Sports vīriešiem jeb Iespert sev pa savu ļumīgo pēcpusi (49)

Ir man paziņa, tikai nedaudz vecāks par mani, bet matainais vēders vienkārši veļas laukā no džempera apakšas. Viņš arī saprot, ka izskatās ne visai, bet vienalga, nevēlas pūlēties, pat ne sevis pēc. Tomēr pajautājiet savām paziņām un pat draudzenei vai sievai, kas nu kuram ir, vai tiešām viņai patīk jūsu ļumīgās, nebaltai dienai rūpīgi noglabātās tauku rezerves? Galu galā, dārgais draugs, kad tu pēdējo reizi esi redzējis savu krāniņu? Ja ar mani tā notiktu, es noteikti satrauktos.

Reiz manā redzes lokā nonāca vienas populāras sporta apģērbu ražotājkompānijas reklāmas klips. Melnādainais puisis basketbola zālē spēlē bumbu un uzskaita iemeslus, kāpēc kāds cits nenodarbojas ar sportu: sāp galva, svīst, mamma neļauj, sākšu no pirmdienas, no otrdienas, pēc algas dienas utt. Aptuveni pēc minūtes viņš noliek bumbu uz grīdas, kamera pabrauc atpakaļ un redzams, ka viņam nav kāju un viņš sēž invalīdu ratiņos: Ak jā, tev vēl arī kājas sāp.

Kāds ļoti dzīves bagāts teiks - pats galvenais ir nauda, tā spēj visu. Nestrīdēšos, bet vai tad nevar apvienot? Lai apkārtējos priecētu un izraisītu skaudību ne tikai ar kapitālu, bet arī stāju? Starp citu, ja nekļūdos visiem zināmais Pitagors, kura izgudroto tabulu nolād vairums skolnieku, savulaik kļuva par olimpisko čempionu kulaku kaujās (toreiz kāvās daudz brutālāk un nežēlīgāk nekā šodien), bet viņa skolas skolniekiem bez matemātikas un filozofijas obligāti bija jāapgūst cīņa un kulaku kauja. Matemātiķis labi saprata - vīrietī visam jābūt skaistam. Savukārt šodien fitnesa klubu, sporta grupu un pulciņu ir vairāk nekā vajadzīgs. Ko lai izvēlas?

Hanteles un svaru stieņi nebija man piemērotākā aizraušanās. Nē, es jau labprāt cilāju kilogramus un pēc trīs mēnešiem meitenes «recepcijā» manu fotogrāfiju izvietoja savos datoros. Tagad, kad es padevu abonementa kartīti, viņas uzlūkoja nevis labestīgs kāmis, bet stingrs, pārliecināta par sevi tips. Tomēr neskatoties uz to, vienveidīgie treniņi nogurdināja. Un lūk, kādu dienu ejot ar dēlu pa ielu, ievēroju lielu plakātu - Muay Thai Academy. Uzjundīja tālā boksera pagātne, ieiešu, domāju - paskatīšos - kas tur un kā? Rezultātā aizsūtīju dēlu trenēties un pats aizgāju. Ziniet pie kā tas noveda? Bail pat domāt! Dažu mēnešu laikā kaut kur pazuda seši vai septiņi kilogrami, parādījās kubikveidīgā prese un siksnai bija nepieciešams jauns caurums. Pats ķermenis, no pēdām līdz kaklam, ieguva reljefainu formu. Vēl izteiksmīgāku nekā pēc hantelēm un stieņiem, bet 10km skrējiens pa tuvāko apkārti kļuva par patīkamu pastaigu. Bez tam, vienu reizi nedēļā bija jogas nodarbība. Tādam koka vīriņam kā es, tas bija ļoti vērtīgi. Tomēr galvenais - nogurdinošie treniņi pārvērtās...par atpūtu. Boksa maiss stresu noņem labāk par jebkuru alkoholu un apreibinošajām vielā. Pārbaudīts!

Plus pie visa minētā, pēkšņi sāku saņemt komplimentus no visām pusēm. Pat treneris, arī tas: tev pat skatiens cits kļuvis, ne tā kā agrāk. Ko tur daudz, pats pēc arī sāku justies par 10 gadiem jaunāks. Sākās čukstēšanās par tēmu, ka man pat 30 vēl nav, lai gan man ir gandrīz 37. Un notika vēl kas pavisam neticams. Sieva, ar kuru kopā esam jau gadus 10, sāka mani intensīvi apčamdīt un pierunāt uz dažādām atklāta rakstura fotosesijām un citām neķītrībām, par kurām kauns pat atcerēties, kur nu vēl runāt. Pēc visām neķītrībām konstatēja: joga un cita veida stiepšanās man un arī viņai, nākusi tikai par labu. Varbūt tieši tāpēc klubā trenējas vairākas ģimenes .... pilnā sastāvā?

Un visbeidzot. Neviens jau nesaka, ka katram jākļūst ar Arnoldu Švarcenegeru savos labākajos gados vai Brūsu Lī slavas zenītā. Tomēr atbrīvoties no liekajiem kilogramiem (nav jau nekāda dižā vērtība) un sajusties vismaz nedaudz jaunāks, vienlaicīgi kļūt par labu piemēru saviem bērniem un atsvaidzināt ģimenes attiecības - to var uz viens-divi. Galvenais iespert sev pa savu ļumīgo pēcpusi un sākt kustēties, citādi var gadīties, ka viss pārējais, kas nāk tai klāt nebūs nevienam, izņemot mammu, vajadzīgs.