Par partijas "Vienotība" iespējamajām aplokšņu algām diskutēts visu nedēļu. Pati partija to nosaukusi par politiski motivētu uzbrukumu tās reputācijai. Tikmēr konkrētus pierādījumus neviens nav ieguvis, lai arī uzraugošo iestāžu rīcībā informācija ir jau vairākus mēnešus. Esot izdarīti pirmie secinājumi, bet tos atsakās publiskot. Nevienā iestādē arī neuzskata, ka šī lieta būtu pelnījusi īpašu uzmanību, vēsta "Nekā personīga".
Kopš partijas "Vienotība" vecbiedrs cēla trauksmi par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu birojā, VID jau trīs mēnešus bez vērā ņemamiem rezultātiem veic datu pārbaudi. Iestādē neuzskata, ka lieta būtu jāizmeklē primāri un cik ilgi pārbaudes varētu aizņemt, atsakās prognozēt.
Ar iesniegumiem par dažādiem pārkāpumiem partijas darbībā KNAB, VID un citās valsts institūcijās "Vienotības" vecbiedrs Normunds Orleāns vērsās jau 6. decembrī. Viņš birojam nodevis visu savā rīcībā esošo informāciju. Sūdzējies arī par aplokšņu algām.
Arī Vienotība iesniegusi KNAB savu apkopoto informāciju. Lai gan publiski partija stāsta, ka vērsusies birojā jau 16.novembrī, oficiāli informācija reģistrēta 7.decembrī. Pirms rakstiskā ziņojuma par notiekošo partijā, kāds no Vienotības vadības novembrī esot zvanījis uz biroju.
Partija atkārto, ka veikusi savu iekšējo izmeklēšanu un pasūtījusi ārēju auditu. Iekšējo pārbaudi veikusi ētikas komisija,- un nekādus pārkāpumus neesot atklājusi.
Ārējam auditam piesaistīts zvērināts revidents. Partija prasījusi pārbaudīt, vai birojā tiek maksātas aplokšņu algas. Nekā personīga bija iespēja ieapzīties ar audita ziņojumu, un tajā izvērtēta partijas oficiālā grāmatvedība. Ar dokumentiem viss esot kārtībā. Partija uzskata, ka tas pierāda, ka aplokšņu nav bijis.
Pārbaudot Normunda Orleāna sniegto informāciju, KNAB intervēti bijušie un esošie "Vienotības" biroja darbinieki. Raidījumam zināms, ka starp iztaujātajiem ir arī aizgājušais ģenerālsekretārs Artis Kampars. Kampars bija galvenais atbildīgais par algu maksāšanu birojā, viņš bijis tas, kurš algas pārskaitījis. Ilggadīgais partijas ģenerālsekretārs noliedz, ka pats vai kāds cits būtu maksājis biroja darbiniekiem aplokšņu algas.
Apskatot Orleāna amatpersonas deklarācijas, redzams, ka viņa vidējā alga partijā uz papīra bijusi ap 740 eiro mēnesī.
Ne viņam, ne citiem biroja darbiniekiem algas ilgstoši nemainījās. Kad partija tika pie lielā valsts finansējuma, darbiniekiem 2023.gada sākumā algas paceltas. Partija raidījumam solīja parādīt algu dinamiku biroja darbiniekiem pēdējo gadu laikā, taču informāciju tā arī nesaņēmām.
Algu palielināšana bijusi Kampara ideja.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume neuzskata, ka šī lieta būtu jāizmeklē prioritāri. Neesot svarīgi, ka nopietni apvainojumi vērsti pret valdošās koalīcijas lielāko partiju, no kuras nāk finanšu, tieslietu, iekšlietu, ārlietu, izglītības, veselības un vides ministrs, kā arī ministru prezidente.
Neskaidra ir lietas virzība Valsts ieņēmumu dienestā. Kad dienests saņēma Orleāna iesniegumu, tur savus pēdējos mēnešus amatā vadīja ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Viņa krēslu atstāja februāra vidū. Pēc amata termiņa beigām, neraugoties uz ilgstošajām domstarpībam ar ministru Reiru un disciplinārlietu pret Jaunzemi, viņa saņēma gan Finanšu ministrijas pateicības rakstu, gan 22 000 eiro lielu kompensāciju. Par Orleāna iesniegumu viņa zināja. Par to, vai sākta kāda izmeklēšana, viņa nav interesējusies.
"Nekā personīga" zināms, ka "Vienotības" biroja ilggadīgā sekretāre, kas amatu atstājusi vien pirms dažiem gadiem, ir Ievas Jaunzemes māte. Jaunzeme noliedz, ka tas būtu kādā veidā ietekmējis viņas attieksmi pret Vienotību vai darbu VID ģenerāldirektores amatā.
Tagad VID vadību pārņēmusi Baiba Šmite-Roķe. Viņa raidījumam atteicās atklāt, vai dienests ir sācis administratīvo procesu. Orlēna sniegtā informācija esot bijusi vispārīga un dienests veicot faktu pārbaudi.
Visu informāciju dienests nodošot KNAB, jo šajā lietā VID esot tikai atbalsta funkcija. Plašāku sabiedrību dienests neplāno informēt, jo tam esot nepieciešama Orleāna piekrišana.
"Vienotība" šonedēļ vairākkārt uzsvēra, ka jāgaida tiesībsargājošo iestāžu atzinumus. Tomēr tā pasteidzās izslēgt no savām rindām veobiedru-trauksmes cēlēju.
Valsts prezidents atteicās komentēt "Vienotības" lēmumu, distancējoties no partijas, kuras biedrs viņš bija šo notikumu laikā. Vai kādam būtu jāuzņemas politiska atbildība, prezidentam nebija viedokļa.
Nekā personīga sazinājās ar trim "Vienotības" biroja darbiniekiem, kuri varētu būt saņēmuši aplokšņu algas. Viens uz jautājumu par aplokšņu algām atbildēja ar nē, bet pārējie divi teica, ka par šo jautājumu nevēlas runāt.
