Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai neviens nejustos maldināts, pateikšu uzreiz – Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris man līdz pat pavisam nesenai pagātnei vienkārši nepatika.
Šai nepatikai bija gadiņus trīs sena izcelsme – kopš brīža, kad šim kungam ienāca prātā ne tikai valsts amatpersonas, bet arī vienkārši vīrieša necienīgā veidā izmantot manis tolaik vadītās aģentūras LETA reportieres uzticēšanos viņa kā augsta un tolaik vēl cienījama iekšlietu sistēmas darbinieka apgalvojumam par iesniegtu atlūgumu, kurš pēcāk izrādījās tikai kārtējās intrigas sastāvdaļa ar mērķi izdarīt spiedienu uz toreizējo iekšlietu ministru.
Protams, tolaik savu iespēju robežās, izmantojot arī žurnālistiskas metodes, centos izdarīt visu, lai, izsakoties paša Stara kunga vārdiem, šādai infuzorijai vismaz turpmāk nenāktu prātā spēlēt spēlītes ar masu saziņas līdzekļiem, lai ko viņš klusībā par tiem domātu. Rezultātā daudzi slikti informēti kolēģi arī mani pašu sāka uzskatīt par bišķīt jokainu, taču mērķis tika sasniegts – vismaz Iekšlietu ministrijā darbinieki vēl vairākus mēnešus nabaga valsts sekretāram aiz muguras vienkārši ķiķināja.
Kopš tā laika gan daudz ūdeņu aiztecējis – Stara kungs no atklāti necienīgas izturēšanās pret presi kaut kā atturas, bet viņa atlūgumi un manevri ap savu posteni ir kļuvuši par tikpat parastu lietu kā dižošanās ar “melnām mapītēm” piebāzto seifu un aizvien publiskākie izteikumi no sērijas “biju stiprs, esmu stiprs, būšu stiprs – gaidiet tik triecienu”.
Un būsim atklāti – par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra slepenajām saitēm, kontaktiem, intrigām, ietekmi, mapītēm piebāzto seifu un tamlīdzīgām lietām ir bijis zināms gadiem ilgi. Turklāt neviens nevar apgalvot, ka tā viņam būtu pirmā dzirdēšana, kaut arī plašākas publikācijas par šo tēmu ir bijušas uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas un ko kritiskāku – kaut arī ļoti nosacīti – atļāvies varbūt vienīgi raidījums “Nedēļa”.
Taču līdz pat pagājušajai nedēļai šie dažādi traktējamie fakti gan politiķiem, gan cilvēktiesību aizstāvjiem, gan medijiem, gan ierēdņu uzraugiem ir šķituši gluži normāli, pieņemami un ikdienišķi. Savukārt visi premjeri un iekšlietu ministri, par politiskā spiediena joprojām saplacināto prokuratūru nemaz nerunājot, nav atļāvušies neko vairāk kā klusu gadījuma rakstura ieīdēšanos.
Bet nu, pēc Stara kārtējā atlūguma un pussmieklīgās, pustraģiskās plātīšanās televīzijā visu jau minēto ļautiņu principialitāte, drosme, pilsoniskums un nepārvaramā vēlme aizstāvēt tiesiskumu visos iespējamos veidos pēkšņi ir uzplaukusi kā rožu krūms maija saulītē. Pat lielais rīta laikraksts ir pamodies un nācis klajā ar vārdiem par “nenormālo un prettiesisko” situāciju, kad “iekšlietu sistēmas augstākā administratīvā persona plātās un biedē ar kompromitējošas informācijas uzkrājumiem tās seifā”, tādā veidā “aptumšojot visas iekšlietu iestādes”.
Taisnība sāk triumfēt, vai ne? Tā varētu teikt, ja vien runa pašlaik vairāk nebūtu nevis par visām šīm “aptumšošanām” un “prettiesiskumu” vai varbūt kādreiz cienījamu cilvēku, kurš, gadiem ejot, zaudē ietekmi un izmisumā ķeras pie visdažādākajiem salmiņiem, nesmādējot pat sava “stipruma” apliecināšanu televīzijā, bet gan par mūsdienu Latvijas pirmo un galveno “džungļu likumu” – jāsit ir vājākais, bet vēl ar kāju ir jāpasper kādreizējais stiprais un varenais, kurš tagad ir nonācis zaudētāja, vārguļa un izsmiekla lomā.
Tieši šādā situācijā, kas man personiski pret šo cilvēku sāk izraisīt kaut ko žēlumam līdzīgu, pašlaik acīmredzami ir nokļuvis Andris Staris. Protams, atklātībai, visticamāk, tā arī paliks nezināmas visas viņa rīcībā līdz šim bijušās sviras un iemesli, kāpēc tagad tās pēkšņi – bet varbūt arī ne pēkšņi – izrādījušās nepietiekamas. Taču acīm redzams ir viens – iekšlietu sistēmas veterāns ir kļuvis drusku vājāks, drusku smieklīgāks, drusku vecāks, tas ir pamanīts, un reakcija ir sekojusi faktiski nekavējoties. Tā sacīt, “Akela promahnulsja”, un nu ir laiks no alām izlīst šakāļiem un hiēnām.