Ministru prezidents Einars Repše apgalvo, ka viņa īpašumu kopējā vērtība pārsniedz viņam banku izsniegtos kredītus un viņa finansiālā situācija pilnībā nodrošina to atmaksu.
Repše norāda, ka lielākā daļa aizdevumu ir ilgtermiņa, kas paredz kredītu pamatsummu atmaksu termiņa beigās. Kredīti lielākoties ir nodrošināti ar labām nekustamā īpašuma ķīlām.
Tāpat premjers akcentē, ka bankas, lemjot par kredīta izsniegšanu, visos gadījumos rūpīgi izvērtējušas piedāvāto nodrošinājumu un kredītu izsniegšanā nav bijusi nekāda īpaša attieksme no šo iestāžu pārstāvju puses.
Laikraksts «Diena» pagājušajā nedēļā informēja, ka Repše pērnā gada laikā iegādājies septiņus nekustamos īpašumus, nokļūdams ievērojamos parādos. Iepriekšējā gadā šiem mērķiem premjers iztērējis gandrīz 324 000 latu.
Nekustamā īpašuma speciālisti laikrakstam pieļāva, ka par dažiem īpašumiem Ministru prezidents gan pārmaksājis.
Laikraksts turklāt norādīja, ka Repše īpašumu pirkšanai nav tērējis vēl 2002. gadā tautas saziedoto aptuveni 312 000 latu honorāru par partijas «Jaunais laiks» dibināšanu. Īpašumi pirkti par kredītiem, un patlaban gandrīz visi jau ir apķīlāti. Lai arī premjers par īpašumiem maksājis visai ievērojamas summas, bankas tos atzinušas par tik labiem, ka vairākumā gadījumu izsniegtā kredītu summa krietni pārsniedz iegādes cenu, kas ļauj atlicināt naudu arī turpmākiem pirkumiem.
Pēc laikraksta aprēķiniem, ik mēnesi premjeram bankām būtu jāatdod 7000 latu. Šī summa vairāk nekā trīs reizes pārsniedz viņa vienīgo ikmēneša stabilo ienākumu — premjera algu, norāda avīze, piebilstot, ka ilgākā laikā kredītu nomaksai viņam nepietiktu arī ar uzkrātajiem aptuveni 100 000 latu, kas palikuši no tautas ziedotā honorāra, ja vien Repšes nolūkos nav kāds sabiedrībai vēl nezināms nekustamo īpašumu izmantošanas plāns.
Repše otrdien «Dienai» gan norādīja, ka viņam par lielāko daļu izsniegto kredītu patlaban jāmaksā tikai kredītprocenti un parāda pamatsumma jāatmaksā termiņa beigās. Viņš neprecizēja, tieši uz kuriem kredītiem tas attiecas. Šī Repšes pozīcija ļauj secināt, ka minimālā ikmēneša maksājuma summa premjeram, pat pieņemot, ka parāda pamatsumma nav jāmaksā nevienam no kredītiem, ir apmēram 1310 latu. E. Repše gan atkārtoti atzina, ka viņa finansiālais stāvoklis pilnībā nodrošina kredītu atmaksu. Viņam ir ieguldījumi arī ASV vērtspapīros un labi novērtēti īpašumi.
Vairāku banku pārstāvji un uzņēmēji norādīja, ka šādu kārtību bankas neizmanto bieži. «Vienmēr drošāk strādāt ar klientu, ja viņš kredītu atmaksā pakāpeniski, nevis visu laiku procentus un tad beigās lielo kredīta summu,» «Dienai» stāstīja finanšu speciālists, kurš darbojas kreditēšanas jomā, bet vēlējās palikt anonīms.
Vairāki «Dienas» aptaujātie banku speciālisti, uzņēmēji un likumu pārzinātāji, kā arī politiķi uzsvēruši, ka Ministru prezidenta darījumi ar īpašumiem neizskatās nevainīgi un tie rūpīgi būtu jāpārbauda tiesībsargājošajām iestādēm.
Korupcijas apkarošanas lietpratēji uzskata, ka tiesībsargātājiem būtu jāizpēta, vai premjers šādi nav saņēmis slēptu dāvanu, kas būtu nepieņemami un nostādītu viņu interešu konfliktā. «Būtu rūpīgi jāizpēta, vai šāda veida kredīti ar tādiem nosacījumiem, ar kādiem tos ņēmis premjers, ir vispārpieņemta banku prakse vai arī tas tomēr vērtējams kā izņēmuma gadījums,» uzsver profesionālais korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. «Pieļauju, ka šādu kredītu E. Repše saņēmis tikai tāpēc, ka atrodas premjera amatā,» daudznozīmīgi teica juriste Jautrīte Briede. «Delnas» vadītāja Inese Voika spiesta atzīt: «Viņš stāv uz robežas starp atļauto un neatļauto. Pat ja viņam kā privātpersonai šādi kredīti ir finansiāli izdevīgi, tomēr tas nav pieņemami viņam kā amatpersonai.»