Tieši 20 gadus pēc Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» laidusi klajā jauno Latvijas vēstures atlantu.
Jauns Latvijas vēstures atlants
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tas ir universāls izdevums, kas derēs kā skolēnam, tā visprasīgākajam vēstures ekspertam. Atlanta izmantošanu Latvijas vēstures apguvei skolās iesaka Vēstures skolotāju biedrība. Atšķirībā no iepriekšējiem izdevumiem, šajā atlantā lielāka uzmanība pievērsta neviennozīmīgi vērtētiem visjaunākās vēstures notikumiem, kartēs attēlojot rūpniecības pāreju no plānveida uz brīvo tirgu, Latvijas transporta sistēmas integrāciju Eiropā, pāreju no padomju ekonomiskās telpas uz globālo tirgu, administratīvo reformu, galvenās migrācijas plūsmas pēc 2000. gada u.c. tēmas.
Jaunajā atlantā Latvijas vēsture vairāk skatīta Baltijas un Eiropas kontekstā, īpaši akcentējot abu pasaules karu un Aukstā kara notikumus. Kartē «Molotova–Ribentropa pakta sekas Austrumeiropā» attēlotas padomju un vācu karaspēka pārvietošanās, iedzīvotāju deportācija no Baltijas valstīm, Besarābijas, Rietumukrainas un Rietumbaltkrievijas, kā arī vācu repatriantu, somu, poļu, rumāņu un ebreju bēgļu plūsmas.
Atlanta veidotāji ir centušies cik iespējams skaidrāk attēlot, pēc vēsturnieku domām, sarežģītāko Latvijas vēstures posmu – Brīvības cīņas (trīs kartes). Īpašā kartē doti Vācijas un Krievijas politiskie veidojumi Baltijā 1917.–1919. gadā. Šajā kartē redzama pēc Brestas miera atjaunotā un ķeizariskās Vācijas atzītā Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas karaliste (abas personālūnijā ar Vāciju), kā arī vēl pirms Latvijas Republikas proklamēšanas vācbaltu pasludinātā Apvienotā Baltijas hercogiste. Tikai pateicoties sabiedroto uzvarai Pirmajā pasaules karā, šo, uz Vāciju orientēto veidojumu vietā varēja izveidoties patiesi neatkarīgas valstis.
Latvijas vēsturnieki aktīvi turpina pētniecības darbu, un lielāki un mazāki atklājumi un precizējumi notiek vai ik dienu. Tāpēc atlanta kartēs arī par senākiem laikiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem izdevumiem, ir daudz precizējumu. Tā kā padomju laiks jau kļuvis par vēsturi, atlanta veidotāji šoreiz ir iekļāvuši atvērumu ar ievērojamiem latviešu kultūras darbiniekiem 20. gs. 50.–80. gados. Atlantu noslēdz kartes, kurās attēloti ievērojamākie Latvijas kultūras mantojuma objekti (200 no tiem atlasījusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija).
Atlantā kopumā iekļautas 125 kartes un vairāk nekā 200 attēlu un diagrammu, sākot no ledāja atkāpšanās un pirmo iedzīvotāju ienākšanas, vikingu ceļojumiem un krusta kariem līdz nodokļu ieņēmumiem pašvaldībās 2010. gadā.