/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/05/25/16868400t1h025f.jpg)
Cilvēku tirdzniecības upuru identificēšana ir liels izaicinājums, īpaši darba ekspluatācijas gadījumos, noskaidrots "Erasmus+" projektā "Film Making for Social Change" (FLIMSY) par cilvēktirdzniecību Latvijā, Maltā un Kiprā.
Projektā iesaistījusies biedrība "Patvērums Drošā māja".
Kā norāda biedrībā, veiktais pētījums nav tikai par statistiku un politiku - tas balstīts reālu cilvēktirdzniecības upuru pieredzē. Pētījumā iekļauti astoņi detalizēti dzīvesstāsti, tostarp no Latvijas, kas atklāj, kā upuri tiek ievilināti ekspluatācijā, kā viņi to pārdzīvo un ar kādām grūtībām saskaras ceļā uz atveseļošanos.
Pētījumā secināts, ka sabiedrībā ir zema izpratne par cilvēktirdzniecības pazīmēm. Upuru stāsti atklāj fizisku, emocionālu un ekonomisku vardarbību, kā arī nepieciešamību pēc ilgtermiņa atbalsta. Tāpat dokumentētie gadījumi parāda, cik nozīmīgs ir nevalstisko organizāciju un sabiedrības atbalsts cilvēkiem, kuri spējuši izbēgt no ekspluatācijas, skaidro biedrībā.
Atsaucoties uz ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja 2024.gada datiem, pētījumā norādīts, ka visbiežāk jeb 39% gadījumu upuri cieš no darbaspēka ekspluatācijas, savukārt 22% gadījumu konstatēta seksuālā ekspluatācija. Tikpat bieža ir arī piespiešana vai iesaistīšana dažādos noziedzīgos nodarījumos.
Pētījuma laikā katras valsts pārstāvji veica arī intervijas ar cilvēktirdzniecības upuriem, analizējot iegūtos datus. Tajās izcelts, ka noziedznieki nereti izmanto viltus darba piedāvājumus un konfiscē dokumentus, liekot upuriem par tiem vēlāk dārgi samaksāt. Piemēram, vienā gadījumā kādiem Latvijas upuriem tika piedāvāts darbs Vācijā, bet, tur nokļūstot, noziedznieki konfiscējuši dokumentus un aizveduši cietušos uz restorānu, liekot strādāt garas stundas un izmaksājot neregulārus maksājumus.
Būtiski izaicinājumi saistās arī ar to, ka upuri bieži izvēlas nelūgt palīdzību, un ārēji nevar pateikt, ka cilvēks ir cietis. Arī saņemot palīdžību no dažādām institūcijām, cilvēki vēl joprojām ir nobijušies un nespēj uzticēties un lūgt papildu atbalstu.
Apkopojot visu valstu interviju un secinājumu datus, konstatēta vienota tendence: lai gan pastāv tiesiskie regulējumi un institucionālie mehānismi cilvēku tirdzniecības apkarošanai, to efektivitāti būtiski ierobežo ieviešanas nepilnības, resursu trūkums un sabiedrības nepietiekama informētība.
Projektā līdztekus "Patvērums "Drošā māja"" piedalās arī biedrības "Cross Culture International Foundation" no Maltas un "Sus Step Up Stop Slavery" no Kipras.