Demisionējušais Ministru prezidents Einars Repše atteicies sadarboties ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju viņa darījumu pārbaudei.
Kā otrdien komisijas sēdē informēja tās priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons, Repše nosūtījis komisijai vēstuli, kurā informē, ka informāciju par saviem iegādātajiem īpašumiem nesniegs.
Vairākums parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvju, arī komisijas vadītājs Ēriks Jēkabsons, uzskata, ka šāda Repšes atbilde ir klaja likuma ignorēšana. Jēkabsons žurnālistiem pēc sēdes atzina, ka, atsakoties sadarboties ar komisiju, premjers neievēro likumu. «Tas tikai lieku reizi parāda, ka Repše neuzskata Saeimu ne par ko,» viņš sacīja.
Komisija otrdien nolēma atkārtoti aicināt premjeru sniegt informāciju par saviem darījumiem. Komisija arī «dziļāk pamatos» šādas informācijas nepieciešamību.
Pārsteigti par Repšes rīcību
Tautas partijas pārstāvji norādīja, ka Repšes atteikšanās sadarboties liecina par viņa greizo izpratni, kas ir interešu konflikts un amatpersonas saturs.
Komisijas vadītāja vietniece Vineta Muižniece komisijas sēdē atzina, ka Repšes atbilde «var izsaukt tikai izbrīnu». Viņa uzsvēra: fakti liecina, ka Repše, atrazdamies premjera amatā, veicis darījumus ar nekustamajiem īpašumiem. Savukārt Repšes apgalvojums, ka šie ir viņa privātie darījumi, kas nevar būt parlamentārās izmeklēšanas komisijas kompetencē, liecina tikai par to, ka premjers neizprot, ko nozīmē valsts amatpersonas statuss, norādīja deputāte.
«Mēs nezaudējam Saeimas deputāta statusu, kad aizveram Saeimas durvis. Tas jāsaprot arī citām amatpersonām, tostarp premjeram,» sacīja Muižniece.
Viņa arī uzsvēra, ka likums par parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbību nosaka personām par pienākumu sniegt informāciju, kas vajadzīga komisijas darbā, un, atsakoties sadarboties, Repše likumu ir pārkāpis.
Būs jāgaida, kad Repše iesniegs deklarāciju
Savukārt premjera partijas biedrs deputāts Jānis Reirs norādīja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums arī paredz, ka personai ir tiesības atteikties sniegt informāciju, kas skar viņa privāto dzīvi. Viņš norādīja, ka izmeklēšanas komisijas pārstāvjiem būtu jāsagaida 31. marts, kas ir pēdējā diena, kad iesniedzamas amatpersonu deklarācijas, un tajā visa informācija parādīsies.
Arī apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Saeimas deputāte Anna Seile aicināja pārtraukt izmeklēšanas komisijas darbu līdz brīdim, kad premjers iesniegs deklarāciju. Šāds ierosinājums gan neguva deputātu atbalstu, un par to vispār nebalsoja.
Arī premjers vēstulē komisijai norāda, ka savu amatpersonas deklarāciju iesniegs likumā noteiktajā termiņā un tā būs publiski pieejama.
Komisijā asas diskusijas
Tautas partijas deputāts Gundars Bērziņš pauda pārliecību, ka deklarācijā sniegtās ziņas neatspoguļos visu informāciju, kas vajadzīga izmeklēšanas komisijai. «Deklarācijā parādīsies publiskos reģistros pieejamas ziņas, taču mūs interesē darījumu apstākļi, piemēram, ķīlas līgumi,» sacīja Bērziņš.
Reirs komisijas sēdē ierosināja, ka informāciju par finanšu darījumiem varētu lūgt ne tikai no premjera, bet arī no tiem deputātiem, kas parakstīja dokumentu par komisijas izveidi. «Lai viņi pamato, kāpēc parakstījuši šo parlamentārās izmeklēšanas dokumentu. Aicinātu viņus neturēt sveci zem pūra. Gribētos dzirdēt informāciju no abām pusēm,» sacīja Reirs.
Ar sajūsmu šo Reira priekšlikumu uztvēra Bērziņš, kas norādīja, ka arī Saeimas deputātiem un citiem, kuriem ir informācija par Repšes finansiālajiem darījumiem, vajadzētu iesniegt dokumentus komisijai.
Nepieņem komisijas darbības principus
Komisija arī otrdien nepieņēma tās darbības principus, tikai konceptuāli vienojās, ka par pamatu ņemami Jēkabsona izstrādātie principi, un aicināja pārējos deputātus sagatavot priekšlikumus uz nākamo sēdi.
Komisijas izveides iniciatore bija Tautas partija, kas tās izveidei savāca vajadzīgos 34 parakstus. Par komisijas izveidi parakstījās ne tikai opozīcijā esošie deputāti, bet arī trīs deputāti no tobrīd koalīcijā pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas — Ēriks Jēkabsons, Andrejs Naglis un Dzintars Jaundžeikars. Tas kļuva par pamatu nesaskaņām ar premjera pārstāvēto «Jauno laiku» un izraisīja krīzi valdībā, kam sekoja Latvijas Pirmās partijas izstāšanās no valdošās koalīcijas.
Premjers pērn iegādājies septiņus nekustamos īpašumus dažādās Latvijas vietās. Turklāt kredītus bankās to iegādei viņš ir saņēmis ar daudz zemākiem procentiem, nekā tās izsniedz parasti. Bankās paskaidroja, ka kredītus var piešķirt ar zemākiem procentiem, ja ir pārliecība par klienta maksātspēju un citiem jautājumiem. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai Repše nav pārkāpis likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, saņemot bankās kredītus ar pazeminātiem procentiem nekustamā īpašuma iegādei.
