/nginx/o/2023/03/23/15215257t1h43f8.png)
Pāvests Francisks pirms dažām dienām intervijā aicinājis Ukrainas karā iesaistītos "sākt sarunas, pirms situācija pasliktinās" un mudinājis ukraiņus būt drosmīgiem un spēt sēsties pie sarunu galda ar agresorvalsti. Ukrainas vēstnieks Vatikānā Andrijs Jurašs norāda, ka tas ir pāvesta personīgais viedoklis, nevis Vatikāna nostāja, to intervijā "Radio Brīvā Eiropa" sacīja vēstnieks.
Jurašs atzīmēja, ka zemapziņas līmenī viņš saprot, ka Francisks "vēlas un piedāvā miera scenārijus", taču šie scenāriji Ukrainai netiek uzskatīti par pieņemamiem.
"Jāsaprot, ka šādi izteikumi neatspoguļo Vatikāna sekretariāta nostāju. Drīzāk tie ir viņa personīgie uzskati," viņš sacīja.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien aicināja visas dalībvalstis turpināt nodrošināt Ukrainai militāro palīdzību, uzsverot, ka kapitulācija nav miers.
"Kapitulācija - tas nav miers. [Krievijas diktators Vladimirs] Putins sāka šo karu un var to izbeigt šodien. Ukrainai, no otras puses, tādas iespējas nav," preses konferencē Briselē sacīja alianses vadītājs.
Daži Ukrainas mediji šajā paziņojumā saskatīja arī atbildi Romas Katoļu baznīcas pāvestam, kas nule aicināja Kijivu "vest sarunas, kamēr situācija nav pasliktinājusies".
Franciska izteikumi Rietumos izsaukuši plašu nopēlumu.
Politiķu vidū, kas nosodījuši pāvesta izteikumus, ir arī Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.
"Man šķiet, ka dažas lietas var saprast tikai tad, ja tās ierauga pats savām acīm," sacīja ministre, kas kopš Krievija pilna mēroga iebrukuma vairākas reizes bijusi Ukrainā.
Kā sacīja Bērboka, runājot ar karā cietušajiem ukraiņu bērniem, viņa sev vaicājusi: "Kur ir pāvests? Pāvestam par to būtu jāzina."
Ja Ukraina un tās sabiedrotie neizrādīs spēku tagad, miera nebūs, piebilda Bērboka.
"Mums ir jāatbalsta Ukraina un jādara viss iespējamais, lai tā spētu sevi aizstāvēt," uzsvēra Vācijas ārlietu ministre.
Pāvests Francisks intervijā, ko sestdien daļēji publicēja Šveices televīzija, ir aicinājis Ukrainas karā iesaistītos "sākt sarunas, pirms situācija pasliktinās", un mudinājis ukraiņus būt drosmīgiem un spēt sēsties pie sarunu galda ar agresorvalsti.
Šveices sabiedriskā raidorganizācija RTS pagājušajā mēnesī ierakstījusi interviju ar 87 gadus vecajo pāvestu, kuras laikā lūdza viņu komentēt diskusijas Ukrainā par to, vai padoties Krievijas iebrukumam, vai arī tas tikai leģitimizētu spēka varu.
"Es uzskatu, ka stiprākie ir tie, kas redz situāciju, domā par tautu un ir drosmīgi pacelt balto karogu un sākt sarunas," viņš sacīja februāra sākumā sniegtajā intervijā.
Runājot par karu vispārīgi, arī palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" un Izraēlas karu, Romas katoļu baznīcas galva piebilda, ka "sarunas nekad nav padošanās. Tā ir drosme nenovest valsti līdz pašnāvībai".
"Vārds "sarunas" ir drosmīgs vārds. Kad tu redzi, ka esi sakauts, ka tev neveicas, jābūt drosmei sākt sarunas," viņš teica.
Katoļu baznīcas galva sacīja, ka cilvēki varētu justies apkaunoti, taču viņš arī jautāja, cik daudz dzīvību tiek zaudētas.
"Šodien, piemēram, saistībā ar karu Ukrainā, ir daudzi, kas vēlas darboties kā starpnieki. Piemēram, Turcija," viņš atgādināja, aicinot "nekaunēties sākt sarunas, pirms situācija ir pasliktinājusies".
RTS pāvestam arī jautāja par Izraēlas un "Hamās" karu, kurā viņš vainoja abas puses.
"Karu veido divi, nevis viens. Bezatbildīgie ir tie divi, kas karo," viņš sacīja Šveices raidorganizācijai.
Intervijai izpelnoties kritiku, Vatikāna preses pārstāvis Mateo Bruni norādīja, ka Francisks tikai ir izmantojis intervētāja lietoto jēdzienu par "balto karogu".
Visā kara laikā Francisks ir centies saglabāt Vatikāna tradicionālo diplomātisko neitralitāti, taču to bieži pavada acīmredzama līdzjūtība pret Krievijas iebrukuma Ukrainā motīviem, piemēram, kad viņš atzīmēja, ka NATO “rej pie Krievijas durvīm” ar savu paplašināšanos austrumu virzienā.
Ukrainas pozīcija līdz šim ir bijusi stingra apņēmība neiesaistīties sarunās ar Krieviju. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt ir teicis, ka miera sarunas ierosināt var tikai tā puse, kurā ir iebrukts.
Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā turpinoties jau trešo gadu, agresorvalsts spēki gūst iniciatīvu kaujas laukā un Ukraina arvien vairāk izjūt munīcijas trūkumu.
