/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/03/11/16708370t1hfc96.jpg)
Noziedznieki ar īsziņām, kas izsūtītas it kā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā, šogad izkrāpuši simtiem tūkstošu eiro, aģentūru LETA informēja Valsts policija.
Policija brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kas sūta īsziņas CSDD vārdā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu vai neapmaksātu sodu. Šīm īsziņām ir pievienota krāpnieciska saite, kuru atverot, prasa autentificēties ar bankas konta datiem. Šogad vismaz 102 iedzīvotāji noticējuši viltus īsziņām CSDD vārdā, un viņiem izkrāpti 174 523 eiro.
CSDD jau iepriekš brīdinājusi, ka nesūta iedzīvotājiem īsziņas.
Visvairāk naudas - 10 000 eiro, nosūtot viltus īsziņu CSDD vārdā, šā gada maijā izkrāpti Kurzemes iedzīvotājam. Vīrietis uz savu mobilo telefonu bija saņēmis īsziņu ar pievienotu krāpniecisku saiti. Ziņā bija vēstīts, ka, atverot saiti, varēšot apskatīt informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu.
Vīrietis ievadījis krāpnieciskajā vietnē bankas kontu datus un apstiprinājis darījumus ar Smart-ID kodiem. Vēlāk viņš konstatēja, ka no konta ir pārskaitīta nauda. Vīrietis Latgalē saņēmis uz savu telefona numuru īsziņu ar brīdinājumu par neapmaksātu sodu par pārkāpumu. Noticot krāpniekiem un apstiprinot maksājumus, viņam izkrāpti 9000 eiro.
Savukārt kādai rīdziniecei jūnijā šādā īsziņā bija norādīts, ka pievienotajā saitē iespējams apskatīties informāciju par protokolu. Pēc tam, kad sieviete bija autorizējusies ar internetbankas datiem, no viņas konta tika veikts pārskaitījums 3000 eiro apmērā. Tāda pati summa līdzīgā veidā šomēnes izkrāpta arī iedzīvotājai Zemgalē.
Policija atkārtoti atgādina, ka krāpnieki jau vairākus gadus sūta īsziņas dažādu iestāžu vārdā, visbiežāk uzdodoties par CSDD, Valsts ieņēmumu dienestu un pasta pakalpojumu sniedzējiem. Kā īsziņas sūtītājs bieži vien norādīts konkrētās iestādes nosaukums.
Valsts policija aicina iedzīvotājus, saņemot jebkāda veida īsziņas, pievērst uzmanību, vai pievienotā saite pilnībā atbilst konkrētās iestādes vai uzņēmuma adresei.
Krāpnieki mēdz veidot saites, kas var atgādināt dažādu iestāžu vai uzņēmumu mājaslapu adreses. Pirms bankas datu ievadīšanas vai darījuma apstiprināšanas ar PIN kodiem, vienmēr jāpievērš uzmanība domēnam, vai tas pilnībā sakrīt ar iestādes oriģinālās lapas adresi.