Ņemot vērā, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jau patlaban izmanto kabeļtelevīzijas vai satelītu, kuros pieejami gan pašmāju, gan ārzemju kanāli, puse solīto digitālās televīzijas uztvērēju varētu izrādīties lieki, jo piedāvātie pakalpojumi, visticamāk, būs līdzīgi, trešdien raksta laikraksts «Diena».
Noslēgtajā vairāk nekā 80 miljonu latu līgumā ar «Kempmayer Media Limited» (KML) lielāko izdevumu daļu veido tieši uztvērēju jeb dekoderu piegāde. Saskaņā ar jauno digitālās televīzijas ieviešanas koncepciju zināms, ka pati digitālā apraide, proti, signāls un raidītāji, izmaksā ap 15 miljoniem līdz 18 miljoniem latu, savukārt dekoderu iegāde koncepcijā uzticēta pašiem skatītājiem, vēsta «Diena».
Laikraksts norāda, ka līgumā, ko pērn parakstīja Lielbritānijā reģistrētais KML un valstij pastarpināti piederošais Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC), teikts: Lielbritānijas uzņēmuma pienākums ir Latvijas pusei piegādāt 800 000 dekoderu, kas ir Latvijas mājsaimniecību skaits.
Precīzi dekoderu cena nav minēta — vien norādīts, ka KML saņemtu noteiktu atlīdzību par vienas mājsaimniecības pieslēgšanu apraides tīklam. Piegādājot vienkāršākos dekoderus, šī summa sasniegtu 186 ASV dolārus (Ls 102), bet par sarežģītākām ierīcēm nāktos maksāt 348 dolārus (Ls 191).
«Diena» uzsver, ka lai arī digitālās iespējas paredz visā Latvijā četrās frekvencēs līdzšinējo četru kanālu vietā raidīt divdesmit četrus, satelītu un kabeļtelevīzijas lietotājiem jaunas iespējas tā nedod. Pašmāju kanālu jaunveidotās programmas tām būtu izdevīgi izvietot arī kabeļtīklos, turklāt par tām skaidru plānu televīzijām vēl nav, savukārt ārzemju kanāli ir jau pieejami.
To, ka digitālās televīzijas nekonkurētu ar kabeļu un satelītelevīzijām, «Dienai» apstiprināja arī Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis.
Pēc «Dienas» aprēķiniem, vismaz sākotnēji būtu pieticis ar divas reizes mazāku skaitu dekoderu. Rēķinot pēc līgumā noteiktajām izmaksām un pieņemot, ka Rīgā kabeļtelevīziju īpatsvars ir vēl lielāks nekā vidēji valstī, tiktu ietaupīti vismaz 40,8 miljoni latu.
Laikraksts atgādina, ka jaunā digitālās apraides koncepcija vispār neparedz iegādāt dekoderus par valsts līdzekļiem, to darītu skatītāji. Šaubīgajā līgumā dekoderu iegāde bija paredzēta, lai gan vienošanās, kā tos tālāk iegūst skatītāji — vai kā dāvinājumu, vai tie būtu jāatpērk —nebija panākta.