Pagājušajā piektdienā Lietuvā telekanāls «Pervij Baltijskij kanal» (PBK) demonstrēja raidījumu «Cilvēks un likums», kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem.
Video: PBK pārraide, kas izraisījusi sašutumu Lietuvā (338)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau ziņots, ka kabeļtelevīzijas pakalpojumu kompānija «Cgates» pirmdien pieņēma lēmumu uz laiku atslēgt telekanālu PBK, reaģējot uz daudzu klientu sūdzībām par minēto raidījumu.
TV raidījumā intervēts specvienības «Alfa» komandieris Mihails Golovatovs un citi tā laika notikušā liecinieki, kas nolieguši, ka kaujinieki uzbrukuši civiliedzīvotājiem.
Kā vēstīja LETA, Lietuvas Seima deputāte Rasa Jukņevičiene šajā sakarā ierosinājusi atņemt telekanālam licenci, bet Lietuvas radio un televīzijas komisijas (LRTK) vadītājs Edmunds Vaitekūns pastāstījis, ka par minēto raidījumu komisija jau pēc savas iniciatīvas sākusi izmeklēšanu.
«Šā kanāla jurisdikcija ir Latvijā, mēs gatavojam pieprasījumu latviešiem, vācam informāciju, ierakstus. Šis jautājums noteikti netiks atstāts bez ievērības,» viņš solījis.
«Lietuvas sabiedrība, analītiķi, politiķi visās Baltijas valstīs pēdējā laikā daudz diskutē par Krievijas Federācijas informatīvo karu pret mums. Uzskatu, ka šis pēdējais notikums aizskar visu lietuviešu tautu, tādēļ pelnījis nopietnu izvērtējumu,» norādījusi deputāte, kas pārstāv Tēvzemes savienību-Lietuvas kristīgos demokrātus. «Ierosinu apsvērt iespēju apturēt «Pervij Baltijskij kanal» translācijas Lietuvā un anulēt tā pārstāvju akreditācijas valsts iestādēs vismaz tikmēr, kamēr tiks sniegta atvainošanās par šo provokatīvo un aizskarošo raidījumu.»
Tikmēr Seima nacionālās drošības un aizsardzības komitejas deputāts Arvīds Anušausks aicinājis Lietuvas Ģenerālprokuratūru sākt izmeklēšanu, lai noteiktu, vai PBK nav apzināti pārkāpis Lietuvas Kriminālkodeksa pantu, kas paredz atbildību par publisku atbalsta apliecināšanu PSRS vai nacistiskās Vācijas agresijai pret Lietuvu, kā arī par šīs agresijas noliegšanu. Šai pantā cita starpā konkrēti pieminēti arī noziegumi, kas izdarīti 1990.-1991.gada agresijas laikā.
Kā paziņojumā medijiem norādījis Anušausks, pēdējā laikā biežāki kļuvuši gadījumi, kad nesodīti tiek izplatīta patiesībai neatbilstoša informācija, kurā noliegta PSRS agresija pret Lietuvu, īpaši attiecībā uz 1991.gada 13.janvāra notikumiem.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.