Ilgtermiņā algu kāpums varētu kļūt pieticīgāks, norāda ekonomisti

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs aģentūrai LETA norādīja, ka algu kāpums Latvijā pirmajā ceturksnī bija 8,3%, kas ir vienāds ar algu kāpuma tempu pirms ceturkšņa. Sabiedriskajā sektorā algu pieaugums ir lēnāks nekā privātajā.

Migunovs skaidro, ka vājāks pieprasījums pēc darbaspēka, kas negatīvi ietekmēja algu kāpumu 2024.gada nogalē, daļēji saglabājās arī 2025.gadā. Arī augstāks darbaspēka piedāvājums, ko šī gada pirmajā ceturksnī nodrošināja iepriekš neaktīvie darba meklētāji, samazina spiedienu uz algām. Šāds atslābums dod iespēju darba devējiem nedaudz atelpot pēc 2023.-2024.gadā piedzīvotā straujā algu kāpuma.

"Taču, ekonomikā turpmāk atsākoties izaugsmei, pakāpeniska darbaspēka resursu izsmelšana situāciju apgriezīs otrādi, un darba ņēmējiem atkal pieaugs iespējas un spēks kaulēties un prasīt lielākas algas," norāda Migunovs.

Kā norāda ekonomists, vēl viens faktors, kas ietekmē kopējo algu dinamiku, ir no 2025.gada sākuma spēkā esošie algu kāpuma ierobežojumi publiskajā sektorā, kuru dēļ algu līmenis privātajā un sabiedriskajā sektorā ir gandrīz izlīdzinājies.

Turklāt starp iedzīvotāju grupām nevienlīdzību palīdz mazināt arī šā gada minimālās algas kāpums un nodokļu reforma, kura palielinājusi neto ienākumus nodarbinātiem, kam alga pirms nodokļu nomaksas ir 4000 eiro vai mazāk.

"Ilgtermiņā uzņēmumi spēj nodrošināt tik lielu algu kāpumu, par cik pieaug cenas un uzņēmuma produktivitāte, līdz ar to algu kāpums varētu kļūt pieticīgāks. Turklāt nodarbināto reālais ienākuma līmenis turpina uzlaboties, kamēr algu kāpums pārsniedz inflāciju, un tas ir īpaši svarīgi zemu algu saņēmējiem," skaidro Migunovs.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norāda, ka algas gada laikā ir pieaugušas par 8,3%, kas nozīmē neto algu kāpumu reālā izteiksmē par 7%.

Kā norāda ekonomists, nekas neliecina, ka Latvijas uzņēmumi sevi finansiāli iztukšotu, maksājot ilgtnespējīgu atalgojumu, jo noguldījumi bankās kāpj. Lielākajai daļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir algota darba veicēji, šis skaitlis ir vissvarīgākais no visas statistikas gammas.

Skatoties ilgākā laikā, šogad reālās algas ir par 45% lielākas nekā pirms 10 gadiem, pauž Strautiņš.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA norāda, ka šī gada sākumā algu kāpums mazliet sarucis. Vidējā bruto alga eiro izteiksmē sasniegusi 1757 eiro.

Pirmajā ceturksnī ļoti strauji auga bruto alga citu pakalpojumu un ar nekustamo īpašumu saistītajās profesijās (26,9% un 20,0% attiecīgi). Savukārt, vispieticīgākais kāpums bija izglītībā (4,0%), kur gan jāatzīst, ka pērn algas auga visstraujāk. Otrs mazākais algu pieaugums bija IKT pakalpojumu sniedzējiem (4,7%), kura nemainīgi ir otra labāk apmaksātā nozare.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu dēļ, neto alga auga straujāk nekā bruto, sasniedzot 10,6% atzīmi. Kā norāda Mālnieks, labā ziņa ir tā, ka iedzīvotāju pirktspēja šogad turpinās nostiprināties, algām arvien apsteidzot inflāciju. Sliktā - straujš algu pieaugums nozīmē augstākas izmaksas uzņēmumiem, kas pēcāk var atspoguļoties augstākās cenās. Tāpēc, lai novērstu algu-inflācijas spirāli, produktivitātei jāapsteidz algu kāpumu.

Pērnā gada izskaņā valdība apņēmās šogad ierobežot sabiedriskā sektora algu fonda pieaugumu līdz 2,6% atzīmei. "Ja valdība saņemtu liecību, atzīme šajā "priekšmetā" būtu nesekmīga. Kaut gan nav pieejami visi dati, lai veiktu precīzu algu fonda izmaiņu aprēķinu, algas sektorā aug krietni ātrāk nekā solīts," pauž ekonomists.

Viņš arī norāda, ka aprīlī izskanēja informācija, ka vairākas ministrijas gaida valdības dāsnumu, saņemot izņēmumu atalgojuma palielināšanai. Arīdzan tika minēts, ka dažādās valstij piederošās kapitālsabiedrībās cer uz pat vairāk nekā 20% pieaugumu, tai skaitā, gan "Rail Baltica", gan nupat Valsts Kontroles izķidātajā "airBaltic". Kā pauž Mālnieks, tas varētu nozīmēt vēl straujāku algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā nākamajos mēnešos.

Pirmā ceturkšņa dati liecina, ka algu pieaugums bijis straujāks, bet ekonomikas izaugsme - vājāka nekā prognozēts.

Jau ziņots, ka Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1757 eiro, kas ir par 8,3% jeb 134 eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2025.gada pirmajā ceturksnī augusi par 9,4%, sasniedzot 1766 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 5,8%, sasniedzot 1753 eiro.