:format(webp)/nginx/o/2025/06/20/16940686t1hf15d.jpg)
VAS "Latvijas Televīzijas un radio centrs" televīzijas un radio apraides biznesa virziena vadītājam, bijušajam "Latvijas Televīzijas" vadītājam Ivaram Beltem viņa kandidatūras noraidīšana darbam Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP) bija pārsteigums, to viņš atzina aģentūrai LETA.
Beltes kandidatūru bija izvirzījusi Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda īstenošanas padome. "Biju domājis, ka tad, ja mani izvirza MK, tad vadošajai koalīcijai teorētiski būtu par mani jāiestājas," teica Belte, komentējot vairāku koalīcijas deputātu balsojumu pret viņa kandidatūru.
Viņš arī atklāja, ka nav ticis aicināts uz opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) frakciju, kuras deputāti ceturtdien bija aktīvākie Beltes kandidatūras kritizētāji, lai varētu atbildēt uz jebkādiem deputātu jautājumiem. "Interese par manu viedokli un atbildēm viņiem nebija," teica Belte.
Kopumā viņš uzskata, ka tieši NA paustais, tostarp no Saeimas tribīnes, daudz ko izšķīra.
Belte uzskata, ka NA pārmetumi bija saistīti ar pavisam citiem laikiem, kā arī izrauti no konteksta vai melīgi. Piemēram, to, ka "Latvijas Televīzijā" Beltes vadības laikā palielinājies krievu valodas lietojums, viņš skaidroja ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzdevumu piedāvāt darbības, lai "Latvijas Televīzija" varētu sniegt patiesu informāciju iepretim tai, kas tiek izplatīta dažādos dezinformācijas kanālos krievu valodā.
Belte atzina, ka viņu arī kopumā pārsteigušas diskusijas parlamentā par viņa apstiprināšanu. "Vienā brīdī es biju [Aināra] Šlesera atbalstītājs, tad tiku godāts kā "Stabilitātei" pakalpiņš. Arī Kremlis tika piesaukts. Varu tikai pabrīnīties par plašo spektru," pauda Belte.
Viņš norādīja, ka šobrīd nevar pateikt, ar ko saistīs savas tālākās profesionālās gaitas, bet skaidrs esot tas, ka uz amatiem, kas jāapstiprina Saeimai, viņam kandidēt vairs neesot vērts.
Arī Saeimas atbalstītā SEPLP locekle Una Klapkalne aģentūrai LETA atzina, ka Beltes neievēlēšana viņai bija pārsteigums. "Man ir ļoti žēl, ka tā ir noticis. Latvija ir ļoti maza valsts, kurā tik šauras, specifiskas jomas profesionāļi ir mazāk nekā uz vienas rokas saskaitāmi," teica Klapkalne.
Viņa uzsvēra, ka Beltem ir gan pieredze, gan zināšanas par to, kā atšķiras komercmediji no sabiedriskajiem medijiem. "Pat nezinu, kādi vēl cilvēki ir iespējami uz šo amatu," sacīja Klapkalne. Viņa arī uzskata, ka šāda parlamenta rīcība nekādā veidā neveicina nozares speciālistu pieteikšanos amatiem, kuru ieņēmēji jāapstiprina Saeimai.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti ceturtdien SEPLP locekļu amatos iecēla Klapkalni un Sanitu Upleju-Jegermani, bet Belti SEPLP locekļa amatā deputātu vairākums neatbalstīja.
Bijušo "Latvijas Radio" valdes priekšsēdētāju Klapkalni darbam padomē izvirzīja Saeimas deputāti, Upleju-Jegermani - Valsts prezidents, bet Belti - NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome.
Par Belti nobalsoja vien 35 deputāti, pret balsoja 33 deputāti, bet vēl 13 deputāti balsojumā atturējās. Par Belti nobalsoja daļa Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputātu, kā arī partijas "Progresīvie" deputāti un Viesturs Zariņš no "Jaunās vienotības". No opozīcijas Belti atbalstīja partijas "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei".
Pret Belti balsoja opozīcijā esošie Apvienotā saraksta un NA deputāti. Tāpat pret Belti no koalīcijas nobalsoja Uldis Augulis (ZZS), Harijs Rokpelnis (ZZS), Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV), Andrejs Judins (JV), Ainars Latkovskis (JV) un Gatis Liepiņš (JV).
Balsojumā par Belti atturējās koalīcijas deputāti Ingrīda Circene (JV), Raimonds Čudars (JV), Mārtiņš Daģis (JV), Mārtiņš Felss (JV), Edmunds Jurēvics (JV), Agnese Krasta (JV), Atis Labucis (JV), Jānis Patmalnieks (JV), Uģis Rotbergs (JV), Jānis Skrastiņš (JV), Zane Skujiņa-Rubene (JV), Ilze Vergina (JV) un Daiga Mieriņa (ZZS).
SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet vēl vienu - Saeima. SEPLP locekli var apstiprināt amatā ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
SEPLP locekļus ievēlē uz četriem gadiem, un līdzšinējās SEPLP pilnvaras beigsies augustā.
Patlaban SEPLP darbojas tās priekšsēdētājs Jānis Siksnis, kā arī Upleja-Jegermane un Jānis Eglītis. No viņiem uz otro pilnvaru termiņu tika virzīta tikai Upleja-Jegermane, līdz ar to skaidrs, ka mainīsies SEPLP vadītājs.
SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko mediju jomā.