikto, ka Ukrainas sakāves gadījumā NATO var tikt ierauta karā ar Krieviju, un Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumu, ka NATO karavīri varētu tikt nosūtīti uz Ukrainu.
Visu minēto aktualitāšu kontekstā jāteic, ka atkal ļoti nopietni izskanēja kodolieroču pielietošanas draudi. Tie izskanēja visaugstākajā līmenī - no prezidenta Putina mutes.
Ideoloģiskais ķirsītis uz propagandas tortes bija svētdienas raidījumā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" pārraidītā Solovjova intervija ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, kuram izvirzītas apsūdzības ķīmisko ieroču lietošanā.
Jāpiebilst, ka Francija ir izdevusi Asada aresta orderi saistībā ar līdzdalību noziegumos pret cilvēci. Tas būtu komiski, ja vien nebūtu tik traģiski, ka Solovjovs ar Asadu pārsprieda "ētiskos jautājumus" saistībā ar tautu un valstu pašnoteikšanos, un asiņainais diktators Asads izvirzīja apsūdzības Rietumiem koloniālismā un paziņoja, ka tie melo un vienīgās patiesības balsis ir Sīrija un Krievija. Savukārt Solovjovs paziņoja, ka apsūdzības Asada režīmam par ķīmisko ieroču pielietošanu ir tieši tāpat safabricētas kā apsūdzības Krievijai par noziegumiem Ukrainas pilsētā Bučā.