Saeimas koalīcija konceptuāli atbalsta Bražes kandidatūru ārlietu ministra amatam

Ministru prezidentes izvirzītā ārlietu ministra amata kandidāte diplomāte Baiba Braže.
Ministru prezidentes izvirzītā ārlietu ministra amata kandidāte diplomāte Baiba Braže. Foto: Edijs Pālens/LETA

Koalīcija konceptuāli izteikusi atbalstu diplomātes Baibas Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Trešdien, 17.aprīlī, Bražei paredzēta tikšanās ar Saeimas frakcijām, savukārt piektdien, 19.aprīlī, Saeima varētu balsot par diplomātes apstiprināšanu ārlietu ministra amatā, norādīja Siliņa.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra, ka Braže jau ir zināma gan kā vēstniece, gan ar amata ieņemšanu NATO, un ZZS augstu vērtē viņas profesionalitāti.

Bražes pieredze palīdzēs Latvijai arī cīnīties par vietu ANO Drošības padomē, norādīja Valainis.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa pozitīvi novērtēja kandidāta atrašanu un pastāstīja, ka frakcija ar Braži gribēs pārrunāt arī darbu pie mangāna rūdas iekļaušanas Eiropas Savienības sankcijās pret Krieviju.

Kā ziņots, Siliņa pēc vairāku nedēļu politiskajām konsultācijām "Jaunās vienotības" iekšienē ārlietu ministra amatam ir nolēmusi virzīt diplomāti Braži, par kuras apstiprināšanu amatā vēl būs jābalso Saeimai.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Saeimas frakcijas paudušas vēlmi tikties ar nākamo ārlietu ministra amata kandidātu. Nākamo ārlietu ministru tradicionāli iztaujās arī Valsts prezidents.

Kā ziņots, ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja bijušais premjers Krišjānis Kariņš.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu