/nginx/o/2018/07/20/10977768t1h52db.jpg)
Kādēļ man jāmaksā par ūdeni, kuru neesmu patērējis, kas tie par mistiskiem zudumiem un kas par to atbild? Kādēļ ēkas kopējā skaitītāja kļūdas vienmēr ir iedzīvotājiem par sliktu, bet ne otrādi? Vai šajos zudumos kāds ir ieinteresēts, vai tās ir tikai tehniskas skaitītāju kļūdas? Šos un citus jautājumus par ūdens zudumiem, kas praksē nozīmē iedzīvotāju pārmaksu par nesaņemtu pakalpojumu, ik pārdienu saņemu kā Rīgas domes deputāts.
Neapmierinātība izskan arī publiskajā telpā, to izjūt par kļūdām atbildīgās institūcijas, tomēr mēs turpinām maksāt vairāk nekā patērējam. Pēc neoficiālas informācijas vidējais pārmaksas apjoms Rīgā ir aptuveni 20% no kopējā maksājuma, tomēr gadījumi ir dažādi. Piemēram, ēkā J.Vācieša ielā 10. vidējie ūdens zudumi jau ilgstoši pārsniedz 30%. Tā 2010. gadā tie bija 38%, 2011. gadā 37%, 2012. gadā 35%, bet aizvadītā gada 10 mēnešos bija 31%. Pie kam bēdīgs rekords sasniegts 2010. gada septembrī, kad zudumi bija 60% (!!!). Zinu arī kādu kooperatīvu, kurā no sešām mājām četrās ir atklāti kļūdaini kopējie skaitītāji, kā rezultātā iedzīvotāji pārmaksā.
Lai situāciju labotu 2012. gadā, iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma laikā, pēc mana ierosinājuma tika izstrādāti saistošie noteikumi, kas paredzēja, ka «Rīgas ūdens» divas reizes gadā pārbaudītu savus skaitītājus, un apsaimniekotājs tāpat divas reizes gadā pārbaudītu skaitītājus dzīvokļos. Turklāt namu pārvaldniekam būtu jānoskaidro zudumi iemesli katru reizi, kad tie vienu mēnesi pārsniegtu 20%. Manis ierosinātie noteikumi netika pieņemti, un šobrīd, atbilstoši MK noteikumiem, pārbaude notiek, ja zudumi ir lielāki par 20% trīs mēnešus pēc kārtas un ja iedzīvotāji to pieprasa. Zinot, cik grūti dažkārt iedzīvotājiem ir pieņemt kopēju lēmumu, pārbaudes notiek daudz retāk nekā būtu nepieciešams. Kādā ēkā Pļavniekos zudumi vidēji ir 40%, mājas kopējā pārmaksa ik mēnesi ir 1779 EUR, bet namu pārvaldnieks neko nedara, lai iedzīvotājiem palīdzētu. Ja būtu pieņemti manis ierosinātie saistošie noteikumi, pārvaldnieks būtu spiests rīkoties.
Savā piecu gadu darba laikā Rīgas domē un arī pirms tam ne reizi neesmu dzirdējis, ka kopējie skaitītāji kļūdītos, uzrādot mazāku patēriņu par visu dzīvokļu skaitītāju rādījumu summu. Var piekrist, ka ir iespējama kāda neliela starpība. Piemēram, caurulēs var būt kāda noplūde, kas gan steidzami būtu jāatrod un jānovērš. Varbūt sētnieks kādu apsvērumu pēc izmanto ūdeni, piemēram, aplaistot ziedus vai tīrot ēkas sienu no kādiem zīmējumiem. Iespējams, tas ir, tomēr, ai, cik reti ikdienā notiek.
Katrā ziņā Rīgas domes vadībai un atbildīgajām iestādēm ir steidzami jārīkojas, lai iedzīvotājiem nebūtu katru mēnesi jāpārmaksā. Tas nozīmētu regulāra esošo skaitītāju pārbaudi un pakāpeniski jauno skaitītāju ieviešanu, kuru rādījumus var nolasīt no attāluma. Laiks rīkoties, ne tikai runāt par darbu rīdzinieku labā!