Kā Rēzekne 14 gados nonāca uz bankrota sliekšņa

Ja Rēzekne būtu cilvēks, tad tāds, kurš staigā dārgu zīmolu drēbēs un brauc ar jaunu “Mercedes”, bet mēneša beigās ņem ātro kredītu ēdienam un komunālajiem maksājumiem. Tieši tā Aleksandra Bartaševiča (“Kopā Latvijai”) no 2009. gada vadītā pašvaldība dzīvoja, līdz vienā brīdī aizņemties vairs nevarēja.

Tas, ka kaut kas aizgājis greizi, kļuva skaidrs 2023. gada pavasarī. “Aprīlī, pieņemot budžetu, viņi sāka zvanīt, interesēties par aizdevumu. Prasījām, kāpēc jums vajag? Mums ir parādi (..) Apgrozāmiem līdzekļiem, īstermiņa kredīts, lai var izmaksāt algas,” tā laika sarunas atminas Finanšu ministrijā (FM) par pašvaldību finansēm atbildīgās nodaļas pārstāve Baiba Tisenkopfa.

Beigās dome aizdevumu nepaprasīja, bet FM jau preventīvi norādīja – nedabūtu. Pilsētas saistības bija sasniegušas atļauto slieksni — 20% jeb piekto daļu no pamatbudžeta ieņēmumiem. Tāpēc, lai tiktu cauri 2023. gadam, pašvaldībai bija jāsavelk josta, piemēram, jāatsakās no kāda investīciju projekta.

FM uzsver – 20 procenti paši par sevi vēl nebūtu problēma. Ar to varot sadzīvot. Togad tādā pašā situācija bija arī Alūksne. Taču, kamēr tā samazināja izdevumus un tika galā, Rēzeknē krājās parādi. “Viņi tāpat gāja gāzi grīdā. Principā, tāds bija Bartaševiča uzstādījums – dodiet man naudu, es gribu attīstīties, investēt. Viņam tikai būvniecība, būvniecība, būvniecība,” saka Tisenkopfa.

Toreizējam mēram Bartaševičam taupība nebija pa prātam. Saziņu ar viņu ministrijā sauc par “muļķa dzīšanu”. “Prasījām jau maijā – atnesiet budžeta grozījumus, kur esat sākuši samazināt izdevumus. Viņš atnesa grozījumus, kuros palielinājis izdevumus. Nākamie grozījumi atkal nekādi. (..) Tā sarakste bija nenormāla. Visu, ko prasīja, atnesa, bet tas viss bija nepareizs,” stāsta Tisenkopfa.

Taupības plāns bija jāiesniedz līdz jūnija vidum, bet Bartaševičs nesteidzās. Tikai jūlijā uzdeva pašvaldības institūcijām meklēt, kur ietaupīt. Sapratuši, ka saviem spēkiem neizvilks, augustā Rēzeknes domnieki nolēma aizņemties.

Nekas, ka FM jau gada sākumā bija pateikusi — nav iespējams. Tagad atkārtoja vēlreiz.

Vienīgais veids, kā pašvaldība var aizņemties virs atļautā sliekšņa, ir finanšu stabilizācijas process. Augusta beigās dome par to nobalsoja. FM izveidoja speciālu komisiju, bet Rēzeknei bija jāizpilda mājasdarbi. Viens no tiem — centralizēt grāmatvedību. “Viņi piekrita, bet tad aizbrauca mājās un pateica, ka tomēr nedarīs,” stāsta FM pārstāve Inta Komisare. Taču skaidrs, ka pilsētai tāpat jāpalīdz, tāpēc vēlāk finanšu stabilizāciju sāka, bet ārpus ierastās kārtības.

Lai izvilktu 2023. gadu un izmaksātu algas, stabilizācijas komisija pašvaldībai ieteica atlikt kredītmaksājumus.

Ar laiku FM saprata, ka 2023. gada budžetā (tas bija 52 miljoni eiro) ir iekļauta tikai daļa no pilsētas ikdienas izdevumiem.

Šis bija viens no iemesliem, kāpēc atbildīgā ministrija 2023. gada novembrī atstādināja Bartaševiču. VARAM ieskatā viņš kā atbildīgais par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību apzināti tajā neiekļāva visu nepieciešamo finansējumu.

Pilsētu vadīja uz cerībām

Decembrī Valsts kontrole (VK) publicēja revīziju, kurā atklāja, ka Rēzeknes 2023. gada budžetā nebija iekļauti vismaz 8,6 miljoni.

“Zināja, ka vajadzēs, bet neierakstīja,” uzsver VK Finanšu revīzijas departamenta direktore Ilze Bādere. Summa ir aptuvena, jo decentralizētās grāmatvedības dēļ pat revidenti nevarēja nonākt līdz precīzam deficīta aprēķinam.

Piemēram, Izglītības pārvaldes darbinieku algām nauda bija ieplānota astoņiem mēnešiem, sociālajā dienestā – desmit. “Finanšu departamenta vadītāja saka – mums nepietiek naudas, viņi saka – tad liksim tai iestādei 8 mēnešus, tai 10 mēnešus, lai izietu uz budžeta bilanci,” VK revīzijas protokolus citē FM pārstāve Tisenkopfa, uzsverot, ka amatpersonas rīkojās apzināti.

Ar “viņi” domāta Rēzeknes Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa, kuru vadīja Bartaševičs.

Bijusī opozīcijas deputāte Ināra Groce (NA) apgalvo, ka deputāti budžeta balsojumā nezināja, ka algas sarēķinātas nepilnam gadam, jo viss atalgojums budžetā parādās kā “viena liela summa”.

Nav skaidrs, kā pašvaldība plānoja iztrūkumu noslēpt un savilkt galus. “Visticamāk, cerēja, ka būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde, jo iepriekšējā gadā tā bija tiešām liela. Gada laikā tad rastos papildu resursi,” pieļauj FM. Bet tā nenotika.

Par pašvaldībām atbildīgajā ministrijā (VARAM) vēl norāda — dome varētu būt cerējusi uz kredītprocentu likmju kritumu. “Paņemsim aizņēmumus, mums iedos, viss būs labi. (..) Pilsētu vadīja uz cerībām,” saka VARAM Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis.

Pats Bartaševičs tolaik caurumu budžetā skaidroja ar to, ka valstī cēla minimālo algu un auga kredītprocentu likmes. Šie apstākļi gan bija arī citām pašvaldībām, bet tās uz bankrota sliekšņa nenonāca.

Bardaks arī grāmatvedībā

Rēzeknes dome pati ilgi nevarēja saprast, cik naudas tai trūkst. Atkal jau tāpēc, ka pilsētai nebija centralizētas grāmatvedības. “Katra iestāde dzīvoja savu dzīvi. Deviņas atsevišķas grāmatvedības. Viņi absolūti vispār nevarēja noformulēt 2023. gadā, cik viņiem trūkst (..) Katru reizi pinās, cik ir tas iztrūkums budžetā, tad divi, tad trīs, tad četri [miljoni],” skaidro Tisenkopfa no FM.

“Tiešu pierādījumu, ka tas bija apzināti veidots, mums nav. Bet tāda aizmugures sajūta ir. Tāda decentralizēta sistēma, sadrumstalota, ar neskaidriem datiem, viņa ir palīdzoša skaidras situācijas slēpšanai,” atzīst VK pārstāve Bādere. Apgalvot, protams, neko nevarot.

Ar mēra atlaišanu nepietiek

2024. gadā bez vadītāja palikusī Rēzekne turpināja slīkt, bet bijušais vadītājs un viņa partijas biedri ar slimības lapām un kvoruma trūkumu turpināja vilcināt domes darbu, provocējot atlaišanu.

Lai pilsēta izķepurotos, valdība nolēma aizdot Rēzeknei līdz pieciem miljoniem, bet ar nosacījumiem. Viens – līdz 21. februārim apstiprināt sabalansētu budžetu.

Pēdējā iespējamā dienā dome budžetu vispār neiekļāva darba kārtībā. Par to, ka vajadzētu, nobalsoja tikai opozīcija un mēra pienākumu izpildītājs. Daļa Bartaševiča “Kopā Latvijai” partijas pārstāvju balsojumā atturējās. Citi – tostarp viņš pats – neieradās. Tā Rēzekne palika bez aizdevuma.

Vēlāk – aprīlī – dome tomēr pieņēma bezdeficīta budžetu. FM otrreiz devās uz valdību lūgt kredītu.

Paralēli VARAM bija skaidrs, ka ar esošo domi finansēs nekas neuzlabosies, tāpēc sāka strādāt pie likuma par tās atlaišanu. Tajā norādīja, ka vietvara demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, izstrādājot, pieņemot un izpildot 2023. un 2024. gada budžetus.

2024. gada jūnijā Saeima atlaida Rēzeknes domi un iecēla pagaidu administrāciju. Ap to pašu laiku valdība piekrita aizdot 4 miljonus.

Pārsteigumi atvilktnēs

“Sākot strādāt, realitāte bija tāda, ka bez valsts aizdevuma nebūtu iespējams situāciju stabilizēt. Neapmaksātie rēķini no 2023. gada bija jau vairāki miljoni eiro,” sarunā ar Re:Baltica stāsta pilsētas pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce.

Ar valsts aizdoto pietika 2023. gada parādu samaksai.

Ik pa laikam izlīda atlaistās domes “dāvanas”. Piemēram, pašvaldība tiesā zaudēja būvniekiem, kas atjaunoja pilsētas 1. ģimnāziju. Bartaševiča laikā tiem nesamaksāja 800 tūkstošus, jo neapmierināja darbu kvalitāte. Būvnieks tiesājās un uzvarēja, tāpēc nauda tomēr bija jāatdod.

Kā vēl vienu piemēru Puce min līgumu par pilsētas uzkopšanu. “2024. gadā ap oktobri atbildīgā pārvalde ziņoja, ka ir beigusies nauda šo pakalpojumu apmaksai. Sākot detalizēti šķetināt, izrādījās, ka jau ir rēķini, kas nav apmaksāti. Un ir līgumsodi, jo pēkšņi izrādījās, ka kādi rēķini nav iegrāmatoti.” Līgumsodos vien samaksāja 93 tūkstošus. Par šo summu pilsētu var uzkopt mēnesi.

FM tās sauc par grāmatvedības bardaka sekām. “No atvilktnēm” ik pa brīdim parādījušies jauni rēķini. Ja zinātu agrāk, pilsēta būtu varējusi no valsts aizņemties vairāk — līdz 5 miljoniem. Taču paši nezināja, cik daudz vajag.

Tagad, 2025. gadā, Rēzeknei vairs nav kavētu maksājumu. Bet tā joprojām ir parādsaistību līdere — Valsts kasē aizņēmusies 78 miljonus eiro. Ar procentiem un apkalpošanas maksu tie ir 115 miljoni.

Kam pašvaldība visu laiku aizņēmās?

Rēzekniešiem par iepriekšējo gadu saistībām nāksies maksāt vēl 25 gadus.

Šogad kredītos jāatdod 7 miljoni (Puce atzīmē, ka no pašvaldību izlīdzināšanas fonda Rēzekne saņem 8 miljonus. Proti, sanāk, ka turīgāko vietvaru iedzīvotāji maksā par Bartaševiča izšķērdīgās un iespējām neatbilstošās saimniekošanas sekām).

Senākais projekts, par ko arvien jāmaksā, ir Rēzeknes slimnīcas remonts 2010. gadā. Pēc tam pilsēta aizņēmusies gan Olimpiskajam centram, gan ielu remontam un ēku siltināšanai. Tāpat tā turpina maksāt par vairākām Latvijas-Krievijas sadarbības programmām, kam ņēma naudu laikā no 2020. līdz 2021. gadam.

Lielākais ikgadējais maksājums ir par izglītības centra attīstību — šogad pusmiljons. Vairāk nekā 300 tūkstoši gadā jāatdod par Kovšu ezera parka infrastruktūru. Tā krastā stāv tukšais pilsētas uzbūvētais SPA komplekss.

“Kā var nebūvēt” laiks

Tā par Bartaševiča 14 gadiem Rēzeknes vadībā saka bijusī opozīcijas deputāte Groce: “Tika ņemti visi projekti, kur vien iespējams, neanalizējot, kas ar tiem būs tālāk.”

Administratore Puce uzsver – tas, ka pašvaldība būvēja lielas celtnes, pats par sevi nav slikti: “Ir lieli projekti, ar kuriem Rēzekne var lepoties — Gors, Olimpiskais centrs. (..) Bet visi šie lielie objekti paši par sevi nefunkcionē.” Lai tos uzceltu, vajadzēja aizņemties, bet pēc tam pašvaldībai nākas dotēt uzturēšanu. “Tas liek uzdot jautājumus par plānošanu. Investīcijas vajag, bet ilgtermiņā kā ar tām tiks galā?”

Re:Baltica jau vēstīja, ka daļu no daudzajiem pilsētas būvniecības līgumiem — vismaz 38 miljonu vērtībā — saņēma atstādinātā mēra ģimenei piederoši uzņēmumi.

“Ambīcijas lielas, bet nesasaistītas ar reālo situāciju. Skumjākais ir tas, ka zaudētāji ir nevis deputāti vai priekšsēdētājs, bet pašvaldības iedzīvotāji,” spriež pagaidu administrācijas vadītāja.

Piemineklis bankrotam

Viens no lielākajiem maksājumiem šogad un arī turpmāk būs par tukšo SPA. 2025. gadā par to Valsts kasei jāatdod 200 tūkstoši eiro.

Par publiski daudz apspriesto ēku ar sešiem baseiniem un tikpat daudz pirtīm rēzeknieši maksās līdz 2051. gadam.

Bartaševiča dome bija iecerējusi to uzcelt un tad atrast investoru. Tas blakus uzbūvēs viesnīcu, un uz pilsētu plūdīs tūristu straumes – galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas. Taču iespaidīgā ēka, kas izmaksāja 12 miljonus, joprojām stāv tukša. Skaidrs, ka nekādi krievi un baltkrievi pārskatāmā nākotnē to apkārt negāzīs. Bet pilsētnieki ik mēnesi par tās uzturēšanu vien maksā 5000 eiro.

Aizritējušas jau 17 izsoles. Investors nav pieteicies. Ja pašvaldība līdz 2028. gada beigām neatradīs kādu, kurš gatavs ieguldīt, var nākties atdot ES tās līdzfinansējumu — piecus miljonus eiro.

“SPA ir viens no Bartaševiča kapračiem,” saka bijusī opozīcijas deputāte Groce. Gan tāpēc, ka dārgā tukšā ēka simbolizē eksmēra “gāzi grīdā” politiku, gan tāpēc, ka neizdarības šai projektā bija viens no iemesliem, kāpēc viņu atlaida.

Proti, VARAM rīkojumā rakstīts, ka Bartaševičs 2022. gadā pats bez domes lēmuma parakstīja ar būvfirmu vienu no līgumiem par darbu turpināšanu. Pirmā tiesu instance atzina, ka tā darīt nevarēja.

Stingrais saimnieks

Vienpersoniski lēmumi raksturojot Bartaševiča vadīšanas stilu, saka Groce, kas domes opozīcija pavadīja sešus gadus. “Pat nelielas lietas bez viņa ziņas nenotika. Līdz pat absurdam. Piemēram, ja redz, ka kāds no opozīcijas sarunājas ar darbiniekiem, kas strādā domē, tas tika izvērtēts, viņiem pēc tam tika teikts, ka varbūt tomēr tā nevajag,” viņa atminas.

Bartaševičs saimniekojis tā, it kā pilsēta būtu viņa karaļvalsts. “Stingrais saimnieks. Iepirksim mēs tā, būvēsim mēs tā, nebija vietas iebildēm. Ja kāds teica, ka tas nav likumīgi — jūs taču šeit strādājat, izdariet tā, lai tas būtu, domājiet,” apgalvo politiķe.

Arī pagaidu administrācijas vadītāja Puce, sākot strādāt, ievērojusi, ka domē ir izteikti vertikāla varas struktūra. “Tiek sagaidīts, ka ir viens cilvēks, kurš lemj. Norobežošanās no atbildības, nevēlēšanās pieņemt lēmumus.” Nereti darbinieki pagaidu administrācijai nesuši saskaņot dokumentus, par kuriem mierīgi varētu lemt paši. Tā iegājies.

Kurš vainīgs?

“Nevar nosaukt vienu lietu, atslēgas momentu, ka tieši šī bija tā liktenīgā kļūda, bet kopumā pieeja ilgākā periodā, pieņemtie lēmumi, īstenotie projekti, kas noveda šajā situācijā,” par Rēzeknes nonākšanu uz bankrota sliekšņa spriež pagaidu administrācijas vadītāja.

Ja varētu aizņemties, vēl kādu laiku pilsēta būtu izvilkusi. Taču Re:Baltica aptaujātās amatpersonas saka, ka ar šādu vadīšanas stilu pilsēta agri vai vēlu neizbēgami attaptos finanšu krīzē.

Gan FM, gan VARAM Re:Baltica norādīja, ka par pilsētas problēmām agrāk uzzināt viņi nav varējuši. Rēķinus Valsts kasei maksāja, daudz aizņēmās, bet tas bija likumīgi un nav aizliegts. Pašvaldības bauda plašu autonomiju, un katrai blakus nolikt uzraugu nevarot.

“Domes priekšsēdētājam ir šī lielā atbildība. Tas nav tikai lentītes pie jaunajiem objektiem griezt. Tas nozīmē būt budžeta menedžerim un uzņemties atbildību,” uzsver VARAM Pašvaldību departamenta direktors Razumovskis.

Savukārt opozīcijas deputāte Groce uzskata, ka līdzatbildīgi ir arī tie, “kas balsoja kopā ar Bartaševiču,”

Puce piebilst, ka arī domes darbinieki nav bez vainas: “Tie ir cilvēki, kas sagatavo dokumentus, paši lēmumus nav pieņēmuši, bet ir bijuši blakus. Katram jāpadomā par savu atbildību, ja ne juridiski, tad morāli.”

Domei un priekšsēdētājam nācās uzņemties atbildību, zaudējot amatus. Neviens ar to nebija mierā.

Atlaistie koalīcijas deputāti visas domes vārdā vērsās Satversmes tiesā (ST). Tā tikko atzina — atlaišana bija tiesiska. “Lielu objektu celtniecība ir arī pašvaldības iedzīvotāju interesēs, bet pašvaldība nedrīkst aizmirst, ka tai jārūpējas par daudziem uzdevumiem un funkcijām. Tas ir tāpat kā, ja es uzceltu lielu māju, bet nedomātu, kā pabarot bērnus,” skaidroja tiesnese Jautrīte Briede

Bartaševičs joprojām tiesājas arī par savu atstādināšanu. Pirmā tiesu instance jau atzina, ka VARAM rīkojās pamatoti, bet politiķis lēmumu pārsūdzēja.

Sarunai ar Re:Baltica eksmērs nepiekrita. Publiski viņš vairākkārt norādījis, ka atlaišana esot politiska izrēķināšanās.

Tā viņš stāsta arī tiesā, saka FM pārstāve Komisare. “Te nav nekādas politikas, tie ir viņu lēmumi, kas tika pieņemti. Viņi dzīvoja pāri saviem līdzekļiem. Tas arī viņus noveda tur, kur viņi ir.”

Pagaidu administrācija pilsētā strādās, līdz uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Tai gan būs jāturpina finanšu stabilizācijas process. Ja ies, kā plānots, uz savām kājām pilsēta nostāsies 2026. gadā.