Aicina KNAB izvērtēt kredītus Repšes nekustamo īpašumu iegādei

BNS
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Organizācija «Sabiedrība par atklātību «Delna»» ir vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar aicinājumu izvērtēt «Hansabankas» un «Nord/LB Latvija» izsniegtos kredītus premjeram Einaram Repšem ar izdevīgiem nosacījumiem, informēja organizācijā.

«Delna» uzsver, ka likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā aizliedz amatpersonām pieņemt dāvanas vai cita veida labumu, un tas attiecas arī uz pakalpojumu sniegšanu.

Tādēļ «Delna» lūdz KNAB sniegt vērtējumu, vai premjers, pieņemot banku sniegtos kredītus, nav pārkāpis minēto likumu. Tāpat KNAB tiek aicināts paskaidrot, ko tas saprot ar likumā minētajiem jēdzieniem «citi labumi» un «darbības, ar kurām tiek piešķirti citi labumi».

«Mūsuprāt, būtiskāks ir pats fakts, ka šāds labums — īpaši labvēlīgie nosacījumi, kurus, iespējams, bankas piemērojušas, izsniedzot kredītus minētajai amatpersonai — ir ticis pieņemts, nevis summa, kuru amatpersona saņēmusi kā bankas aizdevumu un norādīs deklarācijā. Sabiedrībai būtu svarīgi uzzināt un izprast, kur šajā gadījumā velkama robeža starp likumu un amatpersonas ētiku,» teikts «Delnas» vēstulē.

«Delna» arī aicina KNAB šo lietu skaidrot īpaši uzmanīgi un plaši, jo birojs atrodas premjera pārraudzībā un tādēļ «nenovēršamas ir šaubas par KNAB vērtējuma objektivitāti».

Premjers pērn ir iegādājies septiņus nekustamos īpašumus dažādās Latvijas vietās. Turklāt kredītus bankās to iegādei viņš ir saņēmis ar daudz zemākiem procentiem, nekā tās izsniedz parasti. Bankās skaidroja, ka kredītus var piešķirt ar zemākiem procentiem, ja ir pārliecība par klienta maksātspēju un citiem jautājumiem. Savukārt KNAB iepriekš paziņoja, ka šo gadījumu izmeklēt negatavojas.

Sabiedrības par atklātību — Delna atklāta vēstule

Par iespējamu likuma pārkāpumu E. Repšes darbībā

Ļ. cien. Strīķes kundze!

Laika posmā no 2004. gada 12. — 15. janvārim Latvijas mediji ir atkārtoti vērsuši sabiedrības uzmanību uz faktu, ka divas komercbankas A/s \"Hansabanka\" un A/s \"Nord LB\", iespējams, izrādījušas sevišķu labvēlību ministru prezidentam E. Repšem, izsniedzot kredītus uz īpaši labvēlīgiem nosacījumiem.

Vēlamies īpaši norādīt uz likuma par \"Interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā\" 13. panta pirmajā un otrajā daļā uzskaitītajiem ierobežojumiem, kas vērsti uz aizliegumu valsts amatpersonai tieši vai netieši pieņemt dāvanas vai citāda veida labumus. Pants aptver arī pakalpojumu sniegšanu, tiesību nodošanu, atsvabināšanu no pienākuma, atteikšanos no kādas tiesības valsts amatpersonai vai tās radiniekam par labu un īpaši izceļ to, ka aizliegtas arī citas darbības, ar kurām šīm personām tiek piešķirts kāds labums.

Ņemot vērā iepriekš minēto lūdzam: 1. Izvērtēt šajā iesniegumā un masu saziņas līdzekļos minētos faktus un sniegt KNAB juridisko vērtējumu par tiem. Delna vēlētos noskaidrot vai ministru prezidents, pieņemot šādu komercbanku piedāvājumu, nav saņēmis dāvanu \"Interešu konflikta novēršanas likuma izpratnē. 2. Ņemot vērā, ka sabiedrības izpratne nereti atšķiras no KNAB sniegtā vērtējuma, lūdzam sniegt skaidrojumu, ko KNAB kā likuma pārraudzītājs saprot ar likumā lietotiem jēdzieniem \"citi labumi\" un \"darbības, ar kurām tiek piešķirti citi labumi\".

Uzskatām, ka ir svarīgi izvērtēt iespējamo dāvanas saņemšanu pēc iespējas ātrāk. Gadījumā, ja tomēr noticis likuma pārkāpums, ilgstoša augsti stāvošas amatpersonas atrašanās interešu konflikta situācijā var radīt sabiedrības sagrozītu priekšstatu par korupcijas apkarošanā izvirzīto mērķu un to īstenotāju nodomu patiesumu un kaitēt Latvijas tēlam kopumā. Delnas pieredze rāda, diemžēl, šādas situācijas nepaliek nemanītas arī citur pasaulē.

Mūsuprāt, būtiskāks ir pats fakts, ka šāds labums — īpaši labvēlīgie nosacījumi, kurus, iespējams, bankas piemērojušas, izsniedzot kredītus minētajai amatpersonai — ir ticis pieņemts, nevis summa, kuru amatpersona saņēmusi kā bankas aizdevumu un norādīs deklarācijā. Sabiedrībai būtu svarīgi uzzināt un izprast, kur šajā gadījumā velkama robeža starp likumu un amatpersonas ētiku.

Ņemot vērā, ka KNAB atrodas Ministru Prezidenta tiešā pārraudzībā, kā arī to, ka tā vadītāju iecēlis Ministru Prezidents, nenovēršamas ir šaubas par KNAB vērtējuma objektivitāti, tādēļ lēmumu par šo lietu lūdzam skaidrot īpaši uzmanīgi, vērīgi un plaši.

Iespējams, šajā jautājumā, būtu vēlama un apsveicama neatkarīgu ekspertu pieaicināšana un plašāka diskusija! Sabiedrība par atklātību Delna būs priecīga piedāvāt savu palīdzību, ja Jūs tādu uzskatītu par nepieciešamu.

Ar cieņu, Inese Voika, Valdes priekšsēdētāja.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu