Kāpēc kvalitatīvas priedes izaudzēt ir grūti un dārgi (1)

Jaunaudzes apdraudētas

Katra jaunaudze, jo sevišķi ziemā, ir ļoti iekārojama meža iemītniekiem. Briežu (staltbriedis, stirna, alnis) dzimtas dzīvniekiem garšo priedīšu galotnes pumpurs un sānu dzinumu pumpuri.

Jaunaudzēs briežu dzimtas dzīvnieki galvenokārt nokož koka centrālo dzinumu jeb pumpuru, tā kavējot koka augšanu. Garākiem kokiem noplēš mizu, kas var izraisīt pilnīgu koka nokalšanu, jo tiek traucēta barības vielu plūsma kokā.

It īpaši kritiski ir gadījumi, kad kokam miza noplēsta pilnā apkārtmērā, – tad koks nolemts ātrai bojāejai. Kad priede paaugusies līdz aptuveni sešu metru augstumam un tai jau ir izveidojusies bieza, tā dēvētā kreves miza, tad dzīvniekiem no barības viedokļa koks vairs nav interesants.

“Mūsu mazbērniem kvalitatīvu priežu mežu nebūs, jo šobrīd pārnadži sabojā teju deviņdesmit procentus visu jaunaudžu, situācija ir katastrofāla jau ilgu laiku, jo apgrauztā priedīte vairs nebūs labs koks,” stāsta mežu īpašnieks no Kurzemes Arnis Apsītis. “Ja vēl priedes var nosargāt, līdz tām izveidojas raupja miza, tad egles tiek bojātas arī 15–30 gadu vecumā.” Katru gadu viņš tērē desmitiem tūkstošu eiro gan repelentiem, gan citiem aizsardzības paņēmieniem, lai pasargātu savas jaunaudzes no briežiem un stirnām.

Tukuma puses meža īpašnieks ar augstāko izglītību mežu zinātnēs un vairāku gadu desmitu lielu pieredzi saimniekošanā, Dzintars Laivenieks, arī piekrīt, ka bez repelentu un papildu aizsardzības izmantošanas priežu jaunaudzēs mežu izaudzēt nav iespējams: ”Tāpēc pat atteicos no Eiropas Savienības naudas vienai savai jaunaudzei netālu no Zantes, jo, ja izkopj, kā prasa Eiropas regula, visu vienkārši noēd, apkož galotnītes, apgrauž mizu. Priežu stādi ir jāsmērē ar repelentiem 3–5 gadus. Ar eglēm ir sarežģītāk, tām pat 20–30 gadus vecām tiek apgrauzta miza.”

Repelenti ir dārgi, kopumā uz hektāru jaunaudžu, ja skaita kopā ar ieguldīto darbu, pēc Laivenieka aprēķiniem, daži simti eiro gadā noteikti sanāk. Tas ir ne tikai dārgi, bet arī sarežģīti. “Visgrūtāk ir rudeņos, kad laika apstākļi ir mainīgi, uztrāpīt pareizo mirkli, lai veiksmīgi apstrādātu jaunaudzes.”

Īpašnieka pārraudzībā ir ap 200 hektāru meža, no kura vairāki desmiti hektāru – jaunaudzes. Viņš saimnieko kopš deviņdesmito gadu sākuma: ”Kā tikai varēju atgūt mežus, piepirku vēl klāt par sertifikātiem.” Šajā laikā viņš novērojis, ka dzīvnieku uzvedība mainījusies:

”Agrāk dzīvnieki baidījās no cilvēka, tagad buki šiverē pa dārziem, brieži nebaidās pat no lauksaimniecības tehnikas.

Tas, ka sēj rapsi, ziemājus un vispār ir ļoti daudz apstrādātas zemes, dzīvniekus pievilina. Esmu novērojis, ka vietās, kur mežs atjaunojas dabiski, postījumu ir mazāk, bet kā strādā ar stādiem no stādu audzētavas – tā dzīvnieki klāt, jo šķiet, ka tādas priedītes garšo labāk.”

Varbūt izvēlēsies audzēt bērzus?

“Lai izvēlētos audzēt priedi, īpašniekam šobrīd ir jābūt lielai motivācijai, jo pārsvarā privāto īpašnieku meži ir uz tādām zemēm, kur visas koku sugas aug labi,” saka meža īpašnieks no Kuldīgas un biedrības Kurzemes mežu īpašnieku apvienība pārstāvis Aigars Grīnbergs. “Priedes ciršanas vecums ir 101 gads, bet bērzam 71, eglei 81; lai sasniegtu to mērķa caurmēru, kad likums ļauj cirst, šobrīd priedei jābūt 30 cm, eglei 26 cm un bērzam 25 cm. Līdz ar to privāto mežu īpašnieks raugās sava mūža un nākamās paaudzes ietvaros, tāpēc pēdējā laikā cenšas izvēlēties tādas koku sugas, kuras ātrāk izaug, ātrāk dod ražu.

Šobrīd bērzs izdevīguma ziņā pārspēj priedi un egli, līdz ar to īpašniekam ir redzami mērķi, ko viņš grib sasniegt. Tāpēc ļoti daudzi mežu īpašnieki veras ar cerībām uz bērzu audzēšanu, jo finansiāli tam ir liels potenciāls, kā arī to mazāk apdraud dzīvnieki un kaitēkļi.

Tāpēc tas izskatās cerīgāk, jo stādītāji varēs arī savā mūžā kādus darba augļus saskatīt.”

Kāda situācija valsts mežos?

LVM informē, ka briežu dzimtas dzīvnieku radītie bojājumi mērķtiecīgi atjaunotajās jaunaudzēs vienmēr ir sagādājuši raizes ikvienam mežsaimniekam. Meža atjaunošanas, aizsardzības un kopšanas finansiālās izmaksas, lai izaudzētu priedes līdz tādam vecumam, ka tās vairs nebojātu briežu dzimtas dzīvnieki, ir mērāmas vairākos tūkstošos eiro/ha.

“Jaunaudžu aizsardzība ir kritiski svarīga, lai izaudzētu kvalitatīvus kokus nākotnei,” skaidro Latvijas valsts mežu Sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Kalna. “Mežsaimnieku ieguldītais darbs gan šo jaunaudžu apsekošanā, gan paveikto darbu kvalitātes kontrolē ir ļoti liels, jo ikviens meža īpašnieks vēlas redzēt, kā izaug viņa iestādītais mežs. LVM iegulda lielu darbu, lai novērstu postījumus.

Vidēji gadā valsts mežos aizsargā ap 25 tūkst. hektāru jaunaudžu, kas pārsvarā ir priedes. 2023. gadā aizsardzības darbi veikti 27 tūkst. hektāru jaunaudžu.”

Kopš 2022. gada LVM Mežkopības darbinieki jaunaudzēs uzskaita svaigos briežu dzimtas dzīvnieku bojājumus, nosakot to īpatsvaru platībā. Piemēram, ja 1 ha lielā platībā aug 2000 jauno kociņu, no kuriem 1000 kociņiem nokostas galotnes, tad attiecīgi ir 50% bojājumu. Šādos gadījumos plāno papildināšanu, lai nodrošinātu minimāli noteikto koku skaitu. Pēdējos gados tiek piefiksēti bojājumi 3000 ha platībā ar intensitāti, kas lielāka par 5%. Tikpat lielā apjomā tiek piefiksēti bojājumi ar intensitāti līdz 5%, kas uzskatāms par mežsaimniekam pieņemamu bojājuma fonu viena gada ietvaros.

Repelentu jeb augu aizsardzības līdzekļu iegāde ir tikai viena no daļām, kas veido aizsardzības darbu izmaksas. Otra daļa ir samaksa LVM sadarbības partneriem, kuri veic jauno kociņu aizsardzības darbus mežā ar LVM iegādātajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Kopā 2023. gadā LVM izmaksas bija 4,6 milj/eur, savukārt šajā gadā plānotās izmaksas sasniedz jau 5,7 milj/eur. Būtiski ir pieaugušas gan vienības cenas pašiem aizsardzības līdzekļiem, gan arī darbaspēka izmaksas.

Svarīgs aspekts ir darbs ar medību tiesību nomniekiem un strikta noslēgto medību nomas līgumu administrēšana – gan komunikācija ar medniekiem, informēšana par konstatētajiem postījumiem iznomātajā teritorijā, gan veiktajiem aizsardzības pasākumiem, gan medību sekmju vērtēšana.

Varbūt līdzēs žogs?

Eiropā un citās pasaules valstīs stādījumu aizsardzībai iesaka dažādu veidu žoga sietu, žogu konstrukcijas, elektriskos žogus, aizsargsietus, cilindrus, kastes un spirāles atsevišķiem kokiem.

Žogs nav lēts, bet cena nav vienīgais, kas nav pieņemams privāto mežu īpašniekiem. “Tas ir jāapseko, jāskatās, vai nav bojājumi, bet dzīvē ir tā, ka dzīvnieks pamanās tikt aiz tā žoga un vairs netiek ārā, līdz ar to iznāk pretējs efekts – viņš turpat barojas un posta vēl vairāk,” skaidro Grīnbergs. “Katrā ziņā mežu sezonā ir jāapseko vismaz 2–3 reizes. Tas ir process, kurā jāiesaistās. Priedi audzēt var, bet tai ir jāpievērš pedantiska vērība. Ne kurš katrs īpašnieks ir gatavs ieguldīt laiku un līdzekļus, lai to kociņu izaudzētu, jo

Latvijā vidējais mežu īpašnieks nav ar mežsaimniecisku izglītību, bet gan ar citu nodarbošanos, tāpēc mežs vairāk ir vieta, kur brīvdienās aizbraukt, atpūsties un, ja iespējams, tad ilgtermiņā gūt finansiālu labumu lielāku mērķu sasniegšanai.”

Par jaunaudžu iežogošanu ar pāris metru augstiem žogiem skeptisks ir arī Apsītis: “Ej pa mežu un priekšā augsts žogs, kuram apkārt apiet arī nebūs tik viegli. Pēc kā tad tas žogs mežā izskatīsies?”

LVM apsaimniekotajā teritorijā kopš 2018.gada ir uzbūvēti 14 žogi. Iežogošanas pamatojumam tiek vērtēta gan teritorija, kurā tas plānots, gan izcirtumu apjoms iežogojumā, gan medījamo dzīvnieku skaitliskais novērtējums konkrētā vietā, gan arī bojājumu fons. Ja iežogotā teritorija ir ap 10 ha liela un žogā augs jaunās priedes, tad žoga izmaksas būs tikpat vai nedaudz zemākas kā individuālas audzes aizsardzības izmaksas, vērtējot 7 gadu periodā. Galvenā atšķirība ir tā, ka žoga uzbūvēšanai mežā ir nepieciešamas lielas sākotnējās izmaksas un, protams, regulāra žoga apskate, lai pārliecinātos, vai uz tā nav uzkritis kāds koks un veidojies pārrāvums, kā rezultātā dzīvnieki tiek iekšā un turpina bojāt jaunos kociņus.

Ko darīt ar dzīvniekiem?

“Protams, ir vietas, kur vislabāk priedes aug, tad arī tās cenšas audzēt,” spriež Grīnbergs. “Bet reāli jau ir tā, ka priede ir jāaizsargā gandrīz līdz 20 gadu vecumam, un atkarībā no izmantotajiem līdzekļiem un ieguldītā darba jārēķinās ar 200 - 500 eiro uz hektāru gadā. Rēķinot 20 gados, tas būs ievērojams cipars. Vienīgais, ar ko var risināt, – regulējot dzīvnieku blīvumu. Šobrīd cilvēkiem medības vairs nav gaļas ieguves jautājums, bet gan vaļasprieks, kur vairs netiecas nomedīt skaitu vai izpildīt kādu apjomu. Šobrīd vietās, kur ir liels dzīvnieku blīvums, piemēram, manā mežā, brieži ķeras klāt pat eglēm, kuru caurmērs ir 26 un vairāk cm, kas atbilst ciršanas parametriem.”

Savukārt Apsītis skaidro: “Iemesls situācijai, kas izveidojusies, ir acīm redzams, tāpat kā risinājums, kas valstij nemaksātu neko. Pēdējā aukstā ziema bija 2011.gadā. Tāpēc nav tā, ka pārnadžiem mežā nebūtu ko ēst.

Zvēri nāk grauzt priedītes pēc tam, kad ir saēdušies rapsi. Viņiem sākas vēdera problēmas, tāpēc nepieciešama skuju koku miza, kas uzlabo pašsajūtu. Pirms Latvijā masveidā sāka audzēt rapsi, tādas problēmas ar jaunaudžu postīšanu netika novērotas. Šobrīd situācija ir kritiska.

Pie tik liela briežu un stirnu blīvuma, kā tas ir šobrīd, nav cita risinājuma, kā padarīt briedi par nelimitējamu dzīvnieku un medīt intensīvāk. Tieši tāpat, kā tas tagad ir ar stirnām, mežacūkām un bebriem. Arī ar bebriem, kurus ilgi aizsargāja, galu galā nācās sākt cīņu, jo viens bebru dambis var applūdināt desmitiem hektāru meža.”

Meža īpašnieku biedrības "Meža konsultants" vadītājas Sigitas Vaivades ģimenei pieder vairāk nekā 100 ha meža, tajā skaitā jaunaudzes. Viņa stāsta: “Bebrs ir pilnībā nopostījis izkoptu bērzu jaunaudzi 1,5 ha platībā, priežu jaunaudzei pēc kopšanas briedis ar ragiem sabojāja stumbrus, un arī izkopjot pārbiezinātu 30-gadīgu egļu audzi, briedis to nobojāja. Kopā 5-6 ha, šos kokus vairs kvalitatīvus nevar izaudzēt: bojāta ne tikai miza, bet arī kambijs. Skatīsimies, kā augs tālāk, iespējams, būs jāņem atļauja sanitārās cirtes veikšanai.”

Biedrība "Meža konsultants" Kuldīgas pusē apvieno vairāk nekā 250 meža īpašniekus. “Cilvēkiem ir dažādas situācijas mežā, bet vistrakāk ir tiem, kuru īpašumos iet dzīvnieku pārejas vai arī kur tuvumā meža dzīvniekiem nolikts sāls, jo pēc sāls laizīšanas tie vēlas kaut ko zaļu, tad iet un zaļo masu nokož jaunaudzēs,” situāciju raksturo Vaivade. “Dzīvnieki mēdz uzturēties tur, kur apkārt ir barības bāze. Piemēram, Ugāles pusē bez repelentu lietošanas mežu izaudzēt nav iespējams.

Dzīvnieki pieiet, nokož vairākas galotnītes, saprot, ka mute pilna ar smiltīm, kas nav patīkami, spļauj ārā un iet prom. Ja iet briežu bars ar vairāk nekā 20 briežiem un katrs piecas nogaršo, tad bez bojājumiem neiztiks. Tur, kur meža dzīvnieki uzturas, bojājumi būs vienmēr.

Priede ar repelentu palīdzību jāizaudzē vismaz cilvēka augumā, rudenī jāapstrādā ar kādu no repelenitem, bet martā – aprīlī redz, kas pa ziemu noticis – ir vai nav bojāti kociņi. ”

“Vēl viena problēma, ka uz stirnu āžiem un kazām vairs nav licences un medniekiem nav obligāti jāsamazina to skaits, tāpēc stirnas mēs redzēsim daudz vairāk,” Vaivade spriež par medībām. “Tas vairs nav uzdevums medniekiem, bet vēlamais skaits, ko ierobežot. Dabas aizstāvju organizācijas baidījās, ka tiks nomedītas visas stirnas, taču tagad notiek pilnīgi pretēji – mednieki necenšas medīt to, kas ir nelimitēts. Domāju, ka postījumus mēs šopavasar jutīsim – būs lielāki. Stirnas bojā tieši tās jaunaudzes, kas ir līdz 1,5 m augstas.”

LVM viedoklis: ja briežu dzimtas dzīvnieku faktiskā populācija būtu ievērojami mazāka, tad meža audzēšanas ciklā jaunaudžu aizsardzības izmaksas varētu samazināt.

Ka dzīvnieku populācija ir par lielu, liecina Valsts Meža dienesta dati gan par populācijas novērtējumu – no 445 dzīvnieku uzskaites vienībām 339 ir pieņemts lēmums staltbriežus ierobežot, proti, samazināt, gan dati par notriektajiem dzīvniekiem uz ceļiem, kas ar katru gadu palielinās.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.