Vienlaikus uz nepieciešamību protokolu ratificēt norādījušas un vērsušas uzmanību arī vairākas starptautiskas organizācijas, tostarp ANO Drošības padomes Pretterorisma komitejas izpilddirektorāts un Starptautiskā gaisa transporta asociācija un citi.
Tāpat protokolā ar zināmiem nosacījumiem ir atzīta valsts kompetence kā nosēšanās un gaisa kuģa ekspluatantvalsts, lai īstenotu jurisdikciju attiecībā uz nodarījumiem un darbībām gaisa kuģī. Šādas jurisdikcijas noteikšana attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, pamatojoties uz 2014.gada Monreālas protokolā noteiktajiem kritērijiem, ir obligāta. Protokolā ietverti arī noteikumi, kas attiecas uz tādiem jautājumiem kā koordinācija starp valstīm, pienācīgs process un taisnīga attieksme.
Vienlaikus protokols papildinās konvenciju, paredzot, valsts kompetenci īstenot savu jurisdikciju kā valstij, kurā citā valstī reģistrēts gaisa kuģis nosēžas, ja gaisa kuģis, uz kura noticis pārkāpums, tās teritorijā ir veicis nosēšanos un pārkāpējs joprojām atrodas uz tā.
Tādējādi, ja pat pārkāpumi notikuši gaisa kuģī brīvā gaisa telpā ārpus konkrētas valsts gaisa telpas un tās jurisdikcijas, tad ir iespējams saukt nedisciplinētos pasažierus pie atbildības. Proti, Latvijas gadījumā var piemērot Latvijas jurisdikciju kā valstij, kurā aviokompānijas gaisa kuģis ir reģistrēts vai Latvijai kā valstij, kurā gaisa kuģis nosēžas ar nedisciplinēto pasažieri.
Ministrijā atzīmē, ka, balstoties uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" apkopotajiem datiem, 2023.gadā saņemti 609 ziņojumi no "airBaltic" apkalpes locekļiem par situācijām ar agresīviem pasažieriem vai "airBaltic" noteikumu pārkāpumiem, piemēram, smēķēšanu vai alkohola lietošanu lidmašīnā.
SM norāda, ka daļā šo gadījumu bija nepieciešams izsaukt policijas darbiniekus, lai saņemtu policijas atbalstu, papildinot, ka statistiski agresīvo pasažieru skaits uz kopējo pārvadāto pasažieru skaitu ir nedaudz pieaudzis.