VIDEO ⟩ Kadri no lidmašīnas īsi pirms traģiskās Erebusa aviokatastrofas

Pieredzējis Antarktikas gids, izmantojot lidmašīnas publiskās saziņas sistēmu, norādīja uz ainaviskām iezīmēm un orientieriem, kamēr pasažieri baudīja maltītes, atspirdzinājumus un zemā lidojumā vēroja Erebusa kalnu tālumā.

Erebusa kalns atrodas Antarktikas reģionā un ir visattālāk uz dienvidiem esošais aktīvais vulkāns uz Zemes. Eiropieši to pirmo reizi atklāja 1841. gada 27. janvārī sera Džeimsa Klārka vadītās Antarktikas ekspedīcijas laikā.

Šis kuģis tika nosaukts atklājēja kuģa – Erebusa vārdā, kas ir viena no pirmatnējām būtnēm grieķu radīšanas mītā. Erebs bija tumsas iemiesojums un šajā 1979. gada dienā kalns attaisnoja savu nosaukumu.

Īsi pirms plkst. 8.30 no Mangeres lidostas pacēlās lidmašīna un devās uz Antarktīdu.

Pie stūres bija kapteinis Džims Kolinss, pieredzējis pilots ar 11 151 lidojumu stundu, un pirmais virsnieks Gregs Kasins, kurš bija uzkrājis 7934 lidojumu stundas. Neviens no viņiem iepriekš nebija lidojis uz Antarktiku.

Abi piloti Kolinss un Kasins kopā ar pārējo apkalpi, tostarp vēl vienu pirmo virsnieku Grehemu Lūkasu, dažas nedēļas iepriekš bija piedalījušies maršruta kvalifikācijas instruktāžā, kurā tika apskatīts maršruts uz Makmurdo apgabalu.

Šajā instruktāžā bija noteikts, kāds ir minimālais augstums. Viņi tika informēti arī par vizuālo meteoroloģisko apstākļu nolaišanas procedūru, kas ļāva viņiem nolaistiespat zemāk, ja redzamība bija laba.

Liktenīgajā dienā bija apmācies laiks. Pulksten 12.45 pirmais virsnieks Gregs Kasins paziņoja galvenam centram, ka lidmašīna atrodas drošā augstumā un nolaižas līdz zemākajam atļautajam augstumam, kā to pieļauj vizuālie meteoroloģiskie apstākļi.

Taču apkalpe nezināja, ka 28. novembra agrā rīta stundā lidojuma plānā bija mainīta navigācijas koordināta, kas bija norādīta iepriekšējā instruktāžā.

Navigācijas nodaļa mainīja ceļa koordinātes, kas bija saglabātas datorsistēmā, domājot, ka ir veiktas nelielas korekcijas lidojuma galamērķī, tomēr līdz ar pārrakstīšanās kļūdu koordinātēs, jaunās koordinātes noveda lidojumu "TE901" tieši virs Erebusa kalna.

Footage of passengers enjoying the view on Air New Zealand Flight 901, shortly before the plane would crash into Mount Erebus in Antarctica, claiming the lives of all 257 people on board.

213 of the 257 victims were identified. This identification rate of 82.9% compared well to… pic.twitter.com/AenhZU6y3s

— Morbid Knowledge (@Morbidful) May 26, 2024

Visi lidmašīnas apkalpes locekļi pilotu kabīnē kļūdaini domāja, ka viņi skatās uz Rossas ledus šelfu. Pulksten 12.46 lidmašīnas inženieris lūdza Antarktikas ekspertu, kurš bija līdzās, pastāstīt pasažieriem par lidojumu, kur viņi atrodas attiecībā pret Erebusa kalnu.

Eksperts atbildēja: "Pa kreisi. Apmēram divdesmit līdz divdesmit piecas jūdzes." Baltā migla bija tāda, ka pat Antarktikas eksperts domāja, ka lidmašīna atrodas prom no kalna.

Tomēr, pamatojoties uz melno kastu ierakstiem, nākamās minūtes vai divu laikā viņam būtu sākušās šaubas par to, kur viņi atrodas.

Pulksten 12.49 lidmašīnas pilotu kabīnē sāka skanēt zemes tuvuma brīdinājuma sistēma, kas brīdināja par nenovēršamu sadursmi ar reljefu.

Tikai četras minūtes un četrdesmit divas sekundes pēc sarunas ar centru reiss "TE901" ietriecās Erebusa kalna apakšējās nogāzēs, prasot visu lidmašīnā esošo cilvēku dzīvības.

Līdz 28. novembra plkst. 14.00 lidojums "TE901" no Jaunzēlandes vairāk nekā stundu bija noklusējis. Lidojuma novērotāji sāka uztraukties.

Ziņas par situāciju tika nodotas Glābšanas koordinācijas centra štābam Oklendā un Jaunzēlandes policijai Velingtonā. Tuvākie radinieki saņēma telefona zvanus, kuros viņus informēja, ka lidojums kavējas. Ap 20.30 pārtrauca savu parasto apraidi, lai ziņotu par lidojuma pazušanu.

Tuvojoties plkst. 22.00, valdīja satraukums, jo, ja lidmašīna nebūtu avarējusi, tad tagad tai jau būtu beigusies degviela. Visi saprata, ka tas nozīmē, ka lidmašīna ir avarējusi.

Plkst. 1.15 naktī 29. decembrī tika informēti plašsaziņas līdzekļi, ka atlūzas ir atrastas netālu no Erebusa kalna.

1980. gada 12. jūnijā tika publicēts Jaunzēlandes gaisa satiksmes negadījumu galvenā inspektora sastādītais avārijas ziņojums. Ziņojumā kā galvenais avārijas cēlonis tika minēta pilota kļūda.

Tajā tika vainots Kolinsa lēmums nolaisties zem minimālā augstuma. Tolaik Jaunzēlandes valdība atbalstīja pirmo izmeklēšanu, norādot, ka galvenais avārijas cēlonis ir pilota kļūda.

Lidmašīnas augstumam nebūtu bijis nozīmes, ja tām būtu bijis norādīts pareizs lidojuma maršruts.

Mahona ziņojumā, kas tika publicēts 1981. gada aprīlī, nākamajā gadā tika konstatēts, ka traģēdijā galvenokārt vainojama pati aviokompānija.

Pēc incidenta visi čarterlidojumi uz Antarktīdu no Jaunzēlandes tika pārtraukti un atsākti tikai 2013. gadā, kad "Boeing 747" veica lidojumu no Oklendas uz Antarktīdu.

Katastrofas 40. gadadienā 2019. gada novembrī premjerministre Džeinda Ārderna privātā ceremonijā sacīja, ka "ir pienācis laiks atvainoties par aviokompānijas, kas tolaik pilnībā piederēja valstij, rīcību, kas galu galā izraisīja lidmašīnas un jūsu mīļoto cilvēku bojāeju".

Ceremonijā atvainojās arī "Air New Zealand" valdes priekšsēdētāja un tika paziņots, kur nākotnē tiks veidots nacionālais memoriāls.

Šodien uz Erebusa kalna virs Skota bāzes atrodas alumīnija krusts, kas atgādina par šo negadījumu, kurš joprojām ir vissmagākais negadījums "Air New Zealand" vēsturē un vissmagākais aviācijas negadījums Antarktikā.