VIDEO ⟩ VDD: melnajā sarakstā iekļautas personas, kas iegādājušās īpašumus pie nozīmīgiem objektiem

Krievija izvietojusi vismaz 130 militārās teltis Kamenskā, aptuveni 60 kilometrus no Somijas robežas. Uzceltas noliktavas bruņutehnikai Petrozavodskā. Tiek atjaunota Arktikas bāze Severomorsk-2. Tas redzams satelītattēlos, ko publicēja laikraksts "The New York Times".

Foto ir ne tikai telšu rindas, bet arī militāro transportu, iznīcinātājlidmašīnu renovācijas vietas un atjaunotas iepriekš neizmantotas helikopteru bāzes. Somijas aizsardzības spēku stratēģijas vadītājs ģenerālmajors Sami Nurmi saka - militāristi "ļoti rūpīgi" seko Maskavas manevriem un viņu uzdevums kā NATO alianses daļai ir "sagatavoties sliktākajam".

Somijas Republikas parlamenta Izlūkošanas pārrraudzības komitejas priekšsēdētājs, kurš nesen bija Rīgā, uzskata, ka somi var un spēj nosargāt mieru savā valstī, neraugoties uz Krievijas plāniem un manevriem pierobežā.

Somijas Republikas parlamenta Izlūkošanas pārrraudzības komitejas priekšsēdētājs Mats Löfström skaidro: "Protams, Somijas amatpersonas un militāristi monitorē visu informāciju ļoti uzmanīgi. Mums ir dažādi veidi, kā informācija tiek vākta un iegūta, bet diemžēl es nevaru atklāt šādu informāciju, jo tai Somijas parlamentā ir augstākā līmeņa slepenība. Kad Ukrainā būs miers, mēs ceram un darīsim visu, lai nodrošinātu mieru visā Eiropā.

Mēs nevēlamies militārus konfliktus nekur Eiropas teritorijā. Galvenais Somijas bruņoto spēku uzdevums ir nodrošināt mieru. Mēs negribam redzēt militāru eskalāciju. Mēs arī strādājam pie savas drošības, lai nosūtītu ziņu, ka mēs nevēlamies tikt pārbaudīti."

Somijas robežsardze paziņoja, ka ir pabeigusi 35 kilometrus no 200 kilometru garā žoga uz robežas ar Krieviju. Tā, atšķirībā no Latvijas, ir pilnībā slēgta vairāk nekā gadu, jo somi šādi pretojas Maskavas hibrīdoperācijai, sūtot uz pierobežu nelegālos imigrantus. Starptautiskā aizsardzības un drošības centra Tallinā eksperts Mareks Kohvs intervijā NP saka: "Mums pašiem jābruņojas. Tikai tas krievus var atturēt, jo vēlme mums uzbrukt viņiem būs vienmēr."

Bāzu veidošana vairāk ir Krievijas baiļu pazīme - saka bijušais SAB priekšnieks. Pašos ziemeļos Krievijai atrodas kritiski svarīga osta ar kodolzemūdenēm. Ja tām tiek nogriezta piekļuve no Skandināvijas valstu puses, tas būtu liels apdraudējums.

Pirms pieciem gadiem Somija sāka ierobežot personu loku, kam tirgot nekustamos īpašumus, jo vienā no salām arhipelāgā starp Somiju un Zviedriju uzgāja īpašumu, kas nosēts ar novērošanas kamerām un kustību sensoriem, helikoptera nosēšanās laukumu un deviņām laivu piestātnēm.

Pastāvēja bažas, ka krievu biznesmenis, kuram bijusi arī saikne ar Latviju, šo savu nopirkto salu gatavoja, lai to varētu izmantot diversijām un uzbrukumiem Krievijas armija.

Pagājušā gada septembrī Somijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka ir plāns gatavot likumu, kas pilnībā aizliegs personām ar Krievijas pilsonību iegādāties nekustamos īpašumus Somijā. Aprīlī parlaments vienbalsīgi šo likumu pieņēma. Tagad plāno īpaši izvērtēt arī tos īpašumus, ko šādi cilvēki jau nopirkuši līdz tam.

Latvijas parlaments līdzīgu likumu joprojām nav pieņēmis. Otrajā lasījumā deputāti to skatīja jau pirms diviem mēnešiem - 27.martā. Trešajā lasījumā tam, iespējams, varētu pievērsties līdz pavasara sesijas slēgšanai - tā mums atbildēja Juridiskā komisija. Otrajā lasījumā pret balsoja 7 deputāti no Stabilitātei, 8 no Šlesera LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Ņemot vērā Krievijas organizētos sabotāžas aktus un citas kaitnieciskās darbības Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, Valsts drošības dienests uzskata, ka likums ir jāpieņem. Tas ļautu novērst agresorvalstu pilsoņu mēģinājumus veikt stratēģiski nozīmīgu objektu izlūkošanu un plānus tur sarīkot iespējamus uzbrukums.

VDD atbilde "Nekā personīga": "Pamatojoties uz iegūtu riska informāciju, Valsts drošības dienests līdzšinējos gados ir veicis vairākas pārbaudes par Krievijas pilsoņiem, kuriem Latvijā pieder īpašumi pie stratēģiski nozīmīgiem objektiem.

Atsevišķos gadījumos dienests pārbaužu rezultātā ir konstatējis Krievijas pilsoņu radītus riskus Latvijas nacionālajai drošībai. Šie Krievijas pilsoņi pēc Valsts drošības dienesta rekomendācijas ir iekļauti tā dēvētajā melnajā sarakstā jeb ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta."

Gandrīz 700 spiegi, kas darbojās diplomātiskā aizsegā, tika izraidīti no Eiropas, ievērojami ierobežojot Krievijas spēju veikt vervēšanu uz vietas. Vīzu režīmi ir pastiprināti, un Krievijas pilsoņu pārvietošanās uz Eiropu ir stipri grūtāka. Eksperts no Igaunijas Mareks Kohvs uzskata - tas ir padarījis Krievijas hibrīduzbrukumus Rietumos, īpaši Eiropā, daudz bīstamākus.

Aģentu vervēšana, izmantojot tā sauktos īstermiņa, ātros darba sludinājumus, notiek Telegram kanālos bez īpašas apmācības. Tāpēc šādu personu rīkoti uzbrukumi kādā brīdī var izraisīt ievērojami lielākus upurus, jo neapmācīts aģents var pieļauj kritiskas kļūdas.