Kultūras mantojuma Gada balva ir vienīgais valsts apbalvojums kultūras mantojuma nozarē, ko rīko biedrība «ICOMOS Latvija»* un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālam atbalstam.
Izsludināti Kultūras mantojuma Gada balvas laureāti (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pieteikumus par ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā laikā no 2011.-2012.gadam Kultūras mantojuma Gada balvai izvērtēja profesionāla žūrija un piešķīra apbalvojumu piecās nominācijās: par kultūras mantojuma izpēti, kultūras mantojuma popularizēšanu, kultūras mantojuma restaurāciju, labākajam kultūras pieminekļa saimniekam un Lielo Gada balvu mantojumā. Piešķirta arī žūrijas speciālbalva par sadarbību kultūras pieminekļa restaurācijā, kā arī atzinības raksti par ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā. Apbalvojums ietver simbolisku marmora ķieģeli un naudas prēmiju, ko laureāti saņems 2013.gada 7.jūnijā jaunatklātajā koka ēku renovācijas centrā «Koka Rīga»Grīziņkalnā.
Laureāti:
- nominācijā «Kultūras mantojuma izpēte» – Aidai Podziņai, Kasparam Putriņam par Rīgas Doma ērģeļu prospekta izpēti, kas ir unikāls, Latvijā līdz šim nebijis pētījums par izcilu mākslas pieminekli, kas atspoguļo ne tikai konkrēta objekta vēsturi un mākslinieciskās vērtības, bet ir arī nozīmīgs ieguldījums Latvijas mākslas vēstures izpētē. Vienlaicīgi šis darbs ir arī apliecinājums tam cik daudzveidīga informācija par laikiem, ļaudīm, to prasmēm un attieksmi pret lietām glabā kultūras piemineklis.
- nominācijā «Kultūras mantojuma restaurācija» Latvijas Etnogrāfiskajam Brīvdabas muzejam par Darvas cepļa restaurāciju, kas ir šajā laika periodā ievērojamākais veikums restaurācijas jomā muzejā, respektējot 20.gs. 30. gados izmantotās metodes, lai saglabātu unikālu vēsturisku saimnieciskās darbības liecību.
- nominācijā «Kultūras mantojuma popularizēšana» Kuldīgas restaurācijas centram par regulāru logu apkopes akciju, kuru īstenojot tiek veikta ne tikai kultūras mantojuma popularizēšana, bet arī Kuldīgas iedzīvotāju izglītošana un praktiska vēsturisko ēku atjaunošana.
- nominācijā «Labākais saimnieks» žūrija vienojās piešķirt balvu diviem labākajiem saimniekiem – priesteriem Andrim Vasiļevskim un Eduardam Voroņecikim. Priesteris Andris Vasiļevskis darbojas suitu novadā. Tieši šīs Kurzemes katoļu draudzes viņa personā ir ieguvušas lietpratīgu un dziļi ieinteresētu seno sakrālās arhitektūras un mākslas vērtību apsaimniekotāju. Priesteris Eduards Voroņeckis, sākot kalpošanu Krāslavas Sv. Ludvika katoļu baznīcā 2006. gadā, uzņēmās atbildību ne tikai par lielu un tradīcijām bagātu draudzi, bet arī par tās dievnamu, kas pazīstams kā izcils arhitektūras piemineklis.
- Lielo Balvu – profesoram Jānim Krastiņam par mūža ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā. Jānis Krastiņš, arhitektūras doktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, ir pasaulē augsti vērtēts arhitektūras, īpaši jūgendstila, eksperts un viens no ievērojamākiem un ražīgākajiem pētniekiem Latvijas arhitektūras teorijā. Jāņa Krastiņa darbu klāstā ir vairāk kā 680 publikāciju, tai skaitā 25 grāmatas par Rīgas un Latvijas arhitektūras mantojumu.
- īpašo balvu par sadarbību kultūras pieminekļa restaurācijā žūrija nolēma piešķirt autoru kolektīvam un sadarbības partneriem par Ventspils Livonijas ordeņa pils restaurāciju.