Ekonomikas ministrija uzrakstījusi jaunu dzīvojamo telpu īres likumu, kas klusi pirms Ziemassvētkiem uzsaukts valsts sekretāru sanāksmē. Tas jau paspējis izsaukt sašutumu, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Jaunais likums var izraisīt īrnieku lavīnveida izlikšanu no dzīvokļiem (745)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sašutumu likums izraisījis galvenokārt tāpēc, ka īrnieki, šim likumam stājoties spēkā šādā redakcijā, turpmāk būs beztiesīgi. Daži jaunajā regulējumā saskata spēcīgas banku un nekustamā īpašuma attīstītāju intereses. Ekonomikas ministrijas augstākā vadība, kas parakstījās zem šī likuma, savus posteņus zaudējuši. Un neviens neuzņemas atbildību, ka jaunais īres likums ir sasteigts un īrnieku un saimnieku intereses tajā nav izvērtētas samērīgi.
Īres valde, kas Rīgā ir kā vidutāja starp īrniekiem un namu īpašniekiem, izbraukusi reidā, lai pārliecinātos, vai iedzīvotāju sūdzībām par saimnieku nelikumīgām darbībām, ir pamats un viņus jāsauc pie atbildības.
Kāda Maskavas ielas nama īrnieki istabā uzturas mēteļos. Dzīvokļos valda 6 līdz 10 grādu aukstums. Katliņos ūdens sasalis. Bez tuviniekiem palikusī Veronika viena kurina krāsnis. Viņa nesaprot dzīvokļa saimnieku necilvēcību. Viņa nav parādā nevienu centu, taču apkure šajā sezonā viņas dzīvoklim nav pieslēgta.
«Izkurināju! Vienalga auksts. Nevar pārģērbties, gulēt. Ne kaut ko. Vot! Traki, pēckara gados visu laiku esmu strādājusi, dzīvojusi un tagad vecumdienās tāda dzīve, nevaru nemaz nomierināties!» saka Veronika.
Lielākajai daļai īrnieku šajā namā ir padomju laikā noslēgtie beztermiņa līgumi. Jaunais mājas saimnieks to mantojis ar visiem īrniekiem. Vēsturiskā īres maksa ir zema - 64 centi par kvadrātmetru. Tas neļauj saimniekiem atsperties, un īrnieku parādu dēļ, siltums šoziem nav visai mājai. Par dzīvokļa saimnieku, kas viņu atstājis bez siltuma , \ sūdzas arī īrniece Matīsa ielā. Ierodas īpašnieka dēls. Viņš skaidro, ka sūdzībai nav pamata. Īrniece esot parādā, tāpēc bijis spiests atslēgt viņas dzīvoklim apkuri.
Turpmāk šādu strīdu vairs nebūs. Arī tiesa vairs nelems, kuram taisnība. Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts atvieglos dzīvi īpašniekiem, jo viņiem vairs nebūs jātērē savs laiks garām tiesvedībām, taču īrniekiem konfliktu atrisinājums būs ātrs un gana nežēlīgs.
Īrniekus izliks no dzīvokļa ar policijas palīdzību bez brīdinājuma, ja būs triju mēnešu parāds. Tāpat mājoklis būs jāatstāj, ja īpašnieks veiks nama kapitālo remontu. Bet nopērkot māju, īpašniekam vairs nebūs saistoši iepriekš noslēgtie līgumi ar īrniekiem, ja tie nebūs reģistrēti zemesgrāmatā.
Nekādas kompensācijas vairs nav paredzētas, nelīdzēs arī vēršanās pie īres valdes, jo jaunais likumprojekts šo institūciju likvidē. Praksē tikai apmēram 2% līgumi ar īrniekiem reģistrēti zemesgrāmatā. Jaunais regulējums neparedz nekādu atbildību īpašniekam, ja viņš to atsakās darīt. Reģistrējot līgumu zemesgrāmatā, līdz šim tā bija vienīgā juridiskā iespēja īrniekam sevi pasargāt, taču tam bija nepieciešama saimnieka piekrišana.
«Šī izmaiņa, proti, tomēr likt šos īres līgumus reģistrēt zemesgrāmatā, nav ticis uzskatīts kaut kā par politiski populāru. Tā kā daudzas reizes jau iepriekš kaut kur apstājies Saeimā valdībā utt. Kā būs šoreiz man šobrīd savā pēdējā darba dienā ļoti grūti prognozēt,» saka bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).
Lai arī likums skar daudzus, tomēr tas tapa šaurā lokā. Likumprojekta anotācijā rakstīts, ka sabiedrības līdzdalība tajā nav notikusi, jo tas sabiedrību neskar. Darba grupā strādāja galvenokārt ierēdņi no tieslietu ministrijas, Rīgas domes, tostarp pašlaik korupcijā apsūdzētā Ārija Stabiņa un divi zvērināti advokāti Jānis Līkops un Jānis Lapsa.
Likumprojekta nodošana sakrita ar valsts sekretāra Jura Pūces pēdējām pavadītajām dienām ministrijā. Viņš par savu darbu nekaunas, un uzskata ka starp īpašnieku un īrnieku interesēm ievērots taisnīgs līdzsvars.
«Kopumā ņemot, manuprāt, likumprojekta konceptuālais ietvars ir atbilde tām interesēm, kas ir Latvijas tautsaimniecība jeb Latvijas iedzīvotāji. Protams, ka likumprojekts ir saskaņošanā un visas iesaistītās puses vēl var sniegt savus viedokļus un tas droši vien vēl tiks pilnveidots. Manuprāt, tā ir tāda izvēle, būt ne karstam, ne aukstam, bet remdenam, manuprāt, valsts politikā kopumā tas ir pareiza, toties nerada sajūsmu ne vienā, ne otrā pusē,» saka Pūce.
Šis likums neatrisina arī denacionalizēto namu īpašnieku problēmas. Viņu mērķis nav izmest īrniekus, bet saņemt adekvātu maksu, lai var uzturēt savus namus. Rīgas namīpašnieku biedrības vadītāja izvirza savu versiju, ka šis regulējums tapis banku un nekustamo īpašumu attīstītāju interesēs, jo parasti tieši viņiem ir svarīgi atbrīvot visu namu no īrniekiem.
«Tas varētu būt to namīpašnieku interesēs, kuri ir kā tāds starpposms- īpašnieks ir ieķīlājis savu īpašumu bankā, viņš ir zaudējis, banka izsolē ir pārdevusi. Šādu īpašnieku interesēs šis likums strādā ļoti pozitīvi, jo viņš var izlikt īrniekus ārā jebkurā brīdī ,» skaidro Rīgas namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska.
Pirms diviem gadiem Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Sergeja Dolgopolova (SC) vadītā komisija ekonomikas ministrijai uzdeva uzrakstīt jaunu likumu un nākas teikt, ka studentam augstskolā par šādu darbu viņš liktu «neieskaitīts». Likuma autori esot ļoti tālu no dzīves realitātes. Likums varot izraisīt lavīnveida īrnieku izlikšanu no dzīvokļiem, jo strīdus tiesās vairs neskatīs.
«Saeimas deputāti nav pašnāvnieki , jo šis te jautājums skar ļoti daudzus cilvēkus šodien, rīt un parīt. Un ne tikai tos, kuri dodasuz vēlēšanām, bet ar viņu ģimenes locekļus. Tāpēc tādas kustības akceptēt, kuras var izsaukt neprognozējamas sekas, neviens nepieļaus. Īpaši tagad, gatavojoties vēlēšanām,» saka Dolgopolovs.
Pirms 20 gadiem sākās dzīvojamo māju atdošana to likumīgajiem īpašniekiem. Lai izvairītos no iespējamas sociālas spriedzes, tobrīd tapa likums, kas ievēroja to daudzo tūkstošu īrnieku intereses, kuriem bija padomju laikā noslēgti līgumi ar zemu īres maksu un nebija citur, kur iet. Tas, protams, ierobežoja saimniekus, kuri nevar sakopt namus, jo no vienas puses nedrīkst celt īres maksu, bet arī īrniekus nomainīt pret maksātspējīgākiem līdz šim neļāva garās tiesvedības. Pati denacionalizācija jau bija smags trieciens daļai sabiedrības. Ar jauno regulējumu ekonomikas ministrija panāks atkal tikpat spēcīgu un nepatīkamu pārdzīvojumu tūkstošiem cilvēku.