/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/19/10922622t1h1a81.jpg)
Krievu valodai nedrīkst dot valsts valodas statusu, uzskata sociolingvists, Maskavas pilsētas pedagoģiskās universitātes profesors Marks Djačkovs.
Profesors par «citiem krieviem» un to, kāpēc viņi nerunā latviski (196)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» viņš skaidro- «ja Latvijā ieviestu krievu valodu kā valsts valodu, tad krieviem zustu iemesls mācīties latviešu valodu. Tā izveidotos divkopienu valsts ar latviešiem vienā pusē un nelatviešiem otrā, radot dziļu plaisu.»
Djačkovs atzīmē, ka pie Latvijas krieviem pieskaitāmi literāti - Jurijs Abizovs un dzejniece Ludmila Azarova, Marina Kostaņecka.
«Taču ir citi krievi – viņi Latvijā ieradās pēc aneksijas, un brauca nevis uz Latviju, bet pat no pašas Krievijas tālienes kā uz vietu, kur labāka dzīve. Viņiem tas neko nenozīmēja, un viņus nevar pieskaitīt Latvijas krieviem,» saka profesors.
«Ja krievu valoda Latvijā būtu valsts valoda, krievi varētu nemācīties latviešu valodu un šeit izveidotos divkopienu valsts ar lielu plaisu: vienā daļā latvieši, bet otrā – nelatvieši,» norāda Djačkovs.
Viņš atceras, ka padomju laikos brīnījies, kā, dzīvojot starp latviešiem Zolitūdē, vietējie krievi var nezināt valodu.
«Piemērs tolaik bija rinda pie veikala – kad kāds ko pateica latviski, uzreiz radās jautājums: «Ko viņš teica?» Bija arī tādi, kas stāvēja un klusēja. Tagad gribot negribot latviešu valoda jāzina, bet tad viņi varētu teikt, ka latviešu valoda nav jāmācās, jo mēs taču zinām valsts valodu! Šāda situācija ir dažu Krievijas valdošo aprindu interesēs, kuras ir Latvijas pievienošana Krievijai,» saka profesors.
Uz jautājumu, kāpēc krieviski runājošie nereti gadu desmitu laikā nespēj iemācīties latviešu valodu, viņš atgādina, ka pēc 1940. gada Latvijā sabrauca militārpersonas un viņu ģimenes no Krievijas.
«Vēl bija strādnieki VEF un citām fabrikām. Tie nav cilvēki, kurus var pieskaitīt pie inteliģences. Kāpēc gan viņiem tolaik būtu jāmācās valoda? Viņiem ir saglabājusies šī domāšana – kā, mēs taču bijām PSRS pilsoņi, kur visi runāja krievu valodā! Kāpēc man tagad būtu jāmācās?»