/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/05/16/16849636t1h430e.jpg)
Pēdējo trīs gadu laikā Kalendārvārdu ekspertu komisija saņēmusi teju divus simtus iesniegumu ar lūgumu iekļaut jaunus personvārdus latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā. Komisijas sēde nu ir aizvadīta, izvērtēts 181 personvārds, bet pie oficiālās vārda dienas tikuši vien deviņi, vēsta TV3 ziņas.
Ekspertu komisija ne retāk kā reizi trijos gados sanāk kopā, lai lemtu par jaunu personvārdu iekļaušanu latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā.
Šoreiz tika izvērtēti 181 personvārdi. No tiem pie oficiālās vārda dienas tika vien deviņi – Francisks, Grēta, Dominika, Mīla, Vestards, Madlēna, Eliass, Vanesa, Aleksa.
Valsts valodas centra galvenais lingvists skaidro, ka lielākā daļa priekšlikumu parasti netiek atbalstīti, jo vairums iesniegumos minēto vārdu neatbilst kādam no noteiktajiem kritērijiem, piemēram, vārda tradicionalitāte, cilme, labskaņa.
“Bija jāvērtē vārds Dūja. To šoreiz neieteicām. Vai Fuks. Tas gan nav labskanīgs,” stāsta Valsts valodas centra lingvists Agris Timuška.
Gadu no gada vecāki neatlaidīgi vēlas kalendārā iekļaut no ārzemēm aizgūtus vārdus, taču komisija tos noraida: “Daudzi vēlas Keitas, Kerijas, Martinus, bet komisija uzskata, ka tie būtu atstājami paplašinātajā vārda dienu sarakstā,” skaidro Timuška. Netrūkstot arī pašu izdomātu personvārdu.
Latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā iekļauts aptuveni viens tūkstotis personvārdu. Tie vārdi, kuri pilnībā neatbilst noteiktajiem kritērijiem, tomēr nav arī noraidāmi kā neatbilstoši, tiek ierakstīti paplašinātajā vārdadienu sarakstā. Savukārt tiem, kuru vārdi nav atrodami ne vienā, ne otrā sarakstā, ir īpaša diena — 22. maijs.
Vairāk skaties TV3 Ziņu sižetā.