/nginx/o/2018/07/20/10942052t1he57b.jpg)
Otrdien aprit 60 gadi kopš boļševiku diktatora Josifa Staļina nāves, taču Krievijas sabiedrībā joprojām nav vienprātības, vai viņš bijis asiņains tirāns, kas noslepkavojis desmitiem miljonu, vai arī nacionālais varonis, kas panācis uzvaru Otrajā pasaules karā un pārvērtis valsti par superlielvaru.
Vairāki simti cilvēku otrdien nolika sarkanus ziedus pie, iespējams, pasaules vēsturē lielākā masu slepkavas kapa, kas joprojām atrodams Maskavas Sarkanajā laukumā, lai gan viņa līķis vairs neatdusas Mauzolejā blakus noziedzīgā režīma pirmajam vadonim Ļeņinam, no kurienes tas tika aizvākts jau 1961.gadā.
«Bija represijas, taču tās nedrīkst aizēnot varenību, kādu sasniedza valsts,» atzīst 48 gadus vecais uzņēmējs Romāns Fomins. «Daudziem Staļins nozīmē uzvaru, ekonomikas izaugsmi un labklājību. Daudzi ļaudis vēlētos viņa atgriešanos.»
Staļina lomas novērtējums Krievijas sabiedrību šķeļ jau desmitgadēm.
Asiņainā režīma līdera tēlu šodienas Krievijas varasiestādes nekaunoties izmanto tā dēvētās Uzvaras dienas svinībās, taču stāsti par boļševiku noziegumiem publiskajā telpā izskan arvien retāk.
«Es atlidoju no Kamčatkas,» stāsta 50 gadus vecā juriste Larisa Tokunova, kas uzskata, ka Staļins bijis «ģēnijs», kurš pārvērtis PSRS superlielvarā. «Ja mēs spēsim atjaunot mūsu valsti, tas var notikt vienīgi saskaņā ar viņa plānu.»
«Neko neesmu dzirdējis par upuriem. Tie cietumos bija noziedznieki,» piebalso 25 gadus vecais Marats Muzajevs. «Staļins ir uzvara karā (..). Viņš simbolizē tēvzemes mīlestību un valdību.»
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, laikā no 2008. līdz 2012.gadam atrazdamies prezidenta amatā, atzina, ka staļinisko mantojumu vērtē «negatīvi», un pat mēģināja sākt kuslu «destaļinizācijas» kampaņu.
Taču pašreizējais prezidents Vladimirs Putins vienmēr izvairījies no jebkādas diktatora izvērtēšanas, kā arī nekad nepārprotami nav norobežojies no boļševiku režīma vispār.
Kā liecina sabiedriskās domas aptauja, kuras rezultātus nesen publiskojis Levadas centrs, 49% krievu Staļina lomu vērtē pozitīvi, kamēr pretējās domās ir tikai 32% respondentu.
Tomēr 55% aptaujāto pauda viedokli, ka Staļina nāve 1953.gada 5.martā iezīmējusi boļševistiskā terora beigas un ļāvusi daudziem nepamatoti notiesātajiem atgriezties no koncentrācijas nometnēm. Un tikai 18% krievu izteicās, ka viņi šo datumu saista ar liela vadoņa zaudējumu.
Aptauja arī parādīja, ka 55% krievu iebilst pret varasiestāžu ierosinājumu Volgogradu atkal pārdēvēt par Staļingradu.
Nedēļas nogalē Krievijas televīzijas kanāls NTV sāka demonstrēt sešsēriju dokumentālo filmu «Staļins ir ar mums».
«Staļins vienmēr ir ar mums un šķel mūs, it kā mēs rīt kandidētu vēlēšanās,» vēsta filmas kadrus pavadošais diktora teksts.
«Mēģinājumi noliegt padomju valsts noziegumus ir lemti neveiksmei,» savukārt otrdien raksta biznesa laikraksts «Vedomosti». «Taču joprojām nav vienprātības par Staļina perioda nozīmi padomju vēsturē.»
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)