/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2022/06/07/14610222t1h0b55.jpg)
Baltijas jūra vairs nav tikai kuģu ceļš. Tā kļuvusi par sava veida spriedzes zonu. Lai gan citas reģiona valstis savos likumos jau stiprina aizsardzību, Latvija vēl tikai apsver pārmaiņas. Tikmēr jūras spēku krasta apsardzes dienests ik dienu uzrauga, vai starptautiskajos ūdeņos Krievijas ēnu flotes kuģi neapdraud infrastruktūru. Un vai pie mūsu krastiem neparādās okupantu armijas peldlīdzekļi. TV3 raidījuma "Nekā personīga" (NP) žurnālists Jānis Krēvics kopā ar krasta apsardzes kuģa "Cēsis" komandu šonedēļ reģionā, kur zem ūdens atrodas gada sākumā pārrautais datu kabelis, satika gan krievu karakuģus, gan zemūdeni.
Renārs Dronga, Komandleitnats, kuģa komandiera pienākumu izpildītājs: "Mēs dosimies uz Gotlandes ieplaku. Tur ir kaut kādi kuģi, kas mums ir jāatpazīst. Līdz ar to mēs ieskriesimies ar salīdzinoši normālu ātrumu. Un skatieties paši - nedaudz viļņus sitīs pāri.
NP: Un kas tur būs uzdevums?
R.Dronga: Atpazīst mērķus. Kas tur būs mēs nezinām.
NP: Tas ir vieta, kur kabelis atrodas?
R.Dronga: Pagaidām koordinātes mēs nezinām. Tas ir pirmais info.
Patruļkuģa "Cēsis" apkalpe ikdienā rūpējas par drošību Baltijas jūrā. Šodienas misija ir pārbaudīt iespējams Krievijas armijas kuģu manevrus. Ir zināmas tikai aptuvenas to atrašanās vietas, jo radaru sistēmas okupantu peldlīdzekļi ir izslēguši.
Baltijas jūra ir ceļš, pa kuru no ostām Krievijas rietumos agresorvalsts nodrošina kuģu satiksmi. Gar katru no jūras valsts robežām ir tā saucamie teritoriālie ūdeņi, kur bez saskaņošanas ar katru no valstīm ārvalstu kuģi iebraukt nedrīkst. Krievu kuģi kuģo starptautiskajos ūdeņos, ko piejūras valstis nekontrolē. Tur spēkā ir noteikumi, kas uzrauga peldlīdzekļus visā pasaulē. Kuģiem ir jābūt reģistrētiem un jāpeld ar šīs valsts karogu.
Tā saucamā Krievijas ēnu flote izmantot apšaubāmā tehniskā stāvoklī esošus kuģus, kas reģistrēti zem citu valstu karogiem. Ārvalstu mediji vairākkārt ziņojuši, ka šie kuģi uz rietumiem ved krievu naftas produktus. Starptautiskajos ūdeņos novēroti arī it kā zinātniski pētnieciski kuģi, kas visticamāk patiesībā veic militārus uzdevumus.
Pēdējā gada laikā vairākkārt pieredzēts, ka šādi kuģi ar saviem enkuriem bojājuši zemjūras kabeļus. Lai šādus incidentus mēģinātu nepieļaut, Baltijas jūrā izvērsta īpaša specoperācija. Bet kā pieredzējām mūsu izbrauciena laikā Baltijas jūrā - Krievijas armijas kuģi šeit atrodas joprojām un veic savus manevrus.
"Pirms brīža nobraucām garām Krievijas zemūdens militārajam atbalsta kuģim. Nobraucām gar pašu pakaļgalu un tajā varējām redzēt arī visus apkalpes cilvēkus."
Dažu jūras jūdžu attālumā no zemūdens atbalsta kuģa parādās vēl viens krievu militārais peldlīdzeklis. Tā ir īpaši aprīkota kaujas mašīna. Paredzēta arī, lai izdarītu militārus uzbrukumus. Apbraucam tam apkārt vairākus lokus, bet uz sakariem krievu kara kuģis neiznāk.
"Atrodamies starptautiskajos ūdeņos, kas piekļaujas Zviedrijas teritorijai. Un šeit Krievijas armijas militārā korvete. Kā saka mūsu jūrnieki, ir reizes, kad šie kara kuģi pagriež lielgabala stobrus mūsu kuģu virzienā."
R.Dronga: Tas ir kaujas kuģis. Militārais. Viņam kā mēs paši redzējām ir lielgabali priekšā. Pa sāniem pretgaisa aizsardzības lielgabali. VIņam uz borta bija arī raķetes un vēl daudz dažāda veida apbruņojums. Noteikti arī elektroniskās kara darbības ierīces.
NP: Nu tad viņi principā ir nobruņoti līdz zobiem.
R.Dronga: Tā var teikt - līdz zobiem nobruņoti.
Pēc nelielām medībām Krasta apsardzes kuģa Cēsis apkalpe jūrā pamana vairākas antenas. Tā ir visticamāk Krievijas zemūdene, kas te pilda militāros manevrus. Gotlandes ieplaka ir dziļākā vieta Baltijas jūrā - vairāk kā 200 metri. tāpēc Krievu zemūdenes to iecienījušas.
Ilgāku laiku zemūdene mēģina no mums attālināties, bet tad tomēr apstājas un izceļas virspusē. Pēc nelielas dreifēšanas uz klaja parādās daži cilvēki, kas mēģina motografēt Latvijas armijas kuģa manevrus.
"Tas bija Krievijas zemūdens signāls. vairāk kā 20 minūtes mēs viņai sekojām un tagad zemūdene ir iznākusi virs ūdens."
"Tātad šīs dienas situācija, ko mēs pieredzējām Baltijas jūrā. Šeit ir zemūdens atbalsta kuģis - Krievija. Šeit ir vāciešu patruļkuģis, kas uzrauga situāciju Baltijas jūrā. Tur tālumā palika zemūdene. Krievijas. Un šeit ir arī Krievijas armijas kara korvete."
NP: Daudzi runā par to ēnu floti. Kā ikdiena ir mainījusies un vai jūs kaut kā sajūtat uz savas ādas to, ka tie kuģi ir?
R.Dronga: Nebūt nē. Mēs ikdienā to nesajūtam. Mēs bijām jūrā, esam jūrā un plānots, ka arī būsim jūrā. Vienk;ārši tiek veikta vairāk pārbaude uz tiem kuģiem, kas vairāk dreifē zemūdens infrastruktūras tuvumā. Un plus mums palīdz arī no krasta informāciju sniedz. Jo mēs paši šo visu lielo rajonu nevaram pārskatīt. Ja redz kādu aizdomīgu, mums iedod informāciju, mēs aizejam, painteresējamies, kas noticis. Vai viss ir kārtībā. Un tad jau sniedzam informāciju tālāk jau uz krastu.
Pagājušajā gadā Polija, šogad Igaunija un Somija paziņoja, ka savos likumos paredz īpašu iespēju vērsties pret peldlīdzekļiem, kas bojā zemūdens infrastruktūru vai rada cita veida draudus. Šādos gadījumos paredzēti arī galēji līdzekļi - kuģu nogremdēšana, ja to radītie draudi ir nopietni.
Aizsardzības ministrs saka - starptautiskie līgumi, kas regulē satiksmi teritoriālajos un starptautiskajos ūdeņos jau paredzot rīcības algoritmus. Tāpēc Latvijai neko mainīt un uzlabot nevajagot. Viņš arī nesniedz skaidru atbildi, kāpēc igauņi tomēr nolēmuši savu likumdošanu stiprināt, lai ļautu vērsties pret apdraudējumiem jūrā. Drīz pēc grozījumu izdarīšanas igauņi aizturēja bez pacelta karoga braukušu ēnu flotes kuģi.
Andris Sprūds (P), aizsardzības ministrs: "Vai normatīvie akti konkrētā vienā nacionālā valstī atrisinātu šo jautājumu - mana īsā atbilde - jā tas noteikti ir papildus signāls. Bet vai šis signāls ir efektīvākais un izšķirošākais, es teiktu, ka ir citi prioritāri virzieni, rīcības un aktivitātes, kas jāveic."