Briškens: Politiķi Covid-19 laikā maldināja sabiedrību par iespējām tiešā veidā atgūt valsts investīcijas "airBaltic"

Viņš sacīja, ka, stājoties satiksmes ministra amatā, bija acīmredzams, ka pēc trim pandēmijas gadiem "airBaltic" nespēs gūt tādu peļņu un ieņēmumus, lai atmaksātu valsts ieguldītās investīcijas.

Briškens uzsvēra, ka VK revīzijas posms galvenokārt aptver laiku, kas ir saistīts ar Covid-19 pandēmijas ieguldījumiem, un pauda uzskatu, ka bija pirmais ministrs, kurš sabiedrībai atklāti komunicēja par šiem sarežģītajiem jautājumiem. "Visas pazīmes liecina, ka valdības locekļi tajā laikā apzinājās, ka šie ieguldījumi nebūs apmaksājami apstākļos, kad bija ierobežojumi un "airBaltic" faktiski trīs gadu laikā uzrādīja vairāk nekā 450 miljonu eiro zaudējumus," skaidroja bijušais ministrs.

Pēc viņa teikā, politiķiem nepietika politiskās drosmes sabiedrībai atklāt, ka ieguldījumus tiešā veidā nevarēs atgūt, jo arī valsts atbalsta nosacījumi paredzēja mehānismus, kā valsts laika gaitā iziet no atbalsta. "Politiķi maldināja sabiedrību, stāstot, ka šī nauda tiešā veidā atgriezīsies," sacīja Briškens.

Savukārt, runājot par kompānijas pārvaldību, Briškens pauda uzskatu, ka viņš kā ministrs sabiedrībai komunicēja svarīgas un stratēģiskas lietas attiecībā uz "airBaltic", kā arī pietiekami kritiski vērtēja uzņēmuma vadības rīcību. Pēc viņa teiktā, ministrija uzdeva daudz jautājumu iepriekšējai "airBaltic" padomei, tostarp cik ilgtspējīgs ir biznesa plāns un kā tiks nodrošināta papildu kapitāla piesaiste. Savukārt no Satiksmes ministrijas (SM) puses tika sagatavoti mājasdarbi, lai sagatavotu "airBaltic" potenciālajam akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO).

Vienlaikus viņš atzina, ka publiski tie bija grūti skaidrojami jautājumi, tādēļ viņam ne vienmēr bija sabiedrotie valdībā.

Briškens satiksmes ministra amatā bija no 2023.gada 15.septembra līdz šā gada 26.februārim. Šā gada 6.martā satiksmes ministra amatā stājās Atis Švinka (P).

Jau ziņots, ka VK ziņojumā secinājusi, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic" atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā "maks, no kā pasmelties", nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks.

Iestāde veikusi 2021.gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic".

Savukārt SM paziņoja, ka tā nepiekrīt VK secinājumam par "airBaltic" nepietiekamu uzraudzību. Ministrijā norādīja, ka ir iepazinusies ar ziņojumu, apstrīdot VK atzinumu likumā noteiktajā kārtībā.

SM nepiekrīt secinājumam par kapitālsabiedrības nepietiekamu uzraudzību, ņemot vērā, ka VK revīzijā nav konstatējusi likuma pārkāpumus un SM visu kapitālsabiedrību uzraudzību veic atbilstoši normatīvajam regulējumam.

Latvijas kopējais ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā veido 545 miljonus eiro. No tā Covid-19 krīzes seku mazināšanai valsts 2020.-2022.gadā ieguldīja kopumā 340 miljonus eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību uzņēmumā no 80,05% līdz 97,97%.

VK secinājusi, ka nevienā no uzraudzības līmeņiem - SM, "airBaltic" padome, Ministru kabinets (MK) - nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Iestāde atgādina, ka sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā "airBaltic" piešķirtos 250 miljonus eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023.gada jūnijam. Atbilstoši MK 2021.gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija plānota IPO procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, līdzdalību samazinot līdz 51%.

Tomēr, kā secinājusi VK, stratēģijai trūka konkrēta rīcības plāna. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tostarp Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas "airBaltic" biznesa plānos. Tikmēr valsts uzņēmumā ieguldīja vēl 90 miljonus eiro.

2024.gada augustā valdība nolēma samazināt "airBaltic" pamatkapitālu par 571 miljonu eiro, ko uzņēmums uzskata par būtisku priekšnoteikumu IPO veiksmīgai īstenošanai. Pēc šī lēmuma amatpersonas un "airBaltic" pārstāvji "publiski nepamatoti pauda, ka ieguldījuma atgūšana nekad nav bijusi plānota, vai arī uzsvēra, ka valsts atbalsts jau atmaksāts caur nodokļiem un ekonomisko pienesumu", atzīmējusi Valsts kontrole.

Savukārt SM joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību (piemēram, darbiniekus atalgojums, kapitālieguldījumi), norādījusi Valsts kontrole.

VK vērtējumā, SM nepietiekami reaģē uz nozīmīgu informāciju, kad tā tomēr nonāk tās rīcībā. Ministrija pilnvērtīgi nepiedalās finanšu un nefinanšu mērķu noteikšanā.

Savukārt "airBaltic" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka aviokompānija šogad februārī, uzzinot par attiecīgās revīzijas sākšanu, proaktīvi iniciēja sadarbību ar Valsts kontroli. Šajā procesā lidsabiedrība sniedza informāciju un skaidrojumu par situāciju kapitāla tirgū, potenciālā IPO specifiku un uzņēmuma biznesa plāna apstiprināšanas apstākļiem.

Tāpat aviokompānijā pauž, ka "airBaltic" apstrīdēja atsevišķus ziņojuma secinājumus un novērtē, ka daļa sniegto ieteikumu ir ņemti vērā.

"Stratēģijas izpilde, tostarp virzība uz potenciālo IPO, ir regulāri pielāgota mainīgajiem tirgus apstākļiem, nezaudējot skaidru attīstības kursu. Jāakcentē, ka potenciālais IPO nav tehnisks process ar garantētu vai prognozējamu rezultātu, bet sarežģīts tirgus mehānisms, ko būtiski ietekmē dažādi ārējie faktori un kas prasa nepieciešamību pielāgoties," atzīmēja aviokompānijā.

Tāpat "airBaltic" pārstāvji norādīja, ka valdes locekļu prēmijas par 2020., 2021. un 2022.gadu nav aprēķinātas un netiks izmaksātas, tādējādi ievērojot EK noteiktos ierobežojumus. Visi maksājumi ir veikti atbilstoši normatīvajiem ierobežojumiem, ko apliecina arī neatkarīgu ekspertu atzinumi.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.