Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Rīga būtu ar mieru piekrist sev piederošās zemes ieķīlāšanai bankā, ja pretī par to saņemtu 26% SIA «Multihalle» akciju, laikrakstam «Diena» atzinis pilsētas vicemērs Sergejs Dolgopolovs («Cita politika»).
Šādai iespējai būtu ar mieru piekrist arī SIA «Multihalle», laikrakstam apstiprinājis uzņēmuma izpilddirektors Ivars Kalvišķis («Latvijas ceļš»). Savukārt ekonomists Aigars Štokenbergs paudis viedokli, ka 26% akciju pilsētai nedotu tiesības bloķēt un būtiski ietekmēt lēmumus, brīdinot, ka neveiksmīga biznesa projekta gadījumā Rīga var zaudēt.
«Ideālā variantā mēs vēlētos sev 51% akciju, taču, lai glābtu hokeja čempionātu, būtu ar mieru piekrist arī 26%,» laikrakstam sacījis Dolgopolovs. Viņš norādījis, ka pilsēta gan neieķīlās visus SIA «Multihalle» iznomātos 17 hektārus zemes, bet runa varētu būt tikai par septiņu hektāru ieķīlāšanu, uz kuriem arī atradīsies hokeja halle.
Kalvišķis «Dienai» atzinis, ka šādai iespējai piekristu, tomēr konkrētas sarunas par to ar pilsētu vēl neesot bijušas.
Pēc «Latio» nekustamo īpašumu māklera Undalga Mētras aprēķiniem, viens kvadrātmetrs zemes Skanstes un Grostonas ielas rajonā, kur atradīsies halle, varētu maksāt aptuveni 200 ASV dolāru (107 latus). Tas nozīmē, ka septiņu hektāru zemes, kurus plānots ieķīlāt, pašreizējā vērtība varētu būt 14 miljoni ASV dolāru (gandrīz 7,5 miljoni latu). Pēc banku kredītu izsniegšanas prakses kredīta summa varētu būt aptuveni 80% no zemes novērtējuma, kas ir seši miljoni latu, ar to pietiktu, lai sāktu halles būvniecību. Kalvišķis ir izteicies, ka hokeja halles kopējās izmaksas būs aptuveni 17 miljoni latu.
Kā atgādina «Diena», ja pilsēta vēlas kļūt par SIA «Multihalle» līdzīpašnieci, vēl vajadzīgs Domes deputātu balsojums.
Patlaban SIA «Multihalle» pieder Kalvišķim, Guntim Indriksonam, Ojāram Kehrim («Latvijas ceļš») un Zanei Mačai.
Štokenbergs laikrakstam skaidrojis, ka 26% akciju iegūšana faktiski nenozīmē neko. «Ar šādu daudzumu akciju nekādus lēmumus ietekmēt nevar. Vajadzētu vismaz 34% akciju, lai varētu bloķēt lēmumus,» sacījis ekonomists. Viņš skaidrojis, ka 34% akciju nodrošina iespēju bloķēt grozījumu izdarīšanu statūtos un nepieļaut citu būtisku lēmumu pieņemšanu.
«Tikai es nesaprotu, ko pilsēta ar šīm akcijām darīs. Pat ja Rīga iegūs 51% akciju, tā taču neorganizēs koncertus un hokeja mačus šajā hallē. Bet, ja plānots savas akcijas pārdot, nav skaidrs, kāpēc nevar jau tagad pārdot zemi,» norādījis Štokenbergs.
Viņš arī pauda viedokli, ka pilsētai piederošā zeme ir daudz vērtīgāka nekā SIA «Multihalle» kapitāldaļas. «Ja halle vēlāk cietīs zaudējums, 26% no visu zaudējumu apjoma cietīs arī pilsēta. Taču šie zaudējumi būs jāsedz arī nodokļu maksātājiem, nevis tikai privātuzņēmējiem. Faktiski «Multihalle» kredīta saņemšanas jautājumus risina uz Rīgas Domes rēķina,» uzsvēris Štokenbergs.
Dolgopolovs, jautāts, kāpēc Rīga piekristu ieķīlāt zemi, pretī saņemot tikai 26% akciju, «Dienai» atbildējis, ka, viņaprāt, šie 26% nodrošina bloķējošo paketi, taču, ja tas tā nav, pilsēta savā īpašumā vēlas iegūt tik daudz akciju, kas spētu nodrošināt šo bloķējošo paketi. Tomēr visus pārējos jautājumus viņš ieteicis uzdot Rīgas mēram Gundaram Bojāram (LSDSP). Ar Bojāru «Dienai» nav izdevies sazināties, jo viņš patlaban atrodas komandējumā Vācijā un Latvijā atgriezīsies tikai piektdien.
Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans laikrakstam norādījis: lai nevienam nerastos šaubas, ka pasaules hokeja čempionāts Rīgā patiešām notiks, daudzfunkcionālās halles celtniecība sāksies jau nākamajā nedēļā, nevis februāra sākumā.
Kā atgādina laikraksts, valdība ir pārskaitījusi Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF) 400 000 latu kā drošības naudu, ka čempionāts Latvijā tiks sarīkots. Ja tas nenotiks, šī nauda būs jāzaudē.
Pārstāvēt valdību sarunās ar čempionāta rīkotājiem pilnvarotais Ainārs Šlesers (Latvijas Pirmā partija) laikrakstam skaidrojis, ka vēlas norobežoties no SIA «Multihalle» un Rīgas Domes attiecībām, jo valdība nerīko šo čempionātu, bet gan tikai atbalsta. «Tā lēma iepriekšējā valdība, un mēs tur neko nevarējām mainīt,» sacīja Šlesers.
Latvijas Hokeja federācija neesot vērsusies pie viņa ar informāciju, ka čempionāta norise ir apdraudēta, un viņam neesot nekāda pamata tā domāt. Šlesers pieļāvis, ka projekta gaitu ietekmējis un investorus atbaidījis Igaunijas negatīvais piemērs, kur Tallinas ledus halle atrodas bankrota priekšā. Tieši tāpēc izveidojusies situācija, ka vairs netiek runāts par investīcijām 250–300 miljonu ASV dolāru apjomā un kopējās projekta izmaksas samazinājušās.