Nav nekādas nepieciešamības taupīt epitetus par Latvijas ekonomikas sniegumu 1.ceturksnī — tas ir bijis apbrīnojams, jo īpaši, ievērojot pārējā pasaulē notiekošo.
Ja ekonomika netaupa uz ātruma rēķina, tad nav ko taupīt epitetus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā jau biju gaidījis, šī gada sākumā ir sasniegts straujākais izaugsmes temps šajā ciklā: par 6,8%, sezonāli neizlīdzinātajos datos. Mūsu valsts šobrīd ir Eiropas izaugsmes līderis ar lielu atrāvienu. Diez vai kādai citai Eiropas Savienības (ES) valstij izaugsmes temps pārsniedzis 4%, vismaz būtiski. Kā lai te nepiemin, ka nepilnu piecu gadu laikā esam kļuvuši no Eiropas straujāk augošās ekonomikas par straujāk krītošo un atkal par straujāk augošo.
Jāatzīst, ka sezonāli izlīdzinātais pieaugums pret iepriekšējo periodu: 1% izskatās tāds pamazs salikumā ar izziņoto gada pieauguma tempu. Taču sezonāli izlīdzinātās izmaiņu vērtējumi turpina modulēt vēl ilgu pēc tam, kad ekonomikas upe jau aizplūdusi uz priekšu, pat vēsture var būt neprognozējama, tāpēc par to šobrīd nebūtu vērts īpaši lauzīt galvu.
Gan DNB, gan citu komercbanku analītiķi acīmredzot bija izdarījuši pieņēmumu par citu sezonalitātes ietekmi. Līdz ar to lielākā daļa prognozētāju gandrīz precīzi uzminēja sezonāli izlīdzināto ceturkšņa pieauguma tempu, bet DNB bija tuvāk patiesībai par gada pieauguma tempu. Taču atšķirības jebkurā gadījumā nav milzīgas, norisēm mūsu ekonomikā arvien brīvāk iekļaujoties veselā saprāta rāmjos, arī tās uzvedība kļūst saprotamāka.
Turpretim sezonāli neizlīdzinātais pieaugums gada griezumā ir samērā «ciets» un interpretācijām mazāk pakļauts skaitlis. Arī tas gan noteikti vēl mainīsies. Pieturos jau pie agrāk paustā viedokļa — domāju, ka Latvijas ekonomika 1.ceturksnī gada griezumā ir augusi vairāk nekā par septiņiem procentiem, līdz ar to sagaidu vēl nelielu pārvērtējumu virzienā uz augšu pēc mēneša. Tā liek domāt gan dati par nozarēm, kas jau publicēti, gan neoficiāla informācija, nostāsti un intuitīvas nojausmas par citām nozarēm.
«DNB bankas» kopējo 2012.gada izaugsmes tempa prognozi, kura jau pavisam nesen tika paaugstināta līdz 3,5%, šobrīd netiek mainīta, taču katra diena, kurā eirozonas finanšu sistēma nepiedzīvo Absolūto Vētru, tuvina vēl vienu prognozes pārvērtējumu tajā pašā virzienā. Ir aizvadīta jau gandrīz puse no 2.ceturkšņa un šobrīd nekas neliecina, ka mūsu tautsaimniecība būtu iekūlusies lielās nepatikšanās, kaut arī redzamas samērā ticamas izaugsmes piebremzēšanās pazīmes dažās nozarēs.
Ja vēl pirms dažiem mēnešiem izaugsmes vājināšanos jau 1.ceturksnī prognozēju, tikai balstoties uz norisēm un tendencēm pārējā pasaulē, kas acīmredzami izrādījusies kļūda, tad šobrīd ir jau atsevišķas konkrētas ziņas no uzņēmumiem par grūtībām eksporta tirgos. Taču, pat ievērojot to, diez vai 1.pusgada izaugsmes temps būs mazāks par 6% un līdz ar to pat 3,5% gada kopējā pieauguma prognozei ir «nepieciešami» triecieni no ārpuses un ļoti drīz.