Brīvības piemineklis karamelē

Bet par to, kāds bija akcijas zemteksts, uz kādu diskusiju tā aicināja, lasiet tēlnieka atbildēs. Un, protams, būtu interesanti uzzināt arī jūsu komentārus. Argumentētus komentārus.

Manis pašas bērnu (16 un 10 gadu) viedokļi krasi atšķīrās. Vecākā meita tik vien asi bilda, ka tā ir zaimošana un tas varētu būt lielisks joks 1. aprīlim, jaunākā bija visumā pozitīvi noskaņota — vai neesot vienalga, kāda forma, tā taču patiesībā ir tikai konfekte. Un te nu man vajadzēja padomāt par jautājumu, kam nekad nebiju pievērsusi uzmanību: ko mēs visi saprotam ar jēdzienu «patriotisms»?

Ielūgumā, kas aicināja uz akciju, Kristaps Gulbis uzdeva potenciālajiem apmeklētājiem ne vienu vien uz diskusiju aicinošu jautājumu: cik no mums prot nodziedāt Latvijas himnu, cik zina, kāds izskatās Latvijas karogs un ģerbonis, kā sauc bijušos Valsts prezidentus, un kāpēc tik daudz ir to, kas nezina?

Tālāk saruna ar autoru, kuras sākumā lūdzu komentēt to cilvēku viedokli, kuru attieksme pret karameli «Milda» bija izteikti negatīva.

— Akcijas norises laikā no cilvēkiem nesaņēmu nevienu pārmetumu. Bet pieņemu, ka ikviens no mums pirmajā acumirklī ir priecīgs par dāvanu, bet viedoklis un attieksme pret to rodas tikai vēlāk. Tiem, kas šādu Brīvības pieminekļa simbola interpretāciju uzskata par svētuma zaimošanu, man ir pretjautājums: kas tad ir lielāka zaimošana? Šī akcija vai tas, ka Latvijas valsts himnas laikā Daugavmalā spļaudās, sēžot uz karoga, lai nepaliek slapjš paša bikšu dibens. Latvijas valsts armijā tiek iesaukti jaunieši, kas nezina, kāds izskatās Latvijas valsts karogs un ģerbonis. Kāpēc šiem faktiem netiek pievērsta uzmanība?

Nav taču noslēpums, ka pseidopatriotisms nereti tiek identificēts kā īsts patriotisms. Piemēram, tiek izpildītas konkrētas prasības, izkārti karogi pie privātīpašumiem 18. novembrī tikai tādēļ, lai nerastos problēmas ar likumu sargājošo organizāciju pārstāvjiem vai, vienkāršāk izsakoties, lai nebūtu jāmaksā sods municipālajai policijai. Vai kāda cita pseidopatriotisma izpausme — Latvijas valsts karoga krāsas hokeja fanu sejā. Un tad kāpēc ne salda, proporcionāli samazināta «Milda»?»

— Tātad tu gribēji provocēt sabiedrību plašākā mērogā runāt par patriotismu?

— Es negribēju provocēt. Es gribēju izraisīt diskusiju par to, ko sabiedrība saprot ar patriotismu, ko saprot ar zaimošanu. Un arī uzdot jautājumu atbildīgām institūcijām, kuru kompetencē atrodas izglītības jautājumu risināšana. Ir taču svarīgi noskaidrot, kas ir patriotisms, kas tad ir tās vērtības, kuras ir svētas un neizskaramas, un kas ir tas, ar ko drīkst pajokot.

Īpaši gan neceru, ka varētu sākties plaša diskusija. Mūslaiku sabiedrība ir ļoti inerta, spējīga reaģēt tikai uz izteikti spēcīgiem kairinājumiem. Bet tas jau ir cilvēku inteliģences, izglītības un informētības jautājums.

Radošo cilvēku uzdevums ir uzdot jautājumus, kas sākas ar vārdu «kāpēc,» un izraisīt diskusiju. Tāpēc arī esmu paredzējis katram Saeimas deputātam nosūtīt vienu cukurgailīti.

— Vai jautājuma uzdošanas forma šajā gadījumā ir adekvāta?

— Kā jau teicu, cilvēki principiāli ir inerti, nespēj domāt ārpus tām kategorijām, kas tieši ietekmē ikdienas dzīvi. Mēs parasti kā buļļi reaģējam uz sarkanu lupatu, nemaz nemēģinot saprast, kāpēc tā acu priekšā kustas. Bet uz citām krāsām reaģējam minimāli. Cilvēki pieprasa vienkārša paplašināta teikuma formā uzdotus jautājumus vai izteiktus apgalvojumus. Tas ir tikpat neatgriezeniski kā tirgus ekonomikas pamatprincips — piedāvājums nosaka pieprasījumu, kas ir ienācis mūsu dzīvē.

Dažkārt man ir skumji par kādu faktu — pusgadu tiek gatavota izstāde, investēti materiāli, darbs un finanses, lai uz izstādes atklāšanu sapulcētos 100 cilvēki, bet tās darbības laikā izstādi apmeklē pāris cilvēku dienā. Pat 2002. gada Latvijas apmeklētākā pasaulslavena mākslas izstāde «Arsenālā» pulcēja tik maz skatītāju, ka bija kauns to skaitu oficiāli paziņot.

— Kas notiks ar karameli «Milda» tālāk? Vai tā tiks tiražēta?

— Karameles «Milda» turpmākajam liktenim vairs nav nekāda sakara ar manu ideju. Tās ražošanu jau noteiks citi mehānismi, tie paši, kas darbojas biznesā, — piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Personīgi man nekas nebūtu pret, ja «Milda» turpinātu suverēnu dzīvi. Bet, ja tā notiktu, daļa no peļņas procentiem, protams, būtu jāpārskaita Brīvības pieminekļa fondā.

Jautājumi lasītājiem