Viens restarts, divi mēri un Ušakova ēna. Kas iznācis no Rīgas domes solītā pilsētas restarta? (1)

Politiskie strīdi – uzreiz

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kratīšanām, vērienīgo korupcijas shēmu izgaismošanas un atlaišanas no mēra amata Nils Ušakovs (Saskaņa) 2019. gadā kā eirodeputāts aizlaidās uz Briseli. 2020. gada pavasarī atlaida visu domi un vasarā sarīkoja ārkārtas vēlēšanas – gadu agrāk, nekā paredzēts. Tāpēc šī sasaukuma politiķi ir strādājuši nevis četrus, bet nepilnus piecus gadus.

Saskaņa un Gods kalpot Rīgai (GKR) ārkārtas vēlēšanās izgāzās, ar pārliecinošu vairākumu rīdzinieki ievēlēja Ušakova pretiniekus. "Pārmaiņu koalīcijā" apvienojās četras frakcijas – Attīstībai/Par!, Progresīvie (APP), Jaunā Vienotība (JV), Nacionālā apvienība/Latvijas reģionālā apvienība (NA/LRA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP). Par mēru ievēlēja Mārtiņu Staķi (tolaik Par!). Par mērķi pasludināja Rīgas restartu – atbrīvoties no Ušakova laiku korupcijas, padarīt Rīgu par iedzīvotājiem draudzīgu, eiropeisku un zaļu pilsētu.

Drīz vien sākās dalīšanās. Sākumā no APP aizgāja Latvijas attīstībai. Tad sastrīdējās Par! un Progresīvie. Pa vidam izjuka arī JKP frakcija. Redzamākie Par! un JKP domnieki šogad kandidē no JV saraksta.

Lēnām sāka irt arī attiecības starp JV un Progresīvajiem. Sākumā greizsirdības dēļ par to, kurai partijai tiek domes sabiedrisko attiecību resursi (vairāk lasi te). 2023. gada vasarā mērs Staķis ierosināja izmeklēt iespējamo izšķērdēšanu ielu remontos, bet par jomu atbildīgā JV metās aizstāvēt “savus” ierēdņus (vairāk šeit).

Koalīcija nostājās JV pusē, un Progresīvie to pameta. Staķis atkāpās, par mēru kļuva Vilnis Ķirsis (JV). Progresīvo vietā pie varas tika GKR – neraugoties uz to, ka pirms vēlēšanām vicemēre Linda Ozola (iepriekš JKP, tagad kandidē no JV) apgalvoja, ka GKR līderim Oļegam Burovam ir jāsēž uz apsūdzēto sola.

Ceļ algas

Mārtiņam Staķim bija trīs vietnieki – no katra koalīcijas partnera pa vienam. Ķirsis sev atstāja divus.

Viens no "pārmaiņu koalīcijas" darbiem bija deputātu algu celšana (deputātiem par 50 eiro mēnesī, mēram – 178 eiro). Neskatoties uz to, ka uz ielu uzturēšanai, sportam, kultūrai un pilsētas noformējumam tajā gadā bija jātaupa.

Domes komiteju vadītāju vietniekiem izveidoja atsevišķu piemaksu. Staķis toreiz pamatoja – deputātiem vairāk jāiesaistās ikdienas darbā. Praksi aizstāvēja arī tolaik vēl vicemērs Ķirsis. LTV aprēķināja – algu celšanai iztērēja aptuveni tikpat, cik veloinfrastruktūras attīstībai.

Pēc diviem gadiem pašvaldību amatpersonu algas palielināja visā valstī. Rīgā varēja iesaldēt, bet nolēma to nedarīt. Mēra alga pieauga no 3581 līdz 6415 eiro mēnesī, vicemēru – no 2698 līdz 5346, komiteju priekšsēdētāju – no 2698 līdz 3469, viņu vietnieku – no 2010 līdz 2559 eiro mēnesī, deputātu – no 1270 līdz 1934.

Staķis tad skaidroja – viņa alga jāceļ, jo tai piesaistītas arī pašvaldības darbinieku algas. 2023. gadā algas tomēr iesaldēja.

Attīrās no Ušakova mantojuma

Jaunā dome uzreiz steidza atbrīvoties no "Ušakova mantojuma" domes struktūrās.

Izformēja izpilddirekcijas, kuras vadīja GKR un Saskaņas politiķi. Likvidēja nodibinājumus, kas ļāva tērēt domes naudu šo partiju interesēs, – Riga.lv un Rīgas tūrisma attīstības biroju (kā tie darbojās, var lasīt te un te). Slēdza arī uzņēmumu Aqua Riga, kas tirgū konkurēja ar pilsētai neraksturīgu uzdevumu – pildīt pudelēs dzeramo ūdeni. Saplūdināja vairākas firmas, kas nodarbojās ar pilsētas īpašumu pārvaldīšanu. Neturpināja dāsno līgumu ar Rīgas karti, kas iepriekš ļāva nopelnīt ar GKR saistītiem cilvēkiem. Atlaida problemātiskus "Ušakova laika" ierēdņus Anatoliju Aļeksejenko un Vitāliju Reinbahu, kuri vadīja mājokļu un satiksmes departamentus.

Pašvaldības kapitālsabiedrības sāka kārtot vēl pagaidu administrācija, ko iecēla pēc domes atlaišanas, – jaunais sasaukums procesu pabeidza. "Ekonomiskie rādītāji stabili, korupcijas skandālu nav. Valdēs un padomēs ir iztīrīti ielikteņi, rīkoti normāli konkursi. Auditi tagad publiski pieejami," uzslavē Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Rīgas ūdens kopš šā pavasara kotējas biržā – tas nozīmē, ka tā pārvaldību atzīst par pietiekami sakārtotu un caurskatāmu. Cits pašvaldības uzņēmums, Rīgas meži, bija iesaistīts skandālos un cieta zaudējumus, tagad – pelna.

"Vai tas ir politiķu sasniegums? Es teiktu, ka ir paveicies ar izpilddirektoru Langi un viņa komandu. Viņi to fronti ir noturējuši. Jo centieni mainīt kaut ko, nedarīt – tie signāli nākuši ik pa laikam," saka Grafs.

Atšķirībā no Ušakova desmitgades žurnālistiem nav jātiesājas, lai iegūtu informāciju par Rīgas tēriņiem, – to vairs neslēpj.

Viens "Ušakova laiku" ieradums gan ir palicis. Arī Staķa – Ķirša dome tērē pilsētnieku naudu koalīcijas politiķu slavināšanai – pērk radio un TV ēteru un atrādās domes sociālajos medijos. Taču vēriens nav salīdzināms. Ušakova dome tam tērēja miljoniem eiro, šis sasaukums – aptuveni 230 tūkstošus (vairāk te).

Šai domei nebija atklāta nepotisma un politiskās korupcijas skandālu Ušakova stilā – daudzu varai pietuvināto konsultantu pašvaldības uzņēmumos, fiktīvu darbinieku. Pārvalde kļuva caurspīdīgāka.

Bet Ušakova Rīgas korupcija palikusi iestāžu aizdomu un žurnālistu secinājumu līmenī.

Tiesa joprojām skata Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) un Rīgas namu pārvaldnieka fiktīvo darbinieku lietas, Valsts policija jau sešus gadus izmeklē, vai Rīgas satiksmē (RS) fiktīvi nodarbināja ar Saskaņu un GKR saistītus konsultantus. Lietu par korupciju un naudas atmazgāšanu RS iepirkumos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izbeidza. Turpat iestrēgusi izmeklēšana par aizdomām par nelegālu Saskaņas priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanu caur RTAB. Prokuratūras atvilktnē tiesas dienu gaida arī lieta, kur par kukuļošanu aizdomās tur Ušakovu un bijušo Rīgas vicemēru Andri Ameriku.

Vienīgais izņēmums – civillieta, kurā pret bijušo valdi vērsās tagadējā RS vadība. Tiesa lēma, ka no kādreizējas RS vadības ir jāpiedzen vairāk nekā miljonu eiro, ko uzņēmums iztērēja nevajadzīgām vai nenotikušām konsultācijām.

Solītais un padarītais

Satiksmes jomā gandrīz visas pie varas tikušās partijas solīja ērtāku dzīvi gājējiem un riteņbraucējiem. Vai tas ir izdevies? Nosacīti.

Ir vairāk veloceliņu un 30 km/h zonu. Taču gājēju pārejas ierīko ļoti lēni – pērn tikai piecas, bet šogad 11.

Par satiksmes jomu atbildīgā JV solīja – autotranzīts būšot ārpus pilsētas.

Pateicoties jaunajam Sarkandaugavas pārvadam, Rīgas centrā nedrīkst iebraukt kravas auto. Daugavas kreisajā krastā tas vēl priekšā.

Viens no atslēgas risinājumiem būtu bijis Ziemeļu transporta koridors. Vēl Ušakova laikā dome iztērēja gandrīz trīs miljonus eiro pirmā posma projektēšanai, taču šis sasaukums to nav kustinājis. Rezultāts – būvprojektam beidzies derīguma termiņš. Tagad dome šo projektu nodod nākamajam sasaukumam. Pareizāk sakot, tikai tā daļu – Daugavas kreisajā krastā.

Par satiksmi atbildīgās komitejas vadītājs Olafs Pulks (JV) papildina, ka kopumā projekts jau izmaksājis aptuveni 15 miljonus. Uz jautājumu, kāpēc ar to neko nedarīja teju piecus gadus, Pulks atbild, ka tā neesot pirmā prioritāte. "Tur ir ļoti daudz problēmu, Čiekurkalns ir pret. Naudas nav. Tagad mēs to iekļāvām investīciju attīstības plānā. Jaunais sasaukums varēs izlemt, viņi grib to vai ne, un izsludināt iepirkumu," viņš teica.

Domnieki lepojas ar dažādiem līdzfinansējuma projektiem. Mājas arvien renovē par lēnu, lai gan aktīvāk nekā iepriekšējā sasaukumā.

Taču ar iekšpagalmiem ir bēdīgi. Par mājokļiem atbildīgais politiķis Viesturs Zeps (LA) atzīst: "To mēs neviens neesam izdarījuši, redzamu rezultātu nav." Trīs gados apstiprināja tikai 11 pagalmu sakārtošanas projektus.

Dome it kā piedāvā naudu, bet nosacījumi atbaida. Kompensē tikai pusi izmaksu un ne vairāk par 30 000 eiro. Salīdzinājumam – Liepājas dome "uzsauc" būvuzraugu, kompensē 80% no piebraucamo ceļu un 90% no apgaismojuma remonta. Liepājā izmaksu "griestu" nav.

Par pilsētas īpašumiem atbildīgais domnieks Dainis Locis (NA) šo skaidro vienkārši – naudas neesot ne cilvēkiem, kas projektus izvērtētu, ne pašiem projektiem.

Ušakova valdīšanas laiku raksturoja vienpersoniskums – kā Saskaņa lēma, tā pilsēta dzīvoja. Jaunā dome solīja to mainīt. Sadarbojās ar apkaimju biedrībām, ieviesa apkaimju koordinatora amatu. Palielināja finansējumu līdzdalības programmai – var iesniegt ideju par, piemēram, jaunu skvēru. Ja tas uzvarēs rīdzinieku balsojumā, dome izveidei iedos naudu. Kopā programmā īsteno 53 projektus, šogad atvēlēja 2,3 miljonus eiro.

Taču daži apstiprinātie projekti iestrēga. Jau vairāk nekā četrus gadus gaida ideja par loku ap Veco Svētās Ģertrūdes baznīcu – tur cer ierīkot gājēju pārejas, sašaurināt brauktuvi. Iestrēgusi arī pilsētnieku atbalstīta ideja iestādīt kokus Barona ielas lielajā spēļu laukumā – iniciatīvas autori saka, ka kokus negrib domes īpašuma departaments un pretī esošā skola.

Vienlaikus dome ieviesa nesasniedzamu līdzdalības slieksni – lai sāktu kādas idejas publisku apspriešanu, jāsavāc vismaz 20 tūkstoši parakstu.

Vairāk par to, kā partijas izpildīja priekšvēlēšanu solījumus arī izglītībā, kultūrā, sportā, sociālajā politikā, var lasīt Re:Baltica faktu pārbaudes materiālos.

Skandāli – lielāki un mazāki

Skaļākais skandāls kopš iepriekšējām vēlēšanām – aizdomas par ielu remontos izsaimniekotiem septiņiem miljoniem eiro. Politiķi izjauca domes iekšējo izmeklēšanu un punktu šim stāstam tā arī nepielika.

Līdzīgi notika ar Skanstes projektu – atbildīgie ierēdņi zināja, ka būvprojekts nav kvalitatīvs, tomēr virzīja. Pārbaudi pret viņiem neierosināja. Mērs Vilnis Ķirsis atbildību noveļ uz domes izpilddirektoru (vairāk lasi šeit).

Protams, šajā rakstā nav apkopots viss, kas noticis pēdējos gados. Rīga ir palīdzējusi Ukrainai un bēgļiem, kas Krievijas kara dēļ pametuši mājas; nojaukusi padomju okupācijas pieminekli Uzvaras parkā, pārvietojusi citus un pārdēvējusi ielas, kas atgādināja par padomju režīmu vai ļaužu prātos var saistīties ar Krieviju. Neveiksmīgi un ilgi atjaunoja sabiedriskā transporta nojumes – vecās demontēja, taču ar jaunajām vilcinājās vairākus gadus. Ir bijis arī viens iespējama nepotisma skandāls: Jaunās Vienotības politiķa Arta Kampara dēls saņēma pašvaldības pasūtījumus.

Vai tas viss palīdzēs orientēties šajās vēlēšanās? Jā un nē. Ir redzams, ka abām koalīcijām ir bijusi vēlme veidot citādu Rīgu. Vai tas ir izdevies – novērtēsiet paši.