Stukāns pārliecināts, ka darba pienākumus pildot godīgi (1)

Veikt pārbaudi par ģenerālprokurora iespējamiem likuma pārkāpumiem AT priekšsēdētājs rosināja, izvērtējis trauksmes cēlēja ziņojumā norādītos apstākļus.

AT priekšsēdētājs atzina, ka ziņojumā norādītais par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas bija pietiekams pamats ierosināt pārbaudi. Izvērtēt šos apstākļus pēc būtības AT priekšsēdētājs pilnvaroja senatori Aiju Brantu.

Strupišs norāda, ka konkrētajā gadījumā varētu runāt par koleģiālo ētiku, bet Stukāna izteikumi nav bijuši tādi, lai viņu varētu atbrīvot no amata, jo, lai atbrīvotu ģenerālprokurora no amata, ir jābūt gana nopietnam pārkāpumam, kas šajā gadījumā neesot noticis.

Pārbaudē konstatēts, ka prokuratūrā bijušas trīs darba sanāksmes par lietas virzību, kurās diskutēts par juridiskiem jautājumiem, tomēr netika konstatēts, ka doti speciāli norādījumi, bet bijusi profesionāla diskusija.

Vienlaikus netika konstatēts, ka izteikti personiski draudi, tostarp, draudi karjerai un labklājībai, netika izteikti disciplināratbildības draudi un netika konstatēts bosings. Nav konstatēti priekšlikumi manipulēt ar lietu un lietas materiāliem un pierādījumiem. Visi sanāksmju dalībnieki apstiprināja, ka diskusijas bija par profesionāliem un ar lietu saistītiem jautājumiem un domstarpības par juridisko interpretāciju ir ikviena jurista normāla ikdiena.

"Diskusiju laikā izskanējušas divas frāzes, kuras bija norādītas trauksmes cēlāja ziņojumā un kuras var uztvert kā personisku apvainojumu. Viena frāze bija "tikai idiots var tā uzskatīt", bet otra - "kā tu skolu varēji pabeigt"," informēja Strupišs, norādot, ka konkrētajā gadījumā var runāt par koleģiālo ētiku un tas norādīts senatora atzinumā, ka pašas par sevi šīs frāzes nesasniedz tādu pakāpi, kurā ģenerālprokuroru var atbrīvot no amata.

Arī atzinumā ir norādīts, ka Stukānam būtu jāpievērš uzmanība saviem izteikumiem un darba ētikai. Atzinums būs pieejams arī plašākai publikai, piebilda Strupišs.

AT plēnumā par šādu lēmumu nobalsojuši 29 no klātesošajiem 30 senatoriem, bet viens balsojumā atturējās. Četri senatori ir attaisnotā prombūtnē. Strupišs savu balsojumu neatklāja.

Līdz ar šīs pārbaudes noslēgšanos tiek atjaunots konkurss uz ģenerālprokurora amatu. Tagad noteikts, ka 11.jūnijs ir pēdējā diena, kad tiesnešiem ir jāizvirza ģenerālprokurora kandidāts, lai par tā apstiprināšanu varētu lemt Saeima.

Ir zināms, ka balsojumā piedalījušies 30 tiesneši. 29 tiesneši pauduši viedokli, ka Stukāns nav atbrīvojams no amata, bet viens tiesnesis balsojumā atturējies.

Prokurore Viorika Jirgena, kas šajā gadījumā ir bijusi trauksmes cēlāja, Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" sacīja, ka Prokuratūras likumā ir ierakstīts, ka prokurors ir neatkarīgs un viņš var apsūdzību celt tad, kad viņam ir iekšējā pārliecība un viņš to lēmumu pieņem vienpersoniski.

"Amatā augstākais prokurors, kas šajā gadījumā varētu būt Stukāns, var man dot norādījumus kaut kādus, bet viņš nedrīkst rīkoties, likt man rīkoties pretēji savai pārliecībai," sacīja Jirgena.

Jau ziņots, ka līdz pārbaudes pabeigšanai nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas process tika apturēts.

Stukāns ir viens no trīs ģenerālprokurora amata kandidātiem. Tieslietu padome bija sākotnēji plānojusi uzklausīt ģenerālprokurora amata kandidātus 25.aprīlī. Pats Stukāns norādīja, ka savu kandidatūru neatsauks.

AT bija saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem Prokuratūras likuma un Krimināllikuma panta "Neizpaužamu ziņu izpaušana" pārkāpumiem, kas izpaudušies kā uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšana kriminālprocesā un izmeklēšanas noslēpuma izpaušana Saeimas deputātiem.

Prokurore Viorika Jirgena Latvijas Televīzijai apliecināja, ka trauksmes cēlēja šajā gadījumā ir bijusi viņa.

Pārbaudot iesniegumu, konstatēts, ka tas pirmšķietami atbilst Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm. Lēmuma pieņemšanai par tālāku ziņojuma virzību AT priekšsēdētājs izvērtēja divus apstākļus.

Pirmkārt, tika vērtēta pārkāpuma pirmšķietamā juridiskā iespējamība, proti, vai ziņojumā norādītie apstākļi pirmšķietami var norādīt uz vismaz hipotētisku prokurora ietekmēšanas mēģinājumu pretēji viņa pārliecībai ar ziņojumā norādītajām metodēm.

Otrkārt, tika vērtēta ziņojumā norādīto apstākļu pirmšķietamā ticamība, proti, vai ziņojumā norādītie faktiskie apstākļi, vismaz pirmšķietami, apstiprinās no citu norādītajos notikumos iesaistīto personu puses.

AT priekšsēdētājs konstatēja, ka pirmšķietami ziņojumā norādītie apstākļi par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas ir pietiekams pamats pārbaudes ierosināšanai, lai izvērtētu minētos faktus pēc būtības.

Savukārt jautājumā par iespējamo izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu pārbaude nav rosināma, jo tam nav gūts pat pirmšķietams apstiprinājums, līdz ar to ziņojumā minētajiem apsvērumiem paliekot pieņēmumu līmenī. AT priekšsēdētāja rīcībā nav tiesisku instrumentu, lai izmeklētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Tam jānotiek saskaņā ar attiecīgiem likumiem.

Raidījums "Kas notiek Latvijā?" ziņoja, ka trauksmes cēlēja ziņojums ir saistīts ar Stukāna rīcību attiecībā uz tā dēvēto bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu.

"Kas notiek Latvijā?" vairāki avoti apstiprinājuši, ka prokuratūrā notikušas vairākas sapulces, kurās piedalījušies gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāji, gan dažāda līmeņa prokurori, arī Stukāns. Šajās sapulcēs strīdus objekts bijis arī tas, kam šajā lietā ir vai nav pamata uzrādīt vai neuzrādīt apsūdzību, tostarp - bijušajam Ministru prezidentam, viņa biroja vadītājam un Valsts kancelejas direktoram.

Februāra beigās par Stukāna rīcību šajās sapulcēs tapis trauksmes cēlēja ziņojums par iespējamu ģenerālprokurora pilnvaru pārkāpšanu.

Tāpat ziņots, ka 5.martā Stukāns medijiem apliecināja, ka prokuratūra nolēmusi pārņemt no KNAB kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu ekspremjera Kariņa komandējumos.

Konkurss uz ģenerālprokurora amatu bija izsludināts, jo 11.jūlijā beigsies Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā.

Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā.