Nepieļaut Lampedūzas traģēdijas atkārtošanos (56)

Šo traģisko notikumu rezultātā ir vajadzīga tūlītēja rīcība valstu un ES līmenī. Valstu līmenī dalībvalstis atbild par to, lai pārvaldītu un novērotu savas robežas un glābtu grūtībās nonākušus kuģus vai laivas, pilnībā ievērojot starptautiskos un ES tiesību aktus un savus pienākumus.

Šai nolūkā valstis, kas atrodas pie ES ārējām robežām, saņem ES finansējumu un palīdzību: 2007.–2013. gadā Itālija saņēma 478 miljonus eiro, lai pārvaldītu migrācijas un patvēruma meklētāju plūsmas, Grieķija saņēma 376 miljonus eiro un Malta – 85 miljonus eiro. Ja runājam tikai par robežu pārvaldībai paredzētajiem līdzekļiem, jāatzīmē, ka Itālija pēdējos divos gados saņēma 136 miljonus eiro, Grieķija saņēma 89 miljonus eiro un Malta – 35 miljonus eiro.

Operatīvo palīdzību sniedz arī Eiropas robežu aģentūra Frontex: Frontex pašlaik koordinē piecus pasākumus Vidusjūrā, lai palīdzētu valstīm veikt novērošanas, pārtveršanas un glābšanas operācijas.

Vēlos arī uzsvērt, ka pieaugošais migrācijas un patvēruma meklētāju spiediens neattiecas tikai uz Vidusjūras reģiona valstīm. Patiesībā ir tā, ka vairums patvēruma pieprasījumu tiek iesniegti citās dalībvalstīs. No 330 000 patvēruma pieprasījumiem, kas 2012. gadā tika iesniegti ES valstīs, 70 % tika reģistrēti vien 5 dalībvalstīs: Vācijā (75 000), Francijā (60 000), Zviedrijā (44 000), Beļģijā (28 000) un Apvienotajā Karalistē (28 000). Itālijā 2012. gadā tika iesniegti 15 700 patvēruma pieprasījumi, savukārt Maltā – 2000.

Taču skaidrs ir arī tas, ka pieaugošais spiediens, ar ko saskaras Itālija, Malta, Grieķija un citas Vidusjūras reģiona valstis, ir Eiropas problēma un ka laba migrācijas un patvēruma meklētāju plūsmu pārvaldība valstu līmenī ir jāpapildina ar ES līmenī īstenotām atbalsta iniciatīvām un pasākumiem.

ES valstu un valdību vadītāji 24. un 25. oktobrī apspriedīs migrācijas un patvēruma politiku pēc Lampedūzas traģiskajiem notikumiem, lai mēģinātu rast atbildes uz jautājumu, kā novērst turpmākas traģēdijas. Eiropas līderiem tas sniegs unikālu iespēju apliecināt, ka Eiropas Savienība ir balstīta uz solidaritātes principu un savstarpēju atbalstu.

Eiropas Komisija jau ir norādījusi uz dažiem diskusijas elementiem, un mēs ceram, ka tie tiks ņemti vērā šajā sanāksmē.

Patiecoties Itālijas un Maltas nesen kopīgi īstenotajām glābšanas operācijām, ir glābtas simtiem dzīvību; šīs operācijas pierāda, ka pastiprināta un koordinēta uzraudzība ir ļoti būtiska, lai nepieļautu to, ka Vidusjūras ūdeņi kļūst par kapsētu. Tāpēc Eiropas Komisija ierosina veikt Vidusjūrā (reģionā no Kipras līdz Spānijai) apjomīgu Frontex meklēšanas un glābšanas operāciju, kuras mērķis ir glābt cilvēku dzīvību.

Šāda operācija, ko īstenotu, izmantojot Eurosur sniegto visjaunāko tehnoloģiju, ļaus mums labāk atklāt, izsekot un identificēt laivas un kuģus, tādējādi rīkojoties agrāk un glābjot dzīvības. Tā arī būs konkrēts solidaritātes un savstarpējā atbalsta piemērs.

Taču šī operācija var būt sekmīga tikai tad, ja visas dalībvalstis ir gatavas sniegt papildu finanšu un tehniskos resursus. Komisija un Frontex eksperti jau izvērtē vajadzības un aktīvus, kas nepieciešami šādai operācijai, tomēr tā nav iespējama bez dalībvalstu papildu ieguldījuma, kurš jāsniedz nekavējoties.

Eiropadomei būtu arī jāapsver iespēja īstenot pastiprinātu sadarbību un dialogu ar migrantu un patvēruma meklētāju izcelsmes un tranzīta valstīm (jo īpaši Lībiju), lai tādējādi risinātu problēmas pašā saknē. Eiropas Savienībai jāpaver vairāk iespējas legālai migrācijai, kā arī efektīvāk jāapkaro nelegāla migrācija un jāvēršas pret noziedzniekiem, kuri organizē šos nāvi nesošos braucienus un izmanto cilvēku izmisumu.

Ar Maroku mēs jau esam vienojušies par mobilitātes partnerību, kas paver ceļu uz šo jauno pieeju, un šādu partnerību mēs vēlamies panākt arī ar Tunisiju, Ēģipti un citām Ziemeļāfrikas valstīm. Nav šaubu, ka visu ES valstu skaidri pausta apņemšanās pozitīvi ietekmēs iespēju risināt sarunas par šādiem nolīgumiem, kā arī centienus nodrošināt stabilitāti un veidot demokrātiju tādās valstīs kā Lībija.

Lai cilvēkiem, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, radītu drošus ceļus nokļūšanai uz Eiropu, Eiropas Komisija arī uzskata, ka skaidrākas saistības jāuzņemas tām dalībvalstīm, uz kurām sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos tiek pārvietoti cilvēki.

Eiropas Savienībai un jo īpaši valstīm, kas šobrīd ir pakļautas mazākam migrācijas un patvēruma meklētāju spiedienam, būtu aktīvāk jāiesaistās patvēruma meklētāju pārvietošanā uz savu teritoriju. Patiesa Eiropas mēroga centieni, visām dalībvalstīm uzņemoties atbildību, var sniegt būtisku ieguldījumu, lai nepieļautu, ka cilvēki uztic savu dzīvību nāves tirgoņiem.

Īpaša uzmanība mums būtu jāvelta tam, lai panāktu, ka visneaizsargātākie bēgļi, piemēram, bērni, vecāka gadagājuma cilvēki un slimnieki, droši nokļūst Eiropas Savienībā. Konkrētos gadījumos to varētu panākt, izsniedzot humanitāras vīzas vai dodot iespēju pieprasīt patvērumu ES dalībvalstu konsulātiem.

Pēc nesenajām traģēdijām Eiropas Savienībai jāapliecina, ka tā spēj rast atbildes. Visas dalībvalstis ir izteikušas kopīgu gribu rīkoties, lai nākotnē nepieļautu līdzīgus baismīgus notikumus. Visas Eiropas valstu valdības piekrīt, ka tas vairs nedrīkst atkārtoties. Esmu pārliecināts, ka Eiropadome atradīs konkrētus veidus, lai pārvērstu šo apņemšanos rīcībā.