Arvien vairāk pasaules līderu plāno apmeklēt pāvesta bēres

Pāvesta bēres apmeklēs Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva, Polijas prezidents Andžejs Duda, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kā arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

ASV prezidents Donalds Tramps un Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja par savu nodomu piedalīties bēru ceremonijā vēl pirms tās datuma apstiprināšanas.

Arī Argentīnas - pāvesta Franciska dzimtās valsts - prezidents Havjers Milejs paziņoja par plāniem apmeklēt dievkalpojumu vien dažas stundas pēc viņa nāves.

Gaidāms, ka pāvesta bēres apmeklēs arī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers. Viņa preses pārstāvis žurnālistiem norādīja, ka premjerministrs "pievienojas miljoniem cilvēku visā pasaulē, kas sēro par Viņa Svētības nāvi".

Jau vēstīts, ka pāvests Francisks 88 gadu vecumā pirmdienas rītā nomira savā dzīvesvietā Vatikānā. Viņa nāves cēlonis ir smadzeņu insults, kura dēļ viņš nonāca komā un cieta no neatgriezeniskas sirds mazspējas.

Vēl svētdien 88 gadus vecais Francisks Vatikānā sveica ticīgos no Svētā Pētera bazilikas balkona, taču vājās veselības dēļ tradicionālo uzrunu "Urbi et orbi" ("Pilsētai un pasaulei") pats nenolasīja. Uzrunā pāvests aicināja ievērot domas brīvību un mudināja būt iecietīgiem. Viņš daudzus pārsteidza, kad īpašajā pāvesta automobilī devās izbraukumā pa ticīgo pilno laukumu.

Francisks kopš atgriešanās Vatikānā 23.martā pēc 38 dienu ilgas uzturēšanās slimnīcā publiski bija parādījies tikai dažas reizes. Viņš turpināja atveseļoties no pneimonijas abās plaušās. Slimnīcā viņa dzīvība vismaz divas reizes bija apdraudēta.

Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo par 266.Romas pāvestu tika ievēlēts 2013.gada 13.martā un pieņēma Franciska vārdu par godu 13.gadsimta mistiķim Asīzes Franciskam, kurš atteicās no savas turības un veltīja savu dzīvi nabadzīgajiem.

Viņš kļuva par pirmo pāvestu un Latīņamerikas un dedzīgi aizstāvēja dzīves pabērnus no migrantiem līdz klimata pārmaiņu plosītajām kopienām.

Par tautas pāvestu dēvētais Francisks bija populārs ticīgo vidū, nereti tika uzskatīts par radikālu garīdznieku, kas veicināja līdzcietīgākas katoļu baznīcas veidošanos, taču gadsimtiem seno dogmu pārveidei viņš nepievērsās.

Viņš bija pieticīgs cilvēks, kurš valkāja vienkāršas drēbes, izvairījās no greznajām pāvesta pilīm un pats zvanīja pa telefonu, nereti sazvanoties ar atraitnēm, izvarošanas upuriem vai ieslodzītajiem. Pēdējā vairāk nekā gada laikā īpaša vieta pāvesta darba kārtībā bija telefona zvaniem katoļiem Gazas joslā.